Pusaudzes saplacina krūtis! Kāpēc sieviešu krūtis dažiem nav topā un kā tas saistāms ar Stambulas konvenciju? 

Sociālajā tīklā “Facebook” viedokļu kaujas izraisījis politoloģes, filozofijas doktores Ilzes Ostrovskas ieraksts: “Noskaidrojas, ka Stambulas konvenciju cilvēki saista galvenokārt ar vardarbību pret sievietēm. Bet pretestība ir viena panta dēļ, kas saistīts ar dzimumu kā sociālu konstruktu un ķiruģisku vai hormonālu dzimuma maiņas iespēju - sevišķi bērniem. Rietumeiropā attīstās NVO (nevalstiskās organizācijas), kas staigā pa skolām, lasa tur lekcijas un izdala bindes pusaugu meitenēm, lai tās nosietu krūtis un kavētu to augšanu. Skandāls izcēlās tāpēc, ka meiteņu vecāki nebija tam devuši atļauju. Citādi viss labi, jo ir konvencija. NVO apgroza lielus līdzekļus”.

Vieni to sauc par absolūtu murgu (“Lūk, šādu murgu sen nebiju lasījusi”, Dace Kavasa; “Pasaule jūk prātā”, Gunta Brikmane). Citi atkal šausminās par liberālisma draudiem, kuri Stambulas konvencijas sakarā mudina meitenes, kuras sevi identificē kā vīriešus nedabīgā veidā atteikties no sieviešu “atpazīstamības zīmēm” (“Daudzi, joprojām, nesaprot, cik tas bīstami tautas izdzīvošanai”, Dzintra Regina Jansone; “Izskatās, ka patiesais mērķis ir samazināt dzimstību. Padsmitnieka gados censties sabojāt/nojaukt hormonu darbību”, Indra Vilistere).

Stambulas konvencija un krūšu samazināšana

Patiesībā Stambulas konvencijā nekas nav bilsts par krūšu nosiešanas jeb augšanas ierobežošanu, lai cilvēks kļūtu par transpersonu. Dokumenta tekstā gan ir norādīts, ka šādi cilvēki ir. Konvencijas 4. panta 3. paragrāfs, kas it kā pieļauj krūšu nosiešanu, skan šādi:

“Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss”. 

Līdz ar to termins “dzimuma identitāte” pieļaujot krūšu nosiešanu, kā veidu, lai nediskriminētu cilvēku, kurš sevi neidentificē ar savu bioloģisko dzimumu. Šis termins mudinot LGTB (lesbiešu, geju, transpersonu, biseksuāļu) kopienas pārstāvjus un aizstāvjus propagandēt dažādas dzimumu maiņas “tehnoloģijas” un operācijas, apgalvo Stambulas konvencijas kritiķi.

Vulgārās kuplās krūtis

Krūšu “saplacināšanas” vai iespīlēšanas ciešā korsetē tradīcija jeb prakse nav nekas ārkārtējs – tā daudzus gadsimtus pazīstama gan Rietumu kristīgajās, gan austrumu zemēs. Savulaik to propagandēja ultraradikālie puritāniskie katoļi. Vēsturiskie avoti arī liecina, ka “krūšu saites” lietošana sievietēm bija izplatīta arī Vakareiropas aristokrātiskajos galmos, lai sieviešu auguma aprises padarītu plakanākas un ne tik vulgāras. Rietumeiropā šāda prakse bija populāra līdz pat Viktorijas laikmetam. Bet līdz pat pagājušā gadsimta sākumam daudzas katoļu mūķenes sasēja savas krūtis, lai novērstu garīdznieku uzmanību un mazinātu vīriešu dzimumtieksmi.

Arī austrumu kultūrās (Japāna, Ķīna, Koreja) līdz pat pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem pārāk kuplas sieviešu krūtis tika uzskatītas par netiklām, tāpēc austrumnieces savas krūtis zem kimono apsēja ar ciešām auduma lentēm.

Tikai pēc Pirmā pasaules kara pamazām tika pieņemtas sieviešu krūšu dabiskās formas un sieviešu garderobē atļāvās ieviest atkailinošus elementus.

Mediķi brīdina: “Nesaplaciniet krūtis!”

Šodien mediķi fiziskas krūšu iegrožošanas procedūras atzīst par veselībai kaitīgām. Ir neskaitāmas autoritatīvas medicīniskas publikācijas, kurās pierādīts, ka krūšu saistīšana rada veselības apdraudējumus, tostarp apgrūtinātu elpošanu, muguras sāpes, izsitumus uz ādas un ribu deformāciju.

