Šoks un pārsteigums: investors iedod naudu un uzticas pavisam jauniem puišiem, kas darbojas neparastā projektā

Puiši veiksmīgi darbojas Latvijas apstākļiem piemērota zemūdens drona izstrādes projektā, lai gan dažkārt ir šoks un pārsteigums, ka investors ir iedevis naudu un uzticējies viņiem.

Vaicāti, vai viņi kā jauni uzņēmēji redz ieguvumus, ja paliktu dzīvot Latvijā un attīstītu inovācijas šeit, nevis brauktu dzīvot un strādāt uz ārzemēm, Kārlis sacīja: “No mana viedokļa, Latvija ir izcila pilotvieta uzņēmumam. Ir ļoti liela atsaucība gan testiem, gan projekta virzībā uz priekšu.

Bet no uzņēmuma viedokļa, Latvija nav mērķa tirgus. Vienkārši Latvijas tirgus ir ļoti maziņš. Ja lieta [ar ko nodarbojas], ir ļoti specifiska, ar to nevar uzbūvēt biznesu [Latvijā].

Aizbraukt uz ārzemēm, iegūt zināšanas, bet atgriezties Latvijā

Es kā indivīds noteikti plānoju palikt Latvijā. Esmu iecerējis doties uz ārzemēm, iegūt zināšanas, piemēram, studēt “Erasmus” projektā, bet plānoju dzīvi galvenokārt veidot Latvijā.”

Kārlis arī iecerējis Latvijā attīstīt zemūdens dronu nozari, veicinot gan studentu, gan uzņēmumu interesi par to. Tāpat plānots veicināt sapratni, kāpēc zemūdens dronu nozare ir vajadzīga un ko tā var dot. “Tas ir mans mērķis.”

Latvija nav bēdu ieleja!

Viņš nepiekrita dažkārt sabiedrībā izskanējušiem viedokļiem, ka Latvijā valda bēdu ieleja, tāpēc nevar te palikt dzīvot un jādara viss, lai aizbrauktu projām.

“Es šeit noteikti redzu iespējas. Protams, ir sliktas lietas un labas lietas, kā jau ir visās valstīs, bet es domāju, ka patriotisma aspekts noteikti spēlē savu lomu. Varbūt produktīvāk būtu braukt kaut kur citur, bet patriotisma aspektam ir sava loma. Mēs esam latvieši un gribam palikt te!”

Sevi redz kā uzņēmējus nevis zinātniekus

“Es varētu strādāt kā uzņēmējs, bet kā zinātnieks - noteikti nē.” Viņam pietrūkstot vienas no zinātniekiem vajadzīgākajām īpašībām – pacietības.

“Mēs sevi neuzskatām par zinātniekiem, drīzāk par inženieriem, uzņēmējiem,” Kārlis skaidroja.

Latvijā cilvēki ir draudzīgi un atbalstoši

Arī Toms Latvijā saskata perspektīvas. “Visa mūsu uzņēmuma darbības laikā mēs redzam, ka ir iespējas.

Ir visādas programmas, ir cilvēki, kas ir ieinteresēti, kas palīdz un konsultē. Vide ir ļoti draudzīga un uzņemoša. Ir tāda sajūta.

Pamazām parādās lielāka interese par zemūdens droniem

Tā kā Latvijā zemūdens lietas galīgi nav attīstītas, tikai tagad parādās lielāka valdības, struktūru interese, sāk vairāk investēt un skatīties, kas un kā, tad noteikti šī būs ļoti laba vieta, kur varētu attīstīt [uzņēmējdarbību].

Tiesa, pēc tirgus izpētes mēs secinājām, ka Latvijā nevarēs pārdot 100 zemūdens dronus. Šobrīd varbūt būs 10 droni, bet pēc 5 gadiem būs 20-30 droni. Taču uzņēmējdarbību šeit, Latvijā, noteikti var veidot. Droši vien tad tas būtu vairāk kā eksporta produkts.

Nenovēršas tikai tāpēc, ka jauni puiši

Studenti neesot saskārušies ar pieredzējušu uzņēmēju un sadarbības partneru viedokļiem, ka viņi vēl ir pārāk jauni un idealizēti skatās uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi – pastrādās un tad redzēs īsto ainu. Neesot bijis arī tā, ka viņu jaunību uzskatītu par mīnusu.

