Gaisa suņi bez pavadiņas?
Vienmēr ir patīkami, ja Latvijas uzņēmēji spēj sekmīgi nest Latvijas vārdu pasaulē. Viens no pēdējiem pozitīviem iespaidiem saistīts ar kompānijas SIA „Helico Aerospace Industries” paveikto, piedaloties inovāciju izstādē „CES 2015” ASV, kurā uzņēmuma radītais bezpilota lidaparāts „AirDog” tiešā tulkojumā – „gaisa suns” atzīts par labāko robotu un ieguvis otro vietu „Best of CES Awards 2015”.
Saistībā ar bezpilota lidaparātiem Latvijā notiek vēl citas aktivitātes: saskaņā ar valdības rīcības plānu nākamajiem četriem gadiem, Lielvārdes lidlauku plānots pielāgot bezpilota gaisa kuģu uzņemšanai. Savukārt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā 5. un 6.martā notiks konference par tālvadības gaisa kuģu sistēmām. Minētās konferences ietvaros skatīts arī jautājums par privātuma aizsardzību, kas nav atdalāma no šādu lidaparātu izmantošanas drošības aspektiem.
Ir definēti dažādi mērķi bezpilota lidaparātu izmantošanai:
- komerciālie mērķi, piemēram, dažas kompānijas izstrādājušas projektus, kā bezpilota lidaparāti varētu piegādāt preces. Par vēlmi izmantot bezpilota lidaparātu pakalpojumus komerciāliem mērķiem jau paziņojušas tādas kompānijas kā „Amazon” un DHL, par to tiek diskutēts arī ES, taču ne visās valstīs šādu lidaparātu izmantošana komerciāliem mērķiem ir atļauta – ASV ir spēkā šādi ierobežojumi, taču jautājumu plānots pārskatīt 2015.gadā;
- žurnālistiskos nolūkos – plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanai, piemēram, panorāmas foto attēlu iegūšanai;
- tiesībsargājošo institūciju darba nodrošināšanai, piemēram, masu nekārtību gadījumos iespējams veikt novērošanu, vienlaicīgi spējot izsekot lielam notikumos iesaistīto cilvēku skaitam, dažādu nelikumīgu darbību konstatēšanai un novēršanai, robežkontrolei, satiksmes plūsmas monitorēšanai, kā arī izmantošana dažādiem militāriem mērķiem;
- publiskā sektora pakalpojumu nodrošināšanai – palīdzības sniegšanai veselības aprūpes jomā, monitoringa veikšanai lauksaimniecības nozarē, piekļuve vietām, kur citādi nebūtu iespējams piekļūt vai tas būtu ļoti sarežģīti izdarāms, piemēram, ugunsgrēku gadījumā;
- personīgām un mājsaimniecības vajadzībām.
Par šādu lidaparātu izmantošanu plaši tiek diskutēts ne tikai ASV, bet arī ES, akcentējot bezpilota gaisa kuģu izmantošanas iespējas ne tikai militārām vajadzībām un norādot, ka to izmantošana ikdienā varētu sekmēt dažādu jaunu pakalpojumu piedāvāšanas iespējas, kas ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi jau tuvākajā nākotnē, vienlaikus sekmējot ES ekonomisko izaugsmi. Taču kā visam, arī šajā jomā ir savas ēnas puses: tiek norādīts, ka „gaisa suņu” plašāka izmantošana ir jāskata arī cilvēktiesību kontekstā, īpaši attiecībā uz privātuma aizsardzību.
Bezpilota lidaparātu strauji augošā popularitāte īpašas bažas raisa arī pēc šī gada janvāra notikumiem Parīzē, jo skaidrs, ka pastāv iespēja bezpilota lidaparātus izmantot ļaunprātīgiem mērķiem. Tādēļ, ņemot vērā, ka to pielietojamība tikai palielināsies, vēl jo svarīgāks ir juridisks ietvars, kas noteiktu, pie kādiem nosacījumiem šādus lidaparātus drīkst izmantot, tādejādi neatstājot „gaisa suņus” bez „pavadas”.
