Krievijai parādījusies jauna iespēja uz starptautiskās politiskās skatuves
Konflikta saasinājums starp Izraēlu un palestīniešiem var nākt par labu Krievijai, bet negatīvi iespaidot karu Ukrainā. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka arī mēs Eiropā un Latvijā varētu just konflikta sekas saistībā ar naftas un dabasgāzes cenu pieaugumu un migrantu plūsmas palielināšanos.
Kāpēc nesen saasinātais konflikts starp Izraēlu un palestīniešiem ir tik būtisks, ka tam uzmanību pievērsusi visa pasaule?
“Tam ir daudz iemeslu. Viens no tiem ir tāds, ka Tuvie Austrumi tradicionāli bijuši karstais punkts. Tur visu laiku notiek dažāda veida konflikti.
Liela pulvera muca, kas var sprāgt
Atkarīgs, kur velk robežas, bet tuvākais konflikts ir Sīrijā, kur joprojām nav noslēdzies pilsoņu karš. Irāka joprojām nav nonākusi stabilitātes zonā.
Libānā darbojas politiski militārais grupējums “Hezbollah”. Bruņotais grupējums jau izšāvis raķetes Izraēlas virzienā, un nav izslēgta [konflikta] paplašināšanās. Tāpat aktuāls ir Jemenas karš, kurš tagad ir nedaudz pieklusis. Ir arī Irāna, kas atbalsta bruņotus grupējumus ārvalstīs un regulāri draud Izraēlai.
Tuvie Austrumi ir liela pulvera muca, kas var sprāgt kādā brīdī.
Lieli konflikti var izraisīt strauju naftas un dabasgāzes cenu kāpumu
Tajā pašā laikā Tuvajos Austrumos ir nozīmīgas naftas un dabasgāzes rezerves. Ja tiek radīts apdraudējums to ieguvei un piegāžu drošībai, tad arī sagaidāma naftas un dabasgāzes izmaksu celšanās.”
Turklāt saistībā ar dabasgāzi jāskatās ne tikai uz to gāzi, kas tiek transportēta pa cauruļvadiem, bet arī uz to, kas nāk sašķidrinātā veidā – LNG.
“Piemēram, Katara ir viena no lielākajām sašķidrinātās dabasgāzes eksportētājām. Bet var vispārīgi formulēt, ka Tuvajos Austrumos notiek naftas un dabasgāzes ieguve un liela apjoma bruņoti konflikti var izraisīt strauju celšanos cenu ziņā.”
Iespējamas migrantu plūsmas
Vēl viens iemesls, kāpēc pasaules uzmanība pievērsta Izraēlas-palestīniešu konfliktam, ir saistīts ar iespējamu migrantu plūsmu.
“Ja sākas plaša apjoma konflikti, tad mēs Eiropā varam sagaidīt jaunas [migrantu] plūsmas – tādas, kādas bija 2015., 2016.gadā Sīrijas pilsoņu kara laikā. To mēs izjutām arī šeit, Latvijā. Protams, ne tik lielā mērā, kā tas notika citās Dienvideiropas un Rietumeiropas valstīs.
Redzam problēmas jau uz Baltkrievijas robežas
Bet tik un tā Latvijai bija jāuzņem un Latvija uzņēma migrantus no Tuvajiem Austrumiem. Tas radīja diezgan pamatīgu spriedzi Eiropas Savienības ietvaros,” pētnieks atgādināja.
Migrācijas politikas problēmas mēs šobrīd ļoti labi redzam uz Baltkrievijas robežas, kuru mēģina šķērsot migrantu plūsmas.
“Līdz ar to migrantu draudi ir pietiekami lieli. No tāda konflikta cilvēki var bēgt.”
Ukrainas karš aiziet otrajā plānā
Vēl saistībā ar Izraēlas-palestīniešu konflikta saasināšanos jāapzinās, ka tiks ietekmēta karadarbība Ukrainā. “Karš Ukrainā noteikti, viennozīmīgi zaudē no šī kara [Tuvajos Austrumos], jo ASV un citi Rietumu sabiedrotie vairāk pievēršas Izraēlai.
Arī starptautiskajā telpā karš starp Izraēlu un “Hamas” šobrīd ieņem pirmo lomu. Par Ukrainu tiek runāts mazāk. Ukraina pakāpeniski aiziet tālāk - otrajā plānā. To var redzēt ziņu lentēs gan Latvijā, gan starptautiskos medijos – Ukrainas karš pakāpeniski nobāl [salīdzinot ar konfliktu starp Izraēlu un “Hamas”], kas, protams, nav labi.
Krievijas uznāciens uz starptautiskās skatuves
Un arī Krievija tajā visā iegūst un iegūs. Es nedomāju, ka Krievija bija tieši iesaistīta terorakta īstenošanā un plānošanā. Ļoti šaubos.
Bet Krievija tagad izmantos šo situāciju, lai veiktu jaunu uznācienu uz starptautiskās politikas skatuves. Krievija noteikti mēģinās uzstāties kā vidutājs.
Krievija kritizēs ASV un Rietumus
Nav noslēpums, ka Krievijai tēls arābu pasaulē ir labāks nekā ASV, par Izraēlu nemaz nerunājot.” Krievija šajā reģionā tiek uztverta kā neitrālāks spēlētājs.
