Kāpēc patiesībā Izraēlas specdienesti un bruņotie spēki pieļāva, ka nogalina un ievaino tūkstošiem cilvēku?
Var teikt, ka senais konflikts starp Izraēlu un palestīniešiem ir kā pulvera muca ar daudz dziļākām saknēm. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns intervijā portālam Jauns.lv pieļāva, ka islāmistu kaujinieku grupējuma "Hamas" pārstāvji paši bija pārsteigti, cik skaļš, milzīgs un “efektīvs” slaktiņš viņiem nesen izdevās Izraēlā.
Vispirms viņš norādīja, ka konflikts starp Izraēlu un palestīniešiem ir ļoti sens un sarežģīts un tas nav radies pēdējā laikā. “Tā ir kā pulvera muca desmitgadēm ilgi ar daudz dziļākām saknēm.”
Izraēlas valsts piedzima kara laikā
Par konflikta sākumu var uzskatīt dažādus datumus. “Viens ir 1948.gads, kurā tika izveidota Izraēlas valsts. Tad Izraēla pasludināja neatkarību, un apkārtējās arābu valstis uzreiz pieteica karu un uzbruka Izraēlai. Tā uzvarēja šajā karā. Izraēlas valsts dzima kara laikā.”
Pētnieks norādīja, ka teritorijas vēsture ir ļoti sarežģīta. Pēc Osmaņu impērija sabrukuma pēc 1.Pasaules kara pašreizējā Izraēlas teritorija nonāca Britu impērijas pārvaldībā, kur tā atradās arī starpkaru periodā.
Ilgstoša neapmierinātība
Starpkaru periodā pakāpeniski palielinājās ebreju iedzīvotāju skaits. Bija savstarpēja neapmierinātība, etniski konflikti starp ebrejiem un arābiem. Pagājušā gadsimta 30.gados notika arābu sacelšanās.
“Viss noveda pie tā, ka pēc Otrā pasaules kara beigām ANO piedāvāja sadalīt šo teritoriju potenciālā ebreju valstī un arābu valstī. Arābiem šāds risinājums nebija pieņemams, bet Izraēla pasludināja neatkarību un sākās karš.
1967.gadā bija nozīmīgs Sešu dienu karš, kurā Izraēla uzvarēja apkārtējās arābu valstis un okupēja arī Gazas sektoru un Rietumkrastu.”
Izraēla atstāja Gazas sektoru
Līdz tam Gazas sektoru kontrolēja Ēģipte, bet Jordānija kontrolēja Rietumkrastu. “Tajā brīdī šīs abas teritorijas nonāca Izraēlas kontrolē. Līdz 2005.gadam Izraēla kontrolēja šo teritoriju un tiešā veidā arī pārvaldīja.
Tad Izraēla izgāja no turienes [Gazas sektora] un atstāja to pilnīgai pārvaldīšanai palestīniešiem. Rietumkrastu sadarbībā ar Palestīnas pašpārvaldi tā kontrolē līdz pat šim brīdim.”
“Hamas” pārvaldīja Gazas sektoru
Andžāns norādīja, ka tad Palestīna sašķēlās divās daļās ne tikai ģeogrāfiski – abas teritorijas (Rietumkrasts un Gazas sektors) nav ģeogrāfiski savienotas savā starpā. Tās sašķēlās arī politiski.
“Tur izcēlās vardarbīgs konflikts starp "Fatah" un “Hamas”. Uzvarēja “Hamas”. No 2007.gada “Hamas” pārvalda Gazas sektoru. Tas atrodas zem Izraēlas un Ēģiptes blokādes.”
Pie Brīvības pieminekļa piemin "Hamas" teroristu nogalinātos cilvēkus Izraēlā
Pie Brīvības pieminekļa apmēram 300 cilvēku sestdienas vakarā piemin teroristu organizācijas "Hamas" nogalinātos cilvēkus Izraēlā.
Gan arābi, gan ebreji pretendē uz vienu teritoriju
Kopumā par reģiona vēsturi var teikt, ka divas etnoreliģiskas cilvēku grupas pretendē uz vienu teritoriju – gan arābi, gan ebreji.
Jāņem vērā, ka ļoti ilgu laiku ebreji bija tauta bez savas valsts. Kad viņiem radās iespēja izveidot savu valsti, arvien vairāk ebreju ieceļoja britu kontrolētajā teritorijā un 1948.gadā izveidoja savu valsti.
Ebreji uzskata, ka Izraēla ir viņu apsolītā zeme, ka tā zeme pienākas viņiem. Savukārt arābi, kas apdzīvo Palestīnu, uzskata, ka tā pienākas viņiem.