Juridiskā ietvara un privātuma aizsardzības jautājums kļūst aktuāls arī tādēļ, ka samazinās bezpilota lidaparātu izmaksas un izmēri, bet palielinās to izmantošanas iespējas kombinācijās ar dažādām informācijas tehnoloģijām, piemēram, novērošanas kamerām, WiFi sensoriem, mikrofoniem, GPS sistēmām, IP adrešu nolasīšanas sistēmām, utml.. Tādēļ svarīgi, lai normatīvās prasības attiecībā uz to izstrādi un izmantošanu būtu uzņēmējiem, kas pašlaik šo jomu uzskata par aizraujošu un perspektīvu izaicinājumu, jau savlaicīgi zināmas. Tas attiecīgi sekmētu jau bezpilota gaisa kuģu projektēšanas un konstruēšanas sākumposmā izvēlēties atbilstošus risinājumus.
Ņemot vērā iepriekš minētās bezpilota lidaparātu specifiskās izmantošanas iespējas, pastāv iespējas iegūt ļoti daudzveidīgu informāciju, tai skaitā personas datus. Nenoliedzami tās ir līdz šim nebijušas iespējas novērot indivīdus, viņiem pat to nezinot, iegūstot daudzveidīgu detalizētu informāciju. Šāda novērošana nav salīdzināma ar to, kādu informāciju iespējams iegūt, izmantojot videonovērošanas kameras.
Eiropas datu aizsardzības uzraugs norāda, ka bezpilota gaisa kuģu izmantošana civilajā aviācijā ir jānodrošina saskaņā ar tādām pamattiesībām kā privātuma aizsardzība un personas datu aizsardzība un svarīgs aspekts ir sabiedrības informēšana un izglītošana par bezpilota gaisa kuģu izmantošanas iespējām. Tiek arī norādīts, ka normatīvajam regulējumam, kas noteiks bezpilota gaisa kuģu izmantošanas kārtību civilajā aviācijā, jābūt skaidram un detalizētam, lai indivīdi varētu paredzēt, kādos gadījumos uz viņiem attieksies to izmantošana. Skaidri jābūt noteiktam arī tam, kad un pie kādiem nosacījumiem bezpilota gaisa kuģus savā darbā var izmantot tiesībsargājošās iestādes, jo nenoliedzami šādas tehnoloģijas paver plašas iespējas arī šajā nozarē.
Latvijā ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 15.augusta noteikumi Nr.656 „Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējumi kā gaisa kuģi”, kurus nepieciešams aktualizēt atbilstoši faktiskajai situācijai attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu izmantošanu, kuru svars ir mazāks par 150 kg. Taču minētais tiesību akts nav uzskatāms par pilnvērtīgu šīs jomas regulējumu rakstā augstākminētajos aspektos, līdz ar to var apgalvot, ka pašlaik Latvijā nav juridiskā ietvara šīs jomas regulēšanai. Taču daudzi no mums vasaras siltajās dienās šādu lidaparātu debesīs jau ir novērojuši.
Akcentējot Latvijas uzņēmēju sasniegumus un izaicinājumus gaisa suņu attīstīšanas jomā, būtu tikai loģiski, ka sekotu arī rīcība publiskajā sektorā, valstiski nosakot gan šādu lidaparātu izmantošanas iespējas, gan robežas, informējot sabiedrību ne tikai par to izmantošanas iespējām, bet arī riskiem, kas ir saistīti ar personas datu aizsardzības nodrošināšanu – tiesiskais pamats personas datu apstrādei, pieļaujamais apstrādājamo personas datu apjoms, kā tiks nodrošināta informācijas sniegšana datu subjektiem par viņu personas datu apstrādi pirms tās veikšanas, cik ilgi personas dati/informācija tiks saglabāta utml.. Turklāt, jāaktualizē arī privātuma aizsardzības jautājums, kas straujās informācijas tehnoloģiju attīstības ietekmē kļūst aizvien aktuālāks.
Ņemot vērā to, ka vairākas Latvijas kompānijas starptautiskā mērogā ir aktīvi iesaistījušās bezpilota lidaparātu ražošanā, būtu jāsakārto juridiskie aspekti attiecībā uz šo lidaparātu izmantošanu, tādejādi sniedzot atbalstu uzņēmējiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Valsts pārvaldei būtu arī jāveicina diskusija, lai rastu tādus risinājumus, kas, attīstot šo jomu, vienlaikus sekmētu indivīdu fundamentālo tiesību aizsardzību attiecībā uz privātumu.
Jānis Dzanuškāns, Mg.iur., zvērināts advokāts
