Liepājas Ziemeļu kapsētā pieminēs Oskaru Kalpaku

Pasākumā piedalīsies Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, jaunsargi un Liepājas garnizona karavīri, Kasjauns.lv informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Piemiņas brīdī uzrunas teiks Liepājas vicemērs Vilnis Vitkovskis, Liepājas novada nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis, kā arī Liepājas garnizonā dislocēto Latvijas Bruņoto spēku vienību pārstāvji. Pasākumu vadīs Liepājas muzeja speciāliste Rita Krūmiņa un Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks, muzikālo sniegumu nodrošinās mūziķi Raivis Bružis un Valdis Aivars.

Pulkvedis Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā.

Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919. gada 6. martā Skrundas - Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris Kalpaks.

Par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedis apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Svētā Jura ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā Kalpaks saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam. Latvijas valsts savas armijas pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. Pulkveža Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Pirmskara Latvijā Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu. 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Kalpaka piemiņas vieta.