Strīdas arī par Jeruzalemi
Arī Izraēlas galvaspilsēta Jeruzaleme ir strīdus ābols starp abām pusēm. Tur atrodas ne vien jūdaisma svētvietas, bet arī Aksas mošeja, kas ir viena no musulmaņu svētākajām vietām. Jeruzalemē ir arī virkne kristiešu svētvietu. Bet Rietumkrastā atrodas Betlēme, kas arī ir svarīga kristiešiem.
Šobrīd palestīniešu skatījums uz notikumiem nav viennozīmīgs, bet kopumā viņi uzskata, ka Izraēla okupē viņu teritoriju un ka viņiem ir tiesības un pienākumi pretoties. “Ir ļoti ilga, neviennozīmīgi vērtēta vēsture.
Gan bija, gan nebija pārsteigums
Kopumā nesen notikušais “Hamas” organizētais asiņainais terorakts, no vienas puses, nebija pārsteigums, bet, no otras puses, tomēr bija pārsteigums.
Tas nebija pārsteigums, jo attiecības arābu valstu un Izraēlas starpā ilgu laiku nav bijušas miermīlīgas un bijis daudz karu. Tāpat ik pa laikam starp palestīniešiem Rietumkrastā un Gazas sektorā un Izraēlu izcēlušies dažādi vardarbīgi konflikti.
Kopumā tas [milzīgais slaktiņš] stratēģiski netika paredzēts. Liekas, ka arī pašiem “Hamas” bija pārsteigums, cik efektīvi, raugoties no viņu perspektīvas, izdevās pastrādāt slaktiņu.
Palestīniešu kaujinieki no Gazas joslas uzbrūk Izraēlai
Sestdienas rītausmā palestīniešu kaujinieki no Gazas joslas uz Izraēlu izšāva desmitiem raķešu, nogalinot vienu cilvēku un 15 ievainojot. Reaģējot uz ...
Lielākais bojāgājušo ebreju skaits kopš holokausta
Slaktiņš, ko “Hamas” pastrādāja, ir uzskatāms par lielāko bojāgājušo ebreju skaitu vienā dienā kopš holokausta beigām. Tas ir tiešām briesmīgi liels skaitlis.
Kopš holokausta tik daudz ebreju civiliedzīvotāju dienas laikā nav gājuši bojā nevienā citā konfliktā, lai gan ir Izraēla ir vairākkārt karojusi ar apkārtējām valstīm.”
Daudzi cerēja, ka konflikts noklusīs
“Visu laiku ir bijušas diezgan sarežģītas attiecības. Pēdējo gadu laikā daudziem likās, ka palestīniešu-Izraēlas konflikts noplaks otrajā vai trešajā plānā un lietas atrisināsies pašas par sevi.
Izraēla veidoja jaunas attiecības ar arābu valstīm. Ar Ēģipti un Jordāniju tai ir diplomātiskās attiecības jau labu laiku. Pēc 2020.gada Ābrama vienošanās, ko izdevās noslēgt ar ASV starpniecību, Izraēlu atzina arī Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Maroka un Sudāna.
Iespējams, “Hamas” vēlējās izjaukt vienošanos
Tagad notika sarunas par to, lai arī Saūda Arābija atzītu Izraēlu. Tas būtu liels spēles mainītājs, jo tā ir viena no varenākajām arābu valstīm un Saūda Arābijā atrodas musulmaņu svētākās vietas – Meka un Medīna.
Iespējams, “Hamas” terorakts bija saistīts ar to – viņi vēlējās šo vienošanos izjaukt, lai tā neizdotos.”
“Hamas” pārsteigums, cik negatava bija Izraēla
Iespējams, “Hamas” pārstāvji bija pārsteigti par to, cik skaļš un “efektīvs” viņiem izdevās nesenais terorakts. Varbūt viņi bija plānojuši mazāku ietekmi. “Domāju, ka tas bija pārsteigums pašiem “Hamas”, cik ļoti negatavi bija Izraēlas drošības dienesti.
Izraēlai tiešām ir spēcīgākie bruņotie spēki Tuvajos Austrumos. Arī pasaules kontekstā Izraēla ir starp [militāri] labākajām valstīm. Tai nav tik masīvi bruņotie spēki, bet tie ir ārkārtīgi tehnoloģiski attīstīti.
