Latvieši Inga un Sandis pārcēlās uz Spāniju un uzdrīkstējās sākt savu biznesu
Nevajag baidīties sākt kaut ko savu un jaunu! Lai gan sākumā gadās arī puni un asaras, tomēr, ja klausa savai sirdsbalsij un strādā ar sirdi, tad viss sakārtojas. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja latviete Inga Dābola Fatjanova, kuras dzīve jau 12 gadus ir cieši saistīta ar Spānijas salu Tenerifi. Pēdējos gadus Ingas ģimene šajā Kanāriju salā pavada lielāko daļu laika.
“Mūsu stāsts ir nedaudz citādāks. Mēs neesam aizbēguši no Latvijas meklēt labu dzīvi [citā valstī]. Mēs šeit strādājam, mums ir sava tūrisma aģentūra,” Inga iesāka stāstu par dzīvi Kanāriju salās.
Ieradās četratā, bet tagad saime kļuvusi kuplāka
Tenerifē mīt ne tikai Inga, bet arī viņas vīrs Sandis un meitas Alise (22 gadi) un Loreta (15 gadi).
Turklāt pēdējos divus gadus viņu ģimenē dzīvo arī maza, mīļa “kanāriešu dāma”- sunīte Mia, kuru jaunākā meita atrada Tenerifē uz ielas.
Starp Tenerifi un Latviju
“10 mēnešus gadā mēs esam Tenerifē, bet vasaras atvaļinājumus pavadām Latvijā,” Inga raksturoja ģimenes ritmu un pauda apmierinātību ar to. “Nesūdzos! Mēs dzīvojam mūžīgā vasarā.”
Bet vai arī mūžīga vasara pēc kāda brīža neapnīk? “Nav jau laika, kad apnikt! Šeit ir arī ziema, un Latvijā vasarā ir arī auksti.” Turklāt šogad Latvijas vasara dažbrīd pārsteidza ar lielu mitrumu.
Ne darbs, bet dzīvesveids
“Kopumā mēs ar Tenerifi esam cieši, cieši saistīti jau 12 gadus. Šogad septembrī nosvinējām mūsu tūrisma aģentūras “Tenerife Tours” 10 gadu jubileju.
Nesen ar draugiem runājām, ka tas nav mūsu darbs, bet gan dzīvesveids.”
Nevēlējās turpināt darbu bankā
Iepriekš ne Ingas, ne Sanda darbs nebija saistīts ar tūrismu. Inga strādāja bankā, bet tad saprata, ka nav cilvēks, kurš var katru darba dienu strādāt no pulksten 9 līdz 17. Savukārt Sandis pirms tam strādāja žurnālistikā un ārvalsts vēstniecībā.
Tuvākajā nākotnē viņi neplāno atgriezties savās iepriekšējās profesijās: “Nē, tas posms ir beidzies.” Visticamāk, viņu nākamie gadi būs saistīti ar tūrismu Kanāriju salās.
Gribēja pārmaiņas dzīvē
“Nekad [iepriekš] dzīvē mums nav bijusi saistība ar tūrismu. Es pirms tam biju Tenerifē ceļojumā, bet 2010.gadā gribējām dzīvē kaut ko mainīt. Bērni tad bija mazi.
Sākumā vienkārši atbraucām uz Tenerifi, lai pavadītu šeit gadu. Gribējām šeit padzīvot, pastrādāt, kaut ko dzīvē nedaudz pamainīt un redzēt citus apvāršņus.
Palīdzot paziņām, radās doma par savu uzņēmumu
Tad mums radās ideja [par savu tūrisma aģentūru]. No Latvijas mums sāka zvanīt tuvāki un tālāki paziņas un lūdza: “Palīdzi! Mēs arī gribam aizbraukt uz Tenerifi un pavadīt tur nedēļu.” Mūsu palīdzēšana izvērtās par darbu un dzīvesveidu.”
Doma par savas tūrisma aģentūras dibināšanu dzima tikai tad, kad pāris jau kādu laiku bija dzīvojis Tenerifē un aizvien biežāk palīdzēja latviešu tūristiem iepazīt saulaino salu.
