Uzticoties apšaubāmiem “čoma” ieteikumiem, latvietis Vācijā nonāk pamatīgās nepatikšanās

Sandra sacīja, ka šopavasar viņa Vācijā saskārās ar vairākiem smagiem gadījumiem, kuros iesaistītas latviešu ģimenes. “Tas bija brīdis, kad vairāki konkrēti gadījumi izveidoja kaudzīti.”

Viņa pauda sapratni, ka dažādas smagas situācijas iebraucējiem Vācijā un citās Rietumeiropas valstīs varēja rasties pirmajos gados, kad Eiropas valstu robežas bija tik tikko atvērtas un nevienam nebija īsti skaidrs, kāda ir dzīve otrpus Latvijas robežas.

Diemžēl tādi gadījumi ir bieži sastopami arī patlaban, kad ļaudīm ir pieejama plaša informācija par darba un dzīves apstākļiem dažādās Eiropas valstīs.

Ilgstoša dzīve ir pilnīgi cita pieredze

Sandra norādīja, ka vienkārši tūristi vai ciemiņi Vācijā gūst pilnīgi citu pieredzi, nekā cilvēki, kas mēģina tur iekārtoties uz patstāvīgu dzīvi un iekļauties Vācijas reālajā darba ritmā. Arī viņa pirms pārvākšanās uz Vāciju bija vairākkārt apmeklējusi šo valsti gan kā tūriste, gan kā Latvijas grupu tulce.

“Šo atšķirību cilvēki bieži vien neuztver,” viņa secināja.

Sāka palīdzēt latviešiem, kuri nezināja vācu valodu

“Man nekad nav bijušas problēmas ar vācu valodu. Es atbraucu [uz Vāciju], jau zinot valodu. Līdz ar to tas man ir ļoti daudz ko atvieglojis. Pat tad, ja es kaut ko nezināju, varēju vienkārši tieši piezvanīt vai aiziet uz konkrēto iestādi, pajautāt un noskaidrot informāciju, kas man bija nepieciešama.

Laika gaitā sāku sastapties ar tautiešiem, kuriem [vācu] valodas zināšanu nav. Viņi man lūdza palīdzību, piemēram: “Vai tu vari man palīdzēt aizpildīt šo formulāru? Kas man tā ir par vēstuli?”

Uzticas apšaubāmiem “čoma” ieteikumiem

Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks ir atbraucis uz Vāciju, nodzīvojis Vācijā trīs gadus, bet nav iemācījies nevienu vārdiņu vāciski. Viņam ir atvērts kaut kāds bizness, jo “čoms” teicis: “Tev jāaiziet tur un jāizņem tikai viens papīrs. Viss, vairāk tev nekas nav jādara!”

Pēc laika viņam sāk pienākt kaut kādas vēstules vācu valodā. Sākumā vēstules ir baltā aploksnītē, tad tās ir dzeltenas, vēlāk sāk pienākt rozā aploksnītes. Pēc tam viņam liek jau parakstīties, ka ir saņēmis aploksnīti.

Atklājas milzīga problēmu kaudze

Tikai tad latvietim saslēdzas, ka aploksnēs varētu būt rakstīts kaut kas viņam svarīgs.

Tad izrādās, ka viņš jau trīs gadus nav nodevis nodokļu atskaites un nav maksājis apdrošināšanas maksas. Tajā brīdī problēmas jau ir tādā kaudzē!

Esmu šiem cilvēkiem staigājusi līdzi [kārtojot dažādus dokumentus]. Laikam esmu bijusi visās iespējamās iestādēs, piemēram, bezdarbnieku birojā, finanšu nodaļā, policijā un daudzviet citur.”

Daudz smagāk, ja iesaistīti arī bērni

Sandra vērtēja, ka šādas nepatikšanu pilnas situācijas ir salīdzinoši vieglāk risināmas, ja uz Vāciju aizbraucis vīrietis viens pats, bet viņa ģimene joprojām mīt Latvijā.

Taču tad, ja vīrietim līdzi devusies arī dzīvesbiedre un bērni (turklāt bieži vien sieviete ir nākamā bērniņa gaidībās), situācija ir daudz sarežģītāka. 

Diemžēl ir arī vieglprātība

Runājot par iemesliem, kāpēc daļa latviešu pat nepainteresējas par darba un dzīves apstākļiem valstī, uz kuru viņi grasās pārcelties, Sandra pieļāva, ka daļā gadījumu runa ir par vieglprātību.