“Līdz ar to Krievija tagad noteikti mēģinās sevi veidot un izmantot kā vidutāju. Tā viennozīmīgi kritizēs ASV un Rietumus. Tas viss noteikti virzīs Ukrainas karu tālāk fonā.”
Krievijas propagandas mašinērija jau strādā
Krievija veicina līdzības starp palestīniešiem un ukraiņiem: “Redz, ukraiņi drīkst aizstāvēties, bet palestīnieši nedrīkst aizstāvēties.”
“Protams, šādas līdzības ir nekorektas. Krievijas propagandas mašinērija uz to jau aktīvi strādā,” Andžāns sacīja.
Krievija izies kā ieguvēja
Krievija attīsta palestīniešu naratīvu, proti: palestīnieši uzskata, ka Izraēla ir izveidota uz viņu zemes, ka viņiem ir tiesības pretoties un ka Ukrainai palīdz, bet Palestīnai nepalīdz.
“Krievija noteikti izies kā ieguvēja saistībā ar tēlu starptautiskajā politikā. Nesen Maskavā bija Arābu līgas vadītājs. Nevar izslēgt, ka arī Palestīnas pašpārvaldes vadītājs Mahmuds Abass, iespējams, ieradīsies Maskavā.”
ASV atbalsts Ukrainai varētu sarukt
Līdz ar to var teikt, ka konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos varētu nākt par sliktu ukraiņiem, kas cīnās par savas zemes atbrīvošanu no krievu iebrucējiem. “Domāju, ka tas jau ir nācis par sliktu, īpaši saistībā ar ASV atbalstu.
ASV ir Izraēlas lielākais un spēcīgākais sabiedrotais. Redzot, kādi ķīviņi notiek ASV Kongresā par atbalstu Ukrainai, tagad parādās pastiprināts atbalsts (tostarp militārais) Izraēlai. Bet naudas jau vairāk nepaliek.
ASV dzīvo daudz ietekmīgu ebreju
Vajadzības Izraēlai un Ukrainai noteikti atšķiras, bet kaut kur arī pārklājas, īpaši attiecībā uz finansējumu. Šādā ziņā Izraēla ir labākā pozīcijā, jo Izraēlai tradicionāli bijis liels atbalsts ASV.
Ir daudz ietekmīgu uzņēmēju, politiķu. Ir daudz ietekmīgu ebreju organizāciju, kas nodarbojas ar Izraēlas interešu pārstāvību. Aizstāvības grupas un kanāli [ASV] spēcīgāki ir Izraēlai nevis Ukrainai.”
Ukrainu Amerikā pazīst ne tikai pēc kara
Nākotnē ASV atbalsts Ukrainai varētu samazināties. “Domāju: diemžēl jā.” ASV Kongresā jau neizdevās panākt vienošanos par militārās palīdzības Ukrainai pagaidu pagarinājumu.
Jāņem vērā, ka nākamā gada 5.novembrī ASV paredzētas prezidenta vēlēšanas. “Turklāt izskan dažādi teksti, īpaši republikāņu vidū, par palīdzību Ukrainai. Tas kļūst neviennozīmīgāks jautājums.
Tas nav tikai par karu Ukrainā. Nevar aizmirst, ka [eksprezidenta Donalda] Trampa pirmais impīčments bija saistīts tieši ar Ukrainu. Tramps mēģināja panākt izmeklēšanu pret [tagadējo prezidentu Džo] Baidenu, kurš tobrīd bija viņa politiskais konkurents. Tāpēc Ukrainas vārdam [ASV] ir plašāks konteksts.
Republikāņu vēlētāju vidū izskan arvien vairāk jautājumu par to, vai šis atbalsts ir nepieciešams.
Kāpēc jāpalīdz citai valstij, ja savā ir gana daudz problēmu?
Amerikāņu vēlētāji, pirmkārt, raugās savos maciņos. Iekšpolitika ir galvenais jautājums, ne jau ārpolitika. Bieži tiek vaicāts: kāpēc mums atbalstīt citas valstis citās pasaules daļās, ja tajā pat laikā mums ir tik daudz problēmu šeit uz vietas?
Protams, arī republikāņu politiķu vidū izskan jautājumi par caurspīdīgumu, kā Ukraina izmanto finansējumu, korupcijas jautājumiem un to, cik efektīvi ASV sniegtais atbalsts tiek izmantots. Tas viss ir saistīts.
Diemžēl ukraiņiem neveicas kaujas laukā
Diemžēl Ukrainas pretuzbrukums neveicas tik labi, kā gribētos cerēt. Jau pagājuši aptuveni četri mēneši, bet vēl nav izdevies atgūt pat 1% no teritorijas, ko Krievija okupēja pretuzbrukuma sākumā.” Dzirdams, ka Krievija veic arvien nopietnākus pretuzbrukumus frontes austrumu daļā.
“Diemžēl situācija neveidojas labvēlīga ukraiņiem. Viņiem neizdodas arī parādīt panākumus kaujas laukā,” eksperts secināja un piebilda, ka tas liek uzdot jautājumus, kāpēc tā notiek.
