foto: Juris Rozenbergs
FOTO: draugi, tuvinieki un talanta cienītāji atvadās no dzejnieces Amandas Aizpurietes
Kultūra
2023. gada 28. oktobris, 13:26

FOTO: draugi, tuvinieki un talanta cienītāji atvadās no dzejnieces Amandas Aizpurietes

Jauns.lv

28. oktobrī Rīgas Krematorijas Lielajā zālē notika atvadīšanās no dzejnieces un atdzejotājas Amandas Aizpurietes. Pēdējās ardievas teikt Aizpurietei ieradās kolēģi un draugi no kultūras aprindām, ģimene un dzejnieces talanta cienītāji.

Atvadas no dzejnieces Amandas Aizpurietes. 28.10.2023.

2023. gada 28. oktobrī Rīgas Krematorijas Lielajā zālē notika atvadīšanās no dzejnieces un atdzejotājas Amandas Aizpurietes.

gallery icon

Aizpuriete dzimusi 1956.gadā Jūrmalā. Studējusi filoloģiju un filozofiju Latvijas Valsts universitātē (1974-1979), kā arī M. Gorkija Literatūras institūta atdzejošanas seminārā Maskavā (1980-1984). Publicējas kopš 1976.gada. Periodiski strādājusi par dzejas konsultanti žurnālā "Avots", līdzstrādnieci laikrakstā "Aspazija", žurnālā "Karogs", "Vides Vēstis". Amerikāņu komponists Ēriks Fanks ar Aizpurietes dzeju sarakstījis simfoniju kontraltam un orķestrim "Šis novakars šķiet bojāts" un monooperu "Anna Ahmatova".

foto: Mārtiņš Plūme/LETA
Amanda Aizpuriete (1956-2023). Dzejniece mūžībā devās Dubultu rakstnieku mājā Jūrmalā.

Aizpuriete bija dzejniece, prozaiķe, atdzejotāja un tulkotāja. Klajā nākuši 11 viņas dzejoļu krājumi un romāns. Tāpat viņa tulkojusi ap 40 romānu no angļu, vācu un krievu valodas, atdzejojusi no vācu, krievu, ukraiņu un angļu valodas.

Aizpuriete saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju par 2013.gada krājumu "Turp" un speciālbalvu par 2011.gada krājumu "Ledusskapja šūpuļdziesma". Viņa ieguvusi arī Dzejas dienu balvu par 2000.gada dzejas krājumu "Bābeles nomalē" un citus apbalvojumus. 2021.gadā viņa saņēma Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā "Dzeja" par krājumu "Pirms izvākšanās". Aizpuriete ieguvusi arī Starptautiskā Vilenicas literārā festivāla galveno balvu.