Pēdējos piecus gadus viņa strādā Vācijas cietumā un māca ieslodzītajiem ārzemniekiem vācu valodu. “Es saku, ka mēģinu integrēt kriminālos auslenderus [iebraucējus]. Tur ir ļaudis no visām iespējamām pasaules valstīm.

Redzu, ka ir cilvēki, kas atzīst, ka kaut kur ir izdarījuši kļūdu un ka kaut ko ir paveikuši nepareizi. Bet ir tādi, kas vienalga to nesaprot. Ir tādi, kam liekas, ka viņi visu savā dzīvē ir darījuši pareizi.”

Daļa neprot analizēt informāciju

Sandrai radusies sajūta, ka daļa cilvēku mūsdienās nespēj kritiski izvērtēt informāciju. “Jo vairāk mums ir iespēju iegūt informāciju, jo nespējīgāki mēs paliekam to filtrēt.”

Diemžēl jāsecina, ka daļa cilvēku neprot informāciju analizēt un kritiski vērtēt.

Viņa atsaucās uz kovida pandēmijas sākumu, kad daļa cilvēku demonstrēja elementāru bioloģijas un anatomijas zināšanu trūkumu. “Mans dēls saka: “Mammu, nelieto vārdus dumjš un stulbs! Tie ir tādi nelabi vārdi. Labāk saki alternatīvi inteliģents.””

Afgānis pārliecināts, ka Zeme ir plakana

Reiz Sandrai, mācot ieslodzītajiem iebraucējiem vācu valodu, pienāca klāt kāds vīrietis no Afganistānas. “Es saprotu, ka viņš dzīvojis savā aulā tumsībā un ka skola tur nav bijusi nekad mūžā. Pulkstenis tur ir noteikts pēc mieta ciema vidū: kad ēna krīt uz vienu pusi, tad cilvēks zina, ka jāiet uz darbu. Kad ēna krīt uz otru pusi, tad viņš zina, ka jānāk no darba mājās.

Tad es varu saprast, ka vīrietis pienāk pie manis un saka: “Skolotāj, jūs visi stāstiet, ka Zeme ir apaļa, bet man tomēr liekas, ka tā ir plakana.” Man tiešām tāds gadījums bija. Es stāvēju, ievilku dziļu elpu un domāju, kā varētu viņam izskaidrot, ka Zeme tomēr nav plakana.

Bet Latvijā ir pieejama gan izglītība, gan informācija

Bet Latvijā taču it kā ir pieejama izglītība un informācija. Latvijā nav miljoniem analfabētu. Man ir sajūta, ka tā [došanās uz citu valsti bez jebkādas informācijas un valodu zināšanām] ir vienkārši vieglprātība.”

Pat tad, ja cilvēks neprot vietējo valodu, viņš mūsdienās var izmantot dažādas programmas un aplikācijas, lai kaut vai aptuveni saprastu, kas rakstīts viņam atsūtītajās svarīgajās vēstulēs no vietējām iestādēm.

Vairāk uzticas būvbrigādes draugam

“Jā, ir dažādas iespējas, bet daudzi labāk uzticas čalim, ar kuru viņi kopā strādāja būvbrigādē. “Viņš visu zina, viņš jau trīs gadus ir te, viņš zina, ka nekas [slikts, ja izmetīs atsūtītās vēstules] nebūs!””

Cilvēki labprāt notic paziņu ieteikumiem, ka no Vācijas varas iestādēm atsūtītās daudzās vēstules var mest prom, lai gan patiesībā tajās var būt ļoti svarīga informācija. 

Gadās nonākt arī cietumā

“Daudzi vēstules pat neatver un nepaskatās, kas tur ir iekšā: “Aj, tā ir informācija svešvalodā, ko es nesaprotu, kāpēc piepūlēties!?” Tad viņi vēstules arī aizmet.

Tad gadās, ka nonāk arī cietumā. Esmu saskārusies ar vairākiem latviešiem, kuri bijuši šokā, ka skolotāja arī runā latviski. Es domāju, ka tā [došanās uz citu valsti bez valodas un citām zināšanām] ir vispārēja vieglprātība,” Sandra pieļāva, balstoties uz lielo pieredzi, daudzu gadu garumā palīdzot latviešiem Vācijā.