Lielākai daļai izraēliešu ir militārās zināšanas
Izraēlā lielākā daļa pilsoņu iziet obligāto militāro dienestu, kas būtiski palielina bruņoto spēku rezervi. Sievietēm obligātais dienests jāveic divus gadus, bet vīriešiem – gandrīz trīs gadus. Būtībā lielākā daļa sabiedrības ir ar militāru apmācību. Daudziem ir šāda vai tāda kaujas pieredze.
Tāpat Izraēlai ir ļoti laba militārā tehnika. Tai ir vieni no labākajiem tankiem “Merkava” un arī iznīcinātāji F-35.
Viena no retajām valstīm ar kodolieročiem
Turklāt Izraēla ir viena no pasaules valstīm ar kodolieročiem. Tikai deviņām valstīm pasaulē ir kodolieroči.”
Daudzi pasaulē baidās no Izraēlas. Valstij ir arī spēcīgs ārējās izlūkošanas dienests “Mossad” un vietējās izlūkošanas dienests “Shin Bet”.
Minimāla pretestība no Izraēlas puses
Ņemot vērā Izraēlas militāro varenību, ir pārsteigums, kā varēja izdoties uzbrukums ar tik postošām sekām – raķešu apšaužu aizsegā sākās uzbrukums arī pa sauszemi, pa jūru un no gaisa. Ar paraplāniem pārlidoja žogu, ar buldozeriem izjauca žogu, ar laivām pa jūru devās Izraēlas teritorijā.
“Faktiski bija minimāla pretestība,” speciālists vērtēja.
Arī kibucos (ebreju lauku kopienās), kur iebruka, brīvprātīgajiem un apsargiem nācās pašiem cīnīties. “Bija tādas vietas, līdz kurām armija netika 12 stundas.”
Milzīgas komunikāciju iespējas
“Tas ir pārsteidzoši, zinot to, ka žogs ap Gazas sektoru ir aprīkots ar dažādiem sensoriem, piemēram, kustību sensoriem. Tāpat tur ir novērošanas kameras.” Komunikācija, kas notiek ar Gazas sektoru, iet caur Izraēlas sakaru tīkliem, līdz ar to Izraēlai ir plašas iespējas pārtvert un noklausīties telefonsarunas.
Tāpat, visticamāk, Izraēlai ir plašs informatoru tīkls Gazas joslā.
Domāja, ka “Hamas” nav noskaņoti un spējīgi uz tādu uzbrukumu
“Tas viss bija gan stratēģisks, gan taktisks pārsteigums. Stratēģisks tādā ziņā, ka tika uzskatīts: “Hamas” nav spējīgi ne uz ko tādu, uz tik liela veida uzbrukumu, kā arī tas, ka viņi šobrīd nav noskaņoti uz šāda veida vardarbību.
Taktiski bija pārsteigums, ka tādu uzbrukumu varēja izpildīt tik pēkšņi. Acīmredzot to plānoja lielā slepenībā. Viens no “Hamas” pārstāvjiem atzina, ka to gatavoja divus gadus. Neskatoties uz to, iespējams, pašiem “Hamas” bija milzīgs pārsteigums, ka viņi tik viegli un pa tik daudzām vietām varēja iekļūt Izraēlas teritorijā.
No Izraēlas avotiem izskanēja, ka atrasts aptuveni pusotrs tūkstotis “Hamas” kaujinieku mirstīgās atliekas. Kur bija [Izraēlas] specdienesti un bruņotie spēki? Kā to varēja nenovērtēt?”
Iespējama noziedzīga nolaidība Izraēlā
Andžāns pieļāva, ka situācija saistīta ar nolaidību Izraēlas pusē. “Domāju, ka tā vairāk bija noziedzīga nolaidība Izraēlas pusē un ciniska ģenialitāte “Hamas” pusē. Vienmēr ir divas puses. Raugoties no “Hamas” puses, plāns bija ļoti labi izplānots un izpildīts.
Acīmredzot Izraēla ne stratēģiski, ne taktiski neko tādu negaidīja.” Izraēlā domāja, ka nekas tāds nav iespējams.
Varbūt pārāk paļāvās uz sakaru pārtveršanu
“Viena no versijām (domāju, ka pamatota) ir tāda, ka Izraēla pārāk paļāvās uz signālizlūkošanu, respektīvi, mēģinot pārtvert sakarus – telefonsarunas, īsziņas, “WhatsApp” sarakstes un citus saziņas kanālus.
Iespējams, Izraēla pārāk paļāvās tieši uz signālizlūkošanu, bet nepietiekami paļāvās uz cilvēkizlūkošanu. Tā noteikti arī ieslīga pašapmierinātībā, apzinoties savu bruņoto spēku spējas. Acīmredzot, “Hamas” to izmantoja,” eksperts secināja.
