Drusku jocīgs jautājums valdībai par pievienotās vērtības nodokļa likmi
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību saglabāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apjomā svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām. LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka samazinātā PVN likme būtu vajadzīga ne tikai augļiem, dārzeņiem un ogām, bet arī visai pārtikai, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.
“Būtībā mēs, lauksaimnieki, jau sen esam aicinājuši valdību un politiķus samazināt PVN likmi visiem pārtikas produktiem. Mūsu ieskatā ir vairāki ieguvumi.
Iegūtu trūcīgākie pircēji
Viens ir tas, ka iegūtu patērētāji. Jāsaka godīgi: mums nav bagātākie cilvēki Eiropā un pirktspēja mūsu valstī ir diezgan zema.
Samazinātais PVN pārtikai būtu būtiskākais ieguvums tieši tai iedzīvotāju daļai, kas ir ar zemāku pirktspēju un kura mūsu valstī, kā mēs rēķinām, ir aptuveni 80%.
Tie ir cilvēki, kas neuzkrāj līdzekļus, bet patērē to, ko nopelna [konkrētajā mēnesī]. Principā viņi dzīvo no ikmēneša ienākumiem un viņiem nav lielu uzkrājumu. Tas [samazinātā PVN likme pārtikai] būtu galvenais ieguvums viņiem.”
Uzņēmumi iznākuši no ēnu ekonomikas
No otras puses, datos ir redzams, ka, iepriekš samazinot PVN likmi augļiem, dārzeņiem un ogām, lauksaimniecības nozarē ir sarukusi ēnu ekonomika. “Tas mums liekas būtiski. Visas valdības vienmēr uzsvērušas, ka mums jācīnās ar ēnu ekonomiku.
Šis ir gadījums, kur skaitļi precīzi parāda, ka ir palielinājušās platības ar augļiem un dārzeņiem un ir palielinājies [nozares] PVN maksātāju skaits, kas tieši norāda, ka ir radušies jauni uzņēmumi vai kāds [no esošajiem uzņēmējiem] ir legalizējies – no ēnu sadaļas iznācis ārā.”
Nozarē strādājošajiem būtiski pieaugušas algas
Tāpat ļoti būtiski, ka līdz ar samazinātās PVN likmes ieviešanu augļiem, dārzeņiem un ogām nozarē strādājošajiem darbiniekiem ir ievērojami pieaugušas algas.
“Faktu kopums mums liek raudzīties uz to, ka [PVN likmes samazināšanas] devums ekonomikai ir bijis būtisks,” Gūtmanis izteica vērtējumu.
Domstarpības ar Finanšu ministriju
Viņš skaidroja, ka nozarei nav problēmu ar zemkopības ministriem (arī ar esošo ministru – nē), jo viņi atbalsta samazināto PVN likmi pārtikai. “Problēma vienmēr apstājas Finanšu ministrijā.”
LOSP vadītājs saprot Finanšu ministrijas uzdevumu valsts budžeta sargāšanā. “Bet mums šķiet, ka viņi rēķina nepareizi. Tas, ko viņi saka, kāds būs ieguvums [no 5% PVN likmes palielināšanas augļiem, dārzeņiem un ogām uz 21%], mums šķiet, ka dzīvē tā nestrādā.”
Jācīnās par jaunu PVN likmes samazinājumu
Samazinātā PVN likme 5% apjomā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim. “[Samazinātā] likme šogad beidzas.
Pēc būtības ir jācīnās par jaunu [likmes] samazinājumu. Dīvaina situācija, bet īstenībā to jau vajadzēja darīt un likmi pagarināt pirms aptuveni diviem gadiem.”
“Šobrīd ir tā, ka Finanšu ministrija saka: “Nē!” Ko viņi dara? Finanšu ministrija saskaita kopā visu vietējo un importēto pārdoto augļu un dārzeņu apjomu, redz 5% [PVN] likmi, sarēķina, cik mēs budžetā ieņemam no šīs PVN sadaļas, un vienkārši aprēķina – ja PVN likme būtu 21% [nevis līdzšinējie 5%], tad budžetā būtu papildu 36 miljoni eiro.
Tas tā dzīvē nestrādā!
Tur nevar neko apstrīdēt, pieļauju, ka viņiem ir pilnīgi precīzi skaitļi un taisnība. Bet mēs sakām: tas tā dzīvē, dabā nestrādā!
Tajā brīdī, kad mēs un jūs aizejam uz veikalu un nopērkam gurķus, tomātus vai vienalga kādus citus augļus un dārzeņus, mēs samaksājam 5% [PVN] likmi, nevis 21%. Starpība paliek mums uz rokas.
Ko mēs izdarām ar naudu, kas mums paliek uz rokas? Mēs aizejam uz blakus veikalu un nopērkam kreklu, zeķes, apavus, vienalga ko, kaut lieku pannu. Par to mēs samaksājam pilno PVN likmi 21%, kas tāpat aiziet [valsts] budžetā.
Nevarēsim nopirkt tik daudz kreklu, zeķu, apavu vai pannu
Mūsu jautājums ir: kāpēc viņi [Finanšu ministrijā] nesaprot, ka tajā brīdī, kad mēs samakssāsim pilnu PVN par pārtiku kaut vai šajā konkrētajā sadaļā [par augļiem, dārzeņiem un ogām], tā nauda mums uz rokas nepaliks un mēs nenopirksim lieku kreklu, zeķes, apavus vai pannu? Tajā sadaļā PVN nebūs [tik liels, kā bija iepriekš].”
Gūtmanis pieļāva, ka Finanšu ministrijas plānotie 36 miljonu eiro ieņēmumi par PVN likmes palielināšanu augļiem, dārzeņiem un ogām, visticamāk, tiks sasniegti, protams, ja nozarē nepalielināsies ēnu ekonomika vai nemainīsies kaut kas cits.
Svarīga sajūta, ko nevar ielikt “Excel” tabulā
Bet jārēķinās, ka citu preču un pakalpojumu PVN ieņēmumu sadaļās valsts budžetā varētu būt samazinājums, jo cilvēki vairāk naudas būs spiesti atstāt pārtikas iegādē.
“Tas ir tas, par ko mēs nekādi nevaram ar Finanšu ministriju vienoties. Viņi tam nepiekrīt. Protams, to nevar ierēķināt nevienā “Excel” tabulā!
Tā tas nestrādā, bet mūsu sajūta ir: ja 80% cilvēku nav iespēja uzkrāt līdzekļus, tad viņi naudu iztērē citā PVN sadaļā. Ar to mēs diemžēl netiekam galā.”
Drusku jocīgs jautājums valdībai
Tāpat LOSP vadītājam liekas jocīgi, ka mēs neesam starp turīgākajām Eiropas Savienības valstīm, taču tikai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Dānijā pārtikai neesot samazinātās PVN likmes.
“Visām vecajām, bagātajām Eiropas valstīm ir samazinātā PVN likme pārtikai. Ir jautājums: ko mēs zinām labāk nekā viņi? Tas man šķiet drusku jocīgs jautājums,” Gūtmanis atzina.