“Divus gadus bija palīdzēšana, izlīdzēšana. Šajā laikā sapratām, ka varam ar to arī nodarboties.”
Meitām pieredze gan Latvijas, gan Spānijas skolās
Kad ģimene pirmo reizi ieradās Tenerifē, jaunākajai meitiņai bija tikai 2 gadi, bet vecākā meita bija 10 gadus veca.
Patlaban Loreta klātienē mācās Tenerifes skolā, kā arī attālināti apgūst Latvijas izglītību. Savukārt Alise jau ir pabeigusi universitāti Barselonā, tagad studē maģistrantūrā un strādā Tenerifē.
Sākumā, kad vecāki sāka nodarboties ar tūrismu, meitas mācījās klātienē Latvijas skolā. “Pirmos gadus mēs ar vīru braukājām līdzi grupām uz šejieni. Tad meitenes mācījās Latvijā skolā. Tikai pēdējos 3 gadus mēs esam nobāzējušies lielāko gada laiku šeit.”
Smaidīgi cilvēki un zemākas cenas
Kā lielākos plusus dzīvei Tenerifē Inga minēja ļoti pozitīvos, atvērtos, smaidīgos un jaukos cilvēkus. Tāpat viņai patīk darbs tūrisma jomā, jo tajā var piepildīt cilvēku sapņus ceļot.
Vēl pozitīvi, ka Tenerifē preču un pakalpojumu cenas ir krietni zemākas nekā Latvijā, līdz ar to ikdienas iztikšana ir maciņam draudzīgāka.
“Te arī nav vajadzības pēc īpaši daudz apģērba: 3 šorti, 3 maikas, ir ļoti labi, ja ir 1 kleita un 2 šļūcenes. Meitai skolā ir obligātā skolas forma. Man tas ļoti patīk, esmu apmierināta, jo nav mūžīgās problēmas “nav, ko vilkt mugurā”. Benzīns šeit ir krietni lētāks, arī pārtika, restorāni un izklaides.”
Pietrūkst Latvijas garšas
Neskatoties uz kopumā labo dzīvi Tenerifē, ģimenei pietrūkst Latvijas bērzu birzis, meži, draugi un mīļie radinieki. “Tāpēc mēs vasarās uz 2 mēnešiem braucam uz Latviju. Tad mēs saēdamies Latvijas garšu.
Šogad Dziesmu svētkos es biju visos iespējamos bezmaksas un maksas pasākumos, uz kuriem varēja dabūt biļetes un tikt. Tad mēs Latviju izēdām lielām karotēm.”
Inga priecājas, kad klienti viņiem aizved Latvijas rupjmaizi. Savukārt citus Latvijai raksturīgos pārtikas produktus, piemēram, biezpienu un kefīru var nopirkt vietējā poļu veikalā.
Nē, mēs neesam pārvākušies uz Tenerifi!
Lai gan pēdējos gadus lielāko daļu laika ģimene pavada Spānijā, tomēr viņi joprojām sevi uzskata par latviešiem un Latvijas patriotiem.
“Pilnīgi noteikti! Mēs ar vīru nesen spriedām: “Nē, mēs neesam pārvākušies uz šejieni!” Mēs šeit esam kā komandējumā.
Nesauc sevi par tenerifiešiem
Es sevi nesauktu ne par spānieti, ne par tenerifieti, ne par kanārieti! Nē! Mēs esam latvieši, mūsu saknes ir tur [Latvijā]! Tā ir vieta, kur mēs ar prieku atgriežamies un braucam.”
Sarunas brīdī vecākā meita, kura gadu nav bijusi Latvijā, drīzumā plānoja lidot uz dzimteni. “Man liekas, ka viņa jau skaita stundas un plāno, ko viņa Latvijā darīs un nedarīs, kas viņai jāizdara un kas jāsatiek.”
Mājas gan Latvijā, gan Tenerifē
Pagaidām grūti spriest, kur pāris varētu pavadīt savas vecumdienas – Latvijā vai Spānijā. “Mūsu saknes ir Latvijā, bet tajā pašā laikā mēs pa šiem gadiem esam iedzīvojušies arī šeit.