Kārlis sacīja: “Godīgi sakot, es visu laiku domāju, ka tā vajadzētu būt, bet mēs neesam jutuši, ka uz mums skatītos citādāk tikai tāpēc, ka esam jauni. Bieži vien, satiekot mani, nevar tik viegli noteikt vecumu, tāpēc neviens neiedomājas, ka man ir 22 gadi, es arī noklusēju šo informāciju.”

Mēs esam noticējuši paši sev!

“Mēs paši apzināmies, ka esam jauni. Dažkārt ir šoks un pārsteigums, ka man ir tikai 22 gadi, bet investors jau ir iedevis man naudu un uzticējies man. Mēs esam noticējuši paši sev!

Tas, ka mums ir investors, dod kaut kādu leģitimitāti. Šīs lietas veido mūsu uzticības bāzi.

Neesam džeki no garāžas Maskačkā

Tāpat mēs nākam no RTU, universitāte mūs iesaka.” Arī no medijiem sajusta pozitīva attieksme.

“Tas viss veido priekšstatu, ka mēs neesam kaut kādi džeki no garāžas Maskačkā. Mums ir laba bāze gan intelektuāli, gan finansiāli.”

Gribētu aizbraukt pamācīties uz citu valsti

Studenti patlaban mācās ceturtajā kursā, un viņi vēl apsver domu par tālākām studijām. Toms sacīja: “Tas ir labs jautājums. Es domāju – tā kā tagad studēju pēdējo gadu, tad plānoju aizbraukt “Erasmus” apmaiņas studijās.

Protams, to būs ļoti grūti apvienot ar šo visu [zemūdens drona izstrādi]. Esot ārvalstīs, nevar fiziski darboties projektā. Ja taisa dronu, tad vajag būt fiziski klāt, nevar visu darīt attālināti.

Meklē vērtīgas studijas

Otrs faktors būtu tāds, ka tam [turpmākajām studijām] būtu jābūt kaut kam ļoti vērtīgam, manuprāt. Es vēl neesmu atradis nevienu programmu, kas mani ļoti ieinteresētu vai kur saskatītu ļoti lielu nepieciešamu sev tieši šobrīd. Varbūt vajadzīga aptuveni divu gadu pauze, bet pēc tam varētu pastudēt? Varbūt nē. Ļoti grūti šobrīd pateikt.

Bet, ja būtu iespēja aizbraukt uz dažiem mēnešiem vai semestri “Erasmus” programmā, es to noteikti izmantotu.”

Attālināts darbs būtu gandrīz neiespējams

Arī Kārlis ļoti vēlētos doties “Erasmus” programmas braucienā, bet to būtu ļoti grūti apvienot ar zemūdens drona projektu.

“Es nesen 10 dienas biju ārzemēs. Ir jābūt ļoti spēcīgai uzņēmuma struktūrai [lai visu varētu izdarīt, kādam atrodoties ārzemēs], bet, ja mēs esam divi cilvēki, tad tas nav iespējams. Katram ir skaidri definēti uzdevumi. Ko var izdarīt viens, to otrs nevar. It īpaši manā daļā. Ja Toms var programmēt no ārzemēm, tad man ir fiziski jābūt klāt pie drona, ir vajadzīgas fiziskas darbības.”

Smuki skanošais doktora grāds…

Par turpmākajām mācībām Kārlim ir dažādas domas. “Ja tagad mums kaut ko vajag, mēs veidojam konkrētas sesijas ar mentoriem vai konsultantiem. Mēs saņemam precīzu rezultātu, informāciju, ko mums vajag. Mēs to atrodam. Viss. Mēs neesam izmantojuši akadēmisko kursu.”

Vienlaikus viņš gribētu iegūt arī doktora grādu… “Tas smuki skan. No tāda aspekta tas ir forši,” Kārlis atzina.

Par puišu darbošanos saistībā ar zemūdens dronu plašāk varat izlasīt šeit: https://jauns.lv/raksts/zinas/575612-latviesi-radijusi-unikalu-dronu-ar-kuru-vares-meklet-pazudusus-cilvekus-un-lietas-zem-udens