Ilgstoša krūšu saistīšana var izraisīt izsitumus vai rauga sēnīšu infekcijas zem krūtīm (Laura Erickson-Schroth. “Trans Bodies, Trans Selves: A Resource for the Transgender Community”, Oxford University Press, 2014), sāpes mugurā vai krūtīs, elpas trūkumu, pārkaršanu vai ribu lūzumus (Zing Tsjeng, “Inside the Landmark, Long Overdue Study on Chest Binding", “Vice News”, 28.09.2016), kā arī neatgriezenisku krūšu deformāciju, rētu veidošanos un plaušu sašaurināšanos (Lauren Dutton, Karel Koenig, Kristophher Fennie. “Gynecologic care of the female-to-male transgender man", “Journal of Midwifery & Women's Health", 2008. gada augusts) un tā tālāk. Nopietni mediķi un veselības speciālisti neiesaka un brīdina no krūšu “ieslodzīšanas ciešās korsetēs”.

Tomēr tas nenozīmē, ka krūšu nosaitēšana ir pagātnes atrauga un tumšo viduslaiku murgs. Tā joprojām tiek praktizēta, un ne tikai mākslas vārdā, piemēram, aktrisēm, tēlojot attiecīga satura filmās vai teātra izrādēs (piemēram, aktrise Bella Remzija pēc filmēšanās lentē “The Last of Us” intervijā žurnālā “GQ” teica, ka filmēšanas laikā 90% gadījumu valkāja krūšu saiti, piebilstot, ka tas “iespējams, nav veselīgi”), bet arī dzimumidentiātes maiņas sakarā. Bet tas nekādi nebūtu saistāms ar Stambulas konvencijas tekstu.

Žurnāla “J Am Acad Child Adolesc Psychiatry” 2002. gada decembra numurā rakstīts: “Dažas pusaudzes pubertātes laikā sāk sasiet savas krūtis. Kādā pētījumā meiteņu saistīšanās ir aprakstīta kā viņas ķermeņa dismorfisko (neapmierinātība ar savu ķermeni – red.) traucējumu simptoms” (“Body dysmorphic disorder in an adolescent girl”).

Tiek uzsvērts, ka daudzi cilvēki, kas “saplacina” krūtis ciešās korsetēs, nevēlas meklēt medicīnisko palīdzību veselības aprūpes zināšanu trūkuma dēļ, un uzskata, ka palīdzība jāmeklē pie kaktu dakteriem vai “labajiem draugiem”.

Krūšu bandāžas skandāli

Rietumu pasaulē šogad izplatījušies vairāki skandāli, kas saistīti ar pusaugu meiteņu krūšu nosaitēšanu. Tā Lielbritānijā šopavasar izcēlās pamatīgs skandāls, uz ko arī atsaucas Ilze Ostrovska. Šo gadījumu aprakstīja lielie britu laikraksti.

Apvienotās Karalistes labdarības organizācija “Childline” (“Bērnu līnija”) tika apsūdzēta pusaudžu meiteņu ķermeņu kropļošanas iniciēšanā. “Childline” uzturētajās interneta tērzētavās tika pieļautas diskusijas meklēt potenciāli bīstamu ārstēšanu jeb krūšu nosaitēšanu. “Childline” forumos ieteica meitenēm, kas jaunākas par 14 gadiem, sasiet krūtis, lai viņas neizjustu “dzimuma diskomfortu”.

Organizācija šādus tērzētavas tematus nekontrolēja un neaizliedza. Kāds bijušais bērnu līnijas padomnieks sacīja, ka lietas ir “aizgājušas pārāk tālu” un apgalvoja, ka labdarības organizācija nav ievērojusi savus aizsardzības pienākumus, atļaujot šādas “kaitīgas” sarunas tērzētavā (“Childline is accused of failing teenagers: Girls as young as 14 who believed they were trans advised to bind their breasts in chat rooms hosted by the charity”, “Daily Mail”, 20.05.2023).

Savukārt Sieviešu tiesību tīkla dibinātāja Hetere Bininga laikrakstam “Telegraph” pauda, ka “Childline” foruma stāvoklis ir “vienkārši šausminošs” un var radīt “ievainojamiem bērniem iespējamu ilgtermiņa kaitējumu nākotnē”.

Var uzskatīt, ka šādi kaitīgi ieteikumi tika izplatīti arī ar valdības ziņu, jo “Childline” tiek uzturēta ne tikai par labprātīgiem ziedojumiem, bet arī no Apvienotās Karalistes valsts dotācijām.

ASV ziņu telekanāla “Newsmak” sižets par krūšu bandāžas skandālu kādā Menas štata skolā:

Par līdzīgu gadījumu šī gada sākumā rakstīja arī Portlendas (ASV) laikraksts “Maine Wire” (21. aprīlī): “Kādas Menas skolas padomniece lepojās, ka izdalīs meitenēm krūšu apsējus, par to neinformējot vecākus”. “New York Post” (ASV) šī gada aprīlī rakstīja, ka “LGBT grupas bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, bez vecāku piekrišanas deva krūšu saplacināšanas saites”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".