Domāju, ka tā arī mums paliks – dzīvosim divās valstīs. [Pamata] mājas mums ir Latvijā, bet arī šeit ir mājas. Tās gan nav mājas ar plašu vērienu. Bet vai es gribētu dzīvot tikai Latvijā? Laikam nē.”
Ingas dzimtā puse Latvijā ir Cēsīs. “Līdz 20 gadiem esmu dzīvojusi Cēsīs, tā ir mana sirds vieta. Es tur vienmēr aizbraucu, tur palikuši draugi no skolas laikiem. Mēs pie viņiem arī braucam ciemoties.”
Ideāla vieta pacietības trenēšanai
Runājot par iedzīvošanos Tenerifē, Inga priecājās, ka vietējie iedzīvotāji viņus labi pieņēma: “Šeit ir ļoti draudzīgi, smaidīgi un mierīgi vietējie iedzīvotāji. It kā liekas, ka spāņi ir skaļi, bet, šeit dzīvojot, esmu iemācījusies mieru.
Šeit ļoti labi var iemācīties pacietību. Ja kāds grib trenēt pacietību, tad jābrauc padzīvot pusgadu Tenerifē. Te ātri vien būs jāiemācās pacietība. Ja nē, tad šeit ir grūti dzīvot.”
Ledusskapja iegāde kā vesels process
Pacietības treniņš iespējams jebkurā brīdī un vietā, piemēram, ģimenei veikalā jānopērk ledusskapis. “Tas ir vesels process, kamēr pārdevēja tev pievērsīsies, kamēr viņa visu izdarīs, kamēr viņa ar kādu parunās un kamēr viņa izdarīs vēl kaut ko citu.
Tas nav tā, kā pie mums [Latvijā], kad fiksi var samaksāt un skriet tālāk. Nē, te viss notiek ļoti lēni!
Zivs iegādi apvieno ar komplimentu uzklausīšanu
Cits piemērs: tu gribi nopirkt veikalā zivtiņu. Ir jārēķinās, ka tas aizņems 40 minūtes. Kamēr pārdevēja zivtiņu iztīrīs, sabučos un samīļos, bet tevi piecreiz par karalieni un mīļumiņu nosauks, kā arī izteiks komplimentu, cik tev skaisti nagi, un pajautās, kur tu tos taisi, tāpat viņa pateiks, ka tava kleita ir forša. Riņķī apkārt, riņķī apkārt, kamēr var gadīties, ka tu to zivi vairs negribi…
Latvijā visi saka: “Ātrāk, ātrāk, skrienam, ātrāk tur, ātrāk to un ātrāk šo!” Bet te viss ir mieriņā, neviens nekur nesteidzas.”
Lai gan jārēķinās, ka pat vienkāršas zivs iegāde Spānijā var aizņemt ilgāku laiku, taču, no otras puses, pircējiem ir arī patīkami dzirdēt komplimentus par savu izskatu, kleitu, nagiem un citām lietām, kā arī papļāpāt ar pārdevējiem.
Latvijas veikalos var piedzīvot šoku
“Tā laika ir tā lieta, kas man šeit visvairāk patīk un ko ir visgrūtāk pieņemt, aizbraucot atpakaļ uz mājām [Latvijā] un dzīvojot tur 2 mēnešus. Tad ir šoks! Uzreiz dabūju kā ar bomi pa galvu!
10 mēnešus pierodam dzīvot “čiliņā”, kur viss notiek lēnām, visi ir smaidīgi un priecīgi, visiem tu esi karaliene un mīļumiņš, kā arī tev visi ir mīļumiņi.”
Taču Latvijā gadās, ka pārdevēji par nepasveicina pircējus. Dažkārt Inga saprot, ka labāk Latvijas veikalos paklusēt un pēc iespējas ātrāk iet ārā no tiem, nevis turpināt smaidīt un mēģināt uzrunāt pārdevējus, kā tas ierasts Tenerifē.
Mērķtiecīgi apguva spāņu valodu
Domājot par vēlmi mainīt nodarbošanos un dzīvesvietu, Inga jau Latvijā sāka apmeklēt spāņu valodas kursus. “Meitenes spāņu valodu apguva skolā un sarunās ar draugiem.”
