Iznācis žurnāla “Latvijas Noklusētā Pagātne” jaunais numurs

Kā darbojās padomju sabiedriskā ēdināšana jeb “obščepits”, un kādēļ tik populāri bija speķa pīrādziņi? Kā radās zivju dienas, un kāds bija lielākais grēks, ko varēja pieļaut restorānu darbinieki? Par to visu bagātīgi ilustrētā materiālā “Biedri, pie galda!”.

Viņa bija teātra skatuves primadonna, taču kino viņai ir maz lomu – tā īsumā var raksturot leģendārās aktrises Lilitas Bērziņas karjeru. Tajā ir daudz pretrunīgu momentu – slavu viņa izpelnījās jau neatkarīgajā Latvijā, taču padomju laikos kļuva par kvēlu komunisti un pat apraudājās Staļina bērēs. Par to lasiet rakstā “Lilita. Karaliene, nevis Mirttante”.

Starpkaru Latvijā bija kāda partija, kuras sveiciens skanēja šādi: “Sveiks, Štelmaher!” Tā nebija vienīgā marginālā labējā partija, jo savu nišu bija ieņēmušas arī tādas organizācijas kā “Pērkonkrusts”, “Leģions” un “Latvju patriotu līga”. Kāda bija to programma un darbības rezultāti, par to lasiet žurnālā.

“Rīgā dzīvo kāds Jurevicu Jēkabs, par kuru varētu tik daudz teikt, ka tas ir Jurevicu Emīlijas vīrs,” – tā 1931. gadā par rakstnieku un sabiedrisko darbinieku Jēkabu Jurevicu rakstīja avīze Latvija. Bet Emīlija bija viena no aktīvākajām cīnītājām par sieviešu tiesībām un trešā sieviete latviešu literatūras vēsturē, kura izdevusi savu romānu. Viņas darbību nereti pavadīja skandāli, un bieži vien viņa palika nesaprasta, kas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka Emīlija uzskatīja – sieviete ir pārāka par vīrieti.

“Kurzemē ebreji dzīvoja vissenāk, un tur pat vietējie vācieši ierosināja viņus saukt nevis par ebrejiem, bet par Mozus ticīgajiem. Iedomājieties – Mozus ticīgais kurzemnieks!” – tā par mazzināmām lappusēm latviešu un ebreju attiecībās stāsta vēsturnieks Aivars Stranga. Arī par ebreju attiecībām ar Stučkas sarkano valdību, bēdīgi slaveno krievu tanku bučošanu un Ulmaņa antipātijām pret ebrejiem.

Pie kāda galda 1919. gadā sēdēja Kārlis Ulmanis? Kā izskatījās Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes lauku rezidence? Un kādas tendences bija pašvaldību un valsts iestāžu ierēdņu darba kabinetos trīsdesmito gadu otrajā pusē? Arī par to lasiet žurnālā “Latvijas Noklusētā Pagātne”!

Pērc visās preses tirdzniecības vietās vai abonē zurnali.lv.