“No milzu defekta varētu būt arī kāds efekts.” Pētnieks izsaka cerību, kas varētu iepriecināt lielu daļu pasaules
Visticamāk, patlaban saasinātais konflikts starp Izraēlu un palestīniešiem būtiski nepaplašināsies. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns intervijā portālam Jauns.lv pauda cerību, ka no milzu defekta nākotnē varētu izveidoties arī kāds efekts. Būtu ļoti labi, ja varētu atrast risinājumu, kā var miermīlīgi sadzīvot gan Izraēla, gan provizoriskā Palestīnas valsts un citas arābu valstis.
Vai saasinātais konflikts starp Izraēlu un palestīniešiem varētu mierīgi noplakt vai tomēr iespējama tā paplašināšanā?
“To ir grūti prognozēt. Ir bažas [par konflikta paplašināšanos], tāpēc ASV ir nosūtījusi 2 aviācijas bāzes kuģus uz reģionu. Arī [ASV prezidents Džo] Baidens ir ļoti stingri izteicies, lai neviens nedomā paplašināt šo konfliktu tālāk.”
Tāpat pats Baidens bija devies vizītē uz Izraēlu. “Tas bija stingrs signāls par atbalstu Izraēlai un brīdinājums citām reģiona valstīm neiesaistīties konfliktā militāri.”
Sāksies jauna fāze
Turpmākie notikumi lielā mērā būs atkarīgi no Izraēlas rīcības. Izskanējis, ka Izraēla, iespējams, gatavojas sākt sauszemes ofensīvu Gazas joslā. Izraēlas sauszemes uzbrukums, visticamāk, izraisītu dramatisku upuru skaita pieaugumu abās pusēs.
Iepriekš vairākums simpātiju saistībā ar “Hamas” teroraktu bija Izraēlai, bet līdz ar sauszemes uzbrukumu varētu sākties jauna fāze. Ja Izraēla iebruks Gazas joslā, ir jautājums, cik daudz bojāgājušo būs šajā fāzē. Tas arī noteiks arābu valstu un Irānas atbildes.
“Hezbollah” varētu iesaistīties
Pētnieks pauda viedokli, ka pat ar Izraēlas iebrukumu Gazas joslā diez vai būs būtiska konflikta paplašināšanās. “Domāju, ka maksimums, par ko var runāt, ir “Hezbollah” iesaiste. Tas ir politiski militārs grupējums Libānā. Sadursmes jau ir bijušas. Domāju, ka tas varētu būt maksimums, kas tālāk izvērsties.
Irānas atbalstīto Jemenas hutu nemiernieku izšautās raķetes, iespējams, Izraēlas virzienā notrieca ASV karakuģis. Ģeogrāfiskā distance un šaurais ieejas punkts Izraēlā caur Sarkano jūru un apkārt esošās arābu valstis šo virzienu būtiski ierobežo.
Ar Ēģipti un Jordāniju Izraēlai ir pragmatiskas attiecības. Noteikti abas valstis izteiksies un izteikumu līmenī kritizēs [iespējamo uzbrukumu Gazas joslai], bet citādāk neiesaistīsies.
Irāna varētu iesaistīties
Runājot par citām arābu valstīm, Sīrija, kuru Izraēla nesen bombardēja, ir pārāk vāja un joprojām pati ir iesaistīta pilsoņu karā.”
Līdz ar to vienīgā iesaiste konfliktā, pēc Andžāna domām, varētu būt no “Hezbollah” un Irānas. “Es citus spēlētājus neredzu.” Starp Irānu un Izraēlu ģeogrāfiski atrodas Irāka, Sīrija un Jordānija. Ar Jordāniju Izraēlai ir pietiekami labas attiecības.
Irāna ir atbalstījusi un atbalsta Sīriju un Libānas “Hezbollah”, tāpēc var lēst: ja kaut kas notiktu, tad, visticamāk, Irāna izmantotu “Hezbollah” vai kādu citu grupējumu, nevis uzbruktu ar savām rokām. Turklāt Irānas ekonomiskā situācija nav tik laba.
Tas varētu palikt retoriskā līmenī
“Es domāju, ka drīzāk Irāna šeit neiesaistīsies. Protams, Irāna ir apsveikusi “Hamas” ar panākumiem, bet domāju, ka tas vairāk paliks retoriskā līmenī.
Konvencionālā karā nav apšaubāms, kurš uzvarēs. Uzvarēs Izraēla! Ja iesaistīsies Irāna, tad iesaistīsies arī ASV.”
Irānai ir savas problēmas, kas jārisina
Turklāt Irānā nav norimuši skandāli, ko izvērsusi pilsoniskā sabiedrība. “Proti, pagājušajā gadā tur kāda sieviete tika piekauta līdz nāvei par to, ka viņa pareizi nenēsāja galvassegu. Bija masīvi protesti Irānā pret režīmu. Kopumā nemierus ir izdevies apspiest.”
Valstī nav nedz laba ekonomiskā, nedz iekšpolitiskā situācija. Sabiedrība ir neapmierināta ar valdošo teokrātisko režīmu. “Es domāju, ka Irānai pašai ir pārāk nestabila situācija, lai tā varētu tieši iesaistīties šajā karā.
Drīzāk tas neizvērsīsies plašāk. Ja izvērsīsies, tad “Hezbollah” no Libānas dienvidiem, iespējams, ar Irānas rokām un raķešu un citu ieroču palīdzību, bet diez vai Irāna spētu un vēlētos savus regulāros spēkus iesaistīt.”
Vajadzēs desmitgades, lai konfliktu atrisinātu
Runājot par to, cik ilgi šis konflikts varētu ilgt, Andžāns sacīja: “Šī ir viena lapaspuse ļoti biezā grāmatā par Tuvajiem Austrumiem un ebreju un arābu attiecībām.
Kopumā varu viennozīmīgi teikt, ka tas ir desmitgažu jautājums. Tur nav iespējams ātrs risinājums.”
Lielā mērā notikumi būs atkarīgi no tā, kā Izraēla turpmāk rīkosies – vai un kā tā uzbruks pa sauszemi Gazas joslai un kādi būs upuri.
No milzu defekta uz efektu
“Es ceru, ka no milzu defekta varētu būt arī kāds efekts. Proti, līdzšinējais risinājums, ka palestīnieši bez savas valsts ir Rietumkrastā un Gazas sektorā, nav ilgtspējīgs.
Gazas sektors ir bijis blokādē vairāk nekā 15 gadus. Tur ir izaugusi jauna paaudze, kas nekad nav bijusi ārpus šīs teritorijas. Bezdarbs tur, manuprāt, ir aptuveni 40-50%. Tur ilgus gadus valdījusi pilnīga bezcerība. Tā ir auglīga augsne ekstrēmismam.
Milzīgs naids starp palestīniešiem un ebrejiem
Es pats esmu bijis Rietumkrastā, neesmu bijis Gazas sektorā. Bet arī Rietumkrastā var redzēt milzu naidu, kas valda starp palestīniešiem un ebrejiem. Gan palestīniešiem, gan Izraēlai būtu jābūt piekāpīgākiem.
Domāju, ka nākotnē tam būtu jāved pie neatkarīgas Palestīnas valsts, kur cilvēki nevis aiz bezdarbības radikalizējas, bet gan mācās un strādā.
Ir jābūt risinājumam, ka var miermīlīgi sadzīvot gan ebreju, gan arābu valsts. Citādāk tas vienkārši nav ilgtspējīgi. Tad konflikts turpināsies un turpināsies,” Andžāns teica.