Pēdējos gadus latviete vairs nemācījās spāņu valodu, taču nesen saprata, ka vēlas to apgūt vairāk un dziļāk. “Mēs ar vīru šogad ejam uz skoliņu un mācāmies spāņu valodu.”
Pāris priecājas, ka viņiem arī pieaugušā vecumā ir iespējas mācīties un turpināt izglītoties. “Mēs sadzīvē saprotam, ka [spāņu valodu] vajag apgūt vairāk un labāk, tad arī gribas to darīt.
Ciena valsti, kurā dzīvo
Mums ir jāciena valsts, kurā esam. Man liekas: kaut arī cilvēki atbrauc [uz Spāniju] uz pusgadu, gadu vai 2 gadiem, viņiem ir jāciena šī valsts un kaut kādā līmenī jāiemācās vietējā valoda.”
Ik pa laikam Tenerifē nākas izmantot arī krievu valodu: “Ne tik daudz ar tūristiem, bet ar līdzcilvēkiem, kas ir šeit apkārt.”
Palīdz dažādās dzīves situācijās
Pārsvarā Ingas un Sanda klienti Tenerifē ir Latvijas tūristi. “99% mūsu tūristu ir no Latvijas, nedaudz ir no Lietuvas un Igaunijas.”
Pāris piedāvā ne tikai apartamentus, bet arī ekskursijas latviešu valodā, kāzu ceremonijas latviešu valodā un dažādus noderīgus padomus, kur labāk paēst, iepirkties, atpūsties, nopeldēties u.tml. “Esam viņiem klātesoši.” Var teikt, ka ģimene darbojas kā latviešu tūristu asistenti Tenerifē.
Klātesoši 24 stundas diennaktī
Viņi palīdz arī dažādās dzīves situācijās, piemēram, kad latviešu bērnam sākas auss sāpes, kad pirmo reizi dzīvē gribas pagaršot astoņkāji, kad rodas vēlme uzkāpt vietējos kalnos u.c. Daļai latviešu tūristu ir ļoti svarīgi, ka viņiem ir iespēja saņemt atbalstu un padomus latviešu valodā – tas rada drošības sajūtu.
Šāda nodarbošanās paredz to, ka Inga un Sandis ir pieejami latviešu tūristiem 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. “Mums nav brīvdienu! Tas ir mūsu dzīvesveids. Liela daļa tūristu, kas brauc pie mums, kļūst par labiem paziņām un pat draugiem. Tā ir mūsu komūna.”
Turklāt lielākā daļa tūristu pēc tam atgriežas Tenerifē. “Es vienmēr saku: “Mūsu galvenais mērķis ir likt jums iemīlēt šo salu, lai jūs atgrieztos vēl un vēl.””
Mīļš gadījums ar kādu senioru pāri
Tenerifē var redzēt ļoti daudz senioru pāru. Inga sacīja, ka arī Latvijas pensionāri labprāt ceļo uz Kanāriju salām.
“Pirms aptuveni 2-3 gadiem bija mīļi smieklīgs gadījums. Man zvanīja onkulis un tante, kuriem bija vairāk par 80 gadiem. Viņi nekad nebija bijuši Tenerifē. Neatceros, vai viņi vispār bija lidojuši. Onkulis man zvanīja un teica: “Inga, kamēr mēs neesam ielikti kastē [zārkā], es gribu aizvest savu kundzīti uz Tenerifi!” Tas bija tik mīļi.”
Aicina klausīt sirdsbalsij un strādāt ar sirdi
Sarunas noslēgumā Inga atzina, ka kopumā ģimene ir apmierināta ar dzīvi Tenerifē un savu lēmumu pamēģināt pilnīgi citu nodarbošanos.
“Nevajag baidīties sākt kaut ko savu un kaut ko jaunu! Protams, sākumā bija daudz un dažādi puni, asaras un viss pārējais, jo nebijām par to [dzīvi citā valstī un darbu citā profesijā] skolā mācījušies. Bet, ja klausa savai sirdsbalsij un dara ar sirdi, tad viss sakārtojas!”
Neskatoties uz dažādiem sarežģījumiem, ģimenei nekad nav bijusi sajūta, ka labāk viņi būtu palikuši Latvijā un turpinājuši strādāt savās iepriekšējās profesijās.
