Kāpēc internets man piedāvā īrēt mašīnu Itālijā?

Saistībā ar sīkdatņu politiku internetā novērotas vairākas galējības, piemēram, ir iedzīvotāji, kuri iebilst pret jebkuru viņu datu apstrādi un sūdzas, ja kaut kur internetā tiek prasīti viņu dati. 

Vajadzīga mērenība

“Pēdējā laikā mēs mēģinām atrast mērenību un vidusceļu, lai aizietu no galējībām “Viss ir atļauts” un “Nekas nav atļauts”. Svarīgi, lai mēs uzturētos rāmjos.

Cilvēkam ir jāzina, ka komersants vēlas ievākt kaut kādus datus par viņu tajā brīdī, kad viņš ir internetā. Tad, kad cilvēks to apzinās, viņš saprot, kāpēc redz konkrēto informāciju. Tas var ietekmēt viņa turpmāko rīcību.

Sieviete, kura nevar ieņemt bērnu

Var būt tāds slikts piemērs saistībā ar to, ka cilvēks piekrīt visām analītiskajām sīkdatnēm. Piemēram, tā ir sieviete, kurai ir problēmas ar bērna ieņemšanu. Viņa meklē dažādu informāciju [par bērna ieņemšanu], apmeklē klīniku mājas lapas, lasa forumus u.tml.

Iespējams, beigās viņa nonāk pie secinājuma, ka viņai vispār nevar būt bērni.

Turpina saņemt informāciju par bērniem

Savukārt interneta algoritmi, kuri zināja, ka viņu interesē tēmas par bērniem, visu laiku turpmāk sūta informāciju par bērnu ieņemšanu, klīnikām, bērnu audzināšanu u.tml.

Ja sieviete apzinās, ka tas ir tāpēc, ka viņa iepriekš meklējusi informāciju par bērnu tēmu, viņa var izdzēst savas sīkdatnes, sākt mainīt paradumus, lai turpmāk vairs nesaņemtu informāciju par bērniem. Viņa var pati rīkoties.

Tas var novest līdz depresijai

Bet, ja cilvēks neapzinās, ka tā notiek viņa paša iepriekšējās rīcības dēļ, viņš domās, ka tā ir sakritība vai kaut kāds brīnums. Tas cilvēku var iedzīt vēl lielākā depresijā.

Cilvēkam jau ir stress, ka viņam nevar būt bērni, bet katru dienu, ienākot internetā, viņš redz dažādu informāciju par bērniem. Tas var novest cilvēku līdz depresijai vai kādai citai slimībai.

Brīnās, ka internets piedāvā mašīnas īri Itālijā

Taču, ja cilvēks apzinās, kāpēc tas tā notiek, viņš citādāk reaģē uz to. Dažreiz, runājot ar cilvēkiem, joprojām dzirdami tādi vārdi: “Es pasūtīju Booking.com viesnīcu, brauksim uz Itāliju, bet pēc kāda laika atveru internetu, kur man piedāvā mašīnu Itālijā. Cik gudrs ir internets! Tas zina to, ko man vajag!”

Ne jau internets ir tik gudrs, tas zina tāpēc, ka tiek apkopota informācija par cilvēkiem. Ja cilvēks to neapzinās, viņš var citādāk uz to reaģēt. Bet, ja viņš apzinās, tad spēj kontrolēt gan sevi, gan savu apziņu un attieksmi.”

Sieviete var pati rīkoties, lai bērnu tēmas viņu vairs nesāpinātu

Piemēram, sieviete, kurai ir grūtības ar bērna ieņemšanu, var sākt meklēt internetā informāciju par ceļojumiem, un turpmāk viņai tiks piedāvāta plašāka informācija par ceļojumiem.

Pēc laika internets viņai vairs nepiedāvās dažādas bērnu tēmas, un turpmāk sieviete netiks sāpināta ar šādu informāciju.

Katram internetā rādās sava informācija

Svarīgi, lai cilvēks apzinās, ka konkrēto informāciju internetā viņš redz tāpēc, ka iepriekš interesējās par šīm tēmām, nevis tāpēc, ka to rāda pilnīgi visiem interneta lietotājiem.

“Ir cilvēki, kas uzskata, ka mēs visi redzam interneta pārlūku vai sociālos tīklus vienādi. Bet mēs visi redzam tos dažādi. Tie visi ir mums pielāgoti, un mēs katrs nedaudz dzīvojam savā burbulī.

Ir iespēja sākt visu no sākuma

Ja tu to apzinies, tu spēj gan saprasts, ka tas ir tavs burbulis, gan arī spēj mēģināt to mainīt. Piemēram, var meklēt citu informāciju. Interneta pārlūkprogrammā var arī izdzēst savu meklēšanas vai mājas lapu apmeklēšanas vēsturi.

Cilvēks var izdzēst no sava datora visas sīkdatnes, kurām viņš iepriekš bija piekritis. Tad viņš atkal būs kā balta lapa. Ja cilvēks to apzinās, viņš var to izdarīt un sākt no jauna krāt vēsturi, pieredzi un savas interneta lapas izskatu,” Macuka teica.

Tas taču ir kaut kāds brīnums!

Piemēram, ja iedzīvotājs ir meklējis informāciju par D vitamīnu, viņš nebrīnīsies, ka viņam turpmāk internetā tiks piedāvāta plaša informācija par šo vitamīnu un citiem uztura bagātinātājiem.

Bet, ja cilvēks neapzinās, ka tas saistīts ar viņa iepriekšējo piekrišanu sīkdatnēm, meklējot informāciju par D vitamīnu, viņš var domāt: “Kā viņi zina par manām vēlmēm? Tas taču ir kaut kāds brīnums! Kā viņi zina, ka man vajadzēja D vitamīnu? Redzi, viņi joprojām man to visu piedāvā. Ja visiem to piedāvā, tad man to vajag nopirkt.”

Veicina arī sazvērestību teorijas

“Dažus cilvēkus tas mudina izdarīt pirkumus, kuri varbūt nav vajadzīgi. Viņi domā: “Ja man visu laiku vienu un to pašu piedāvā, tad man to vajag pirkt.””

Turklāt sīkdatņu darbības principu neapzināšanās var attīstīt arī dažādas sazvērestību teorijas, jo cilvēks var izbrīnīties, kā internetā zināms, ka viņam vajadzīgs D vitamīns, lai gan viņš nevienam par to nepateica, tikai ierakstīja interneta meklētājā.

“Tas ir vienkārši algoritms, kurš iegaumē, ko jūs meklējat, un pēc tam kaut ko līdzīgu jums piedāvā,” inspekcijas direktore skaidroja.