Lietuvieši Liepājā grib atjaunot ikonisko Vannu māju
Lietuvas uzņēmums “Liepojos kopos” pieteicis būvniecības ieceri par peldu iestādi Liepājas centrā, pa ceļam uz jūru. Plānots atjaunot un paplašināt 1902. gadā celto Liepājas arhitekta Maksa Paula Berči projektētās Peldu iestādes jeb Vannu mājas ēku Miķeļa Valtera ielā 13.
Projekts tapis, pamatojoties uz pērn notikuša ideju konkursa rezultātiem. Par labāko atzīts pilnsabiedrības “ZGT” piedāvājums, būvniecības ieceri izstrādājis uzņēmums “K Idea”.
Paredzēts sniegt ārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumus ar ārstnieciskā minerālūdens izmantojumu. Pirmajā stāvā un pagrabstāvā plānota SPA zona ar zemūdens masāžu baseiniem un bērnu baseinu zonu, pirtīm un burbuļvannu.
Paredzēts arī āra baseins ar zemūdens masāžām un saules vannām, kas izmantojamas visu gadu, uz jumta terases iecerēts āra baseins un sauļošanās zona, kas izmantojama vasarā. Viesu numuros paredzētas 376 gultasvietas.
Peldu iestādes vēsturiskās ēkas atjaunošana un pārbūve tiek izstrādāta atsevišķā būvprojektā. Autostāvvietas izvietojums risināts ārpus Jūrmalas parka teritorijas.
Ēkai paredzēti četri virszemes un viens pagraba stāvs, augstums plānots 16,50 metri. Pašvaldības noteiktie apbūves rādītāji gan pieļauj būvniecību līdz divu stāvu augstumam. Liepājas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka atkāpes atļautas atsevišķos gadījumos, kad augstvērtīgs arhitektūras risinājums iegūts atklātā konkursā un būvniecības iecere atbalstīta, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus.
Līdz 31. oktobrim notiek būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Prezentācijas sanāksme klātienē notiks 19. oktobrī plkst. 16 Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē.
Pastāvēja gandrīz gadsimtu
Kad 20. gadsimta sākumā Liepāja izveidojās par populāru kūrortpilsētu, Peldu iestāde bija iecienīta veselības uzlabošanas vieta Eiropas un Krievijas aristokrātu aprindās. Tajā bija 30 greznas istabas, aprīkotas ar siltām jūras vannām, nodaļa ūdensdziedniecībai, garaiņu, romiešu un īru pirtis. Sanatorija darbojās līdz 1994. gadam.
Avots: Zudusī Latvija