Liepājā uzstāda pieminekli Kārlim Zālem

Tēlnieka Bruno Strautiņa un arhitekta Edgara Krūmiņa veidotā Zāles pieminekļa stāsts aizsākās jau pirms 34 gadiem, kad liepājnieki saziedoja tam naudu, taču pārmaiņu laikos tālākais iestrēga.

Tikai par godu Latvijas valsts simtgadei un Zāles 130. jubilejai 2018. gadā pieminekli uzstādīja Liepājas Muzeja dārzā, kur tas gaidīja uz sākotnēji iecerēto mājvietu – rekonstruēto Kārļa Zāles laukumu. Tagad nedēļu pirms Zāles dzimšanas dienas 26. oktobrī tas ir izdarīts.

 Kaut arī tēlnieks dzimis 1888. gadā Mažeiķos, Lietuvā, viņš ir uzskatāms par liepājnieku. Zāles vecāki dzīvoja Liepājā un bija devušies uz Mažeiķiem, kur tēvs bija nolīgts būvniecības darbos.

Tieši Liepājā Zāle apmeklēja kursus, kur mācīja mūrnieka un apmetēja arodam nepieciešamo rasēšanu, zīmēšanu un veidošanu. Pārrunās par nākamo profesiju draugi atzina, ka viņam visvairāk piemērots būtu tēlnieka darbs, un jokoja, ka vēlāk Kārlis varēšot viņiem celt pieminekļus.

Teātra režisors un rakstnieks Andrejs Migla pēc pētījumiem arhīvos, bibliotēkās un muzejos kopā ar Valdi Rūmnieku izdevis biogrāfisku romānu “Trīs zvaigznes”, kurā attēlots Zāles dzīves gājums.

Migla žurnālam “Patiesā dzīve” stāstījis: “Jaunībā Kārlis gribēja kļūt par jūrnieku un redzēt svešas zemes. Tā bija normāla vēlme, jo ostas pilsētā daudzi jaunieši gribēja kļūt par jūrniekiem. (..) Tomēr Kārlis nekļuva par jūrnieku. Kāpēc? Jau ievērojami vēlāk Zāle saviem draugiem stāstījis, ka par tēlnieku nolēmis kļūt, redzot kādu vīziju Liepājas krogā. Tur viņam parādījušies tēli, kas nedevuši mieru. Pieļauju, ka tēlu parādīšanos sekmēja krogā izdzertais alkohols, tomēr – lai vai kā – Kārlis izlēma kļūt par tēlnieku.”