Sandras Kalnietes murgu nakts Šeremetjevas lidostā. FOTO
Šeremetjevas lidostas krēsli, uz kuriem Sandrai Kalnietei nācās pavadīt nakti uz otrdienu.
Politika

Sandras Kalnietes murgu nakts Šeremetjevas lidostā. FOTO

Jauns.lv

Eiroparlamenta deputāte, bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete, kuru varas iestādes neielaida Krievijā uz Borisa Ņemcova bērēm, nakti no pirmdienas uz otrdienu bija spiesta pavadīt uz Šeremetjevas lidostas krēsliem. Otrdien no rīta viņa veiksmīgi izlidoja uz Briseli.

Sandras Kalnietes murgu nakts Šeremetjevas lidostā...

Kalnietei krievu robežsargi diplomātisko pasi atņēma uzreiz pēc ielidošanas Šeremetjevas lidostā, Maskavā ar aizbildinājumu, ka jāpārbauda viņas identitāte. Vēlāk eirodeputātei izsniedza izziņu, ka viņai aizliegta iebraukšana Krievijā.

Tā kā nebija brīvu vietu lidostas tranzītzonas viesnīcā, Kalnietei nācās nakti pavadīt uz neērtiem uzgaidāmās telpas krēsliem. Viņa atzina, ka 62 gadus vecai sievietei tas nebija diez ko ērti un patīkami. Tomēr citas izejas nebija.

Otrdienas rītā Kalniete beidzot izlidoja no Maskavas uz Briseli un tur jau dalījusies iespaidos par saviem piedzīvojumiem Maskavas lidostā, tikusies ar izglītības darbinieku delegāciju no Pierīgas. Viņa par to pavēstījusi sociālajos tīklos.

Nīkstot Šeremetjevas lidostā Kalniete par saviem piedzīvojumiem vēstīja arī sociālās saziņas tīklos „Twitter” un „Facebook”. Lūk, kā Kalniete pirmdienas vakarā apraksta savas nedienas:

„Kad beidzot tiku līdz kapsulu hotelim Šeremetjevas lidostā, atdūros pret uzrakstu „Sorry, no free places available”. Tā nu atšļuku uz pacietajiem metāla krēsliem. Līdz šim brīdim man nav atdota pase. Arī biļeti rīt lidojumam uz Briseli, kuru, protams, nopirku pati, tūlīt pievāca robežsargs. Rīt 9.00 no rīta pie manis atnākšot robežsargs ar pasi un biļeti un iesēdināšot lidmašīnā. Tikmēr man ir iedota pases kopija un es ceru, ka esmu aizsargāta pret lidostas kārtības sarga patvaļu.”

Kalniete pēc izlidošanas no Maskavas pauda: „Atnāca robežsargs, viņš turēja manu pasi, līdz pat izziņoja iekāpšanu (lidmašīnā uz Briseli). Viņš man to iedeva rokās, un tajā brīdī es pirmo reizi sajutu, ka tuvojos brīvībai. Tas man ļāva nojaust, kāda beztiesība patiesībā valda Krievijā. Visi tie cilvēki, kuri ir opozīcijā un cīnās par cilvēktiesībām, ir lieli varoņi. Viņi spēj izturēt šo psiholoģisko spiedienu. Es vispār apbrīnoju to, kā viņi nesajūk prātā un var turpināt normālu dzīvi.”