Kvīri, interseksuāļi, cis un panseksuāļi. Kas tie tādi ir, un kādi cilvēki vēlas sevi ar tiem apzīmēt?

Režisors Alvis Hermanis pat paziņoja, ka uz skolu izsauks policiju, ja viņa bērniem seksuālās un reproduktīvās tēmas tiks mācītas caur šo prizmu. Šādu potenciālu rīcību viņš pat nodēvēja par “seksuālu vardarbību no skolotāju puses”.

Sieviete, vīrietis vai interseksuāls cilvēks

Pieļaujams, ka daudziem nav skaidrības, ko tad īsti uzskata tie, kuri runā par dzimuma identitāti, tāpēc “Kas Jauns Avīze” sniedz skaidrojumu.

Bioloģiskais dzimums: nosaka pieci faktori – dzimumdziedzeru veids, dzimumhormoni, reproduktīvā sistēma, hromosomu skaits un tips un ārējie dzimumorgāni.

Interseksuāļi: personas, kurām neatbilst visi pieci vīriešu vai sieviešu dzimuma faktori.

Šie ir reti, taču iespējami un novērojami gadījumi, cilvēkam piedzimstot. Pasaulē ir iespējama prakse, kad bioloģiskā dzimuma koriģēšana ar ķirurģiskām vai hormonālām metodēm tiek veikta arī agrā vecumā, lielākoties pamatotu medicīnisku iemeslu dēļ (apdraudējums veselībai).

Latvijā, saskaņā ar pieejamajiem datiem, dzimuma maiņa nepilngadīgai personai kross-hormonālās terapijas ietvaros veikta vienu reizi 2022. gadā. Tā atzīta par pamatotu rīcību pēc atkārtotiem mediķu konsilijiem, pērn LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs. Kopumā pērn dzimuma maiņa veikta 12 cilvēkiem.

Savs termins ir arī tiem, kuri piedzimuši pareizā ķermenī. Pievēršoties dzimtes jēdzienam, jāuzsver, ka saskaņā ar izpratni, kuru aplūkojam, bioloģiskā situācija nenosaka cilvēka dzimtes identitāti, izpausmi vai arī seksuālo orientāciju.

Dzimtes identitāte: šādā skatījumā ir nekas cit kā dažādu sociālo procesu ietekmē veidots cilvēka īpašību kopums, kas nosaka mūsu uzvedību, jeb, īsāk sakot – sievišķība vai vīrišķība.

Tas, kā izpaužamies, ir vēl cits, atsevišķs jautājums. Iespējams, kāds būs dzirdējis apgalvojumu “dzimte ir sociāli un kulturāli konstruēta” – šis ir viens no karstajiem kartupeļiem.

Cisdzimte (no angļu val.: cisgender): patiesībā tie paši vīrieši un sievietes, kas ir bioloģiski piederīgi vienam no dzimumiem un ar to arī identificējas. Jaunlaiku kustības šo jēdzienu cita starpā popularizē ar nodomu izskaust šajā kontekstā vārda normāls lietošanu, kas tiek uzskatīts par aizskarošu. Jēdziens gan nav jaunās liberāļu paaudzes izdomājums. Tam ko līdzīgu jau 20. gadsimta sākumā ieviesa vācu seksologs un homoseksuāļu tiesību aktīvists Ernsts Burčards.

Dzimtes kvīrs vai bezdzimte (no angļu val.: genderqueer): apraksta personu, kura neidentificējas ne ar vienu no šiem jēdzieniem (vīrišķība, sievišķība) vai jūtas kaut kur pa vidu abiem.

Transpersona: (no angļu val.: transgender): iespējams, visbiežāk šajā kontekstā dzirdētais jēdziens. Tā pieņemts apzīmēt cilvēkus, kuri identificējas pretēji savam bioloģiskajam dzimumam. Jēdzienu cisdzimte un transpersona izvēle balstās latīņu valodā. Cis aptuveni tulkojams kā “vienā pusē, savukārt trans – otrā pusē”.

Būtiski ir arī izdalīt jēdzienus “dzimtes identitāte un dzimtes izpausme”. Pēdējais, saskaņā ar šādu izpratni, gluži vienkārši ir veids, kā persona sevi prezentē citiem – ģērbšanās stils, matu sakārtojums un tamlīdzīgi. Tiek arī mācīts, ka, runājot ar cilvēkiem, nav sliktais stils noskaidrot, kādus personvārdus viņi vēlētos, lai uz viņiem attiecina.

Atkāpei – Rietumeiropā nu jau uz to skatās ļoti stingri. Kāda latviešu jauniete no Anglijas, kura vēlas palikt anonīma, atklāj, ka viņas darbavietā strādā kolēģe, kura paziņojusi, ka ir vīrietis un attiecīgi tā arī jāuzrunā. Viņa nelieto kosmētiku, ģērbjas tikai kā vīrietis un – dzīvo kopā ar vīrieti, kurš uzskata sevi par sievieti. “Un tas nav viss. Mums darbā bija jāparakstās, ka nekādā veidā viņu neaizskarsim, un, ja dzirdēsim kādu izsmiešanu, mums par to ir jāziņo,” piebilst jaunā sieviete, kura ir diezgan liberāla, tomēr atzīst, ka nu jau ir par daudz.

Dzimuma disforija: rodas situācijā, kad cilvēks jūtas piederīgs pretējam dzimumam. Personas, kuras cieš no dzimuma disforijas, nereti izjūt nepatiku pret savu fizisko dzimumu un meklē veidus, kā to koriģēt – ķirurģiski vai ar hormonu terapiju.

Seksuālās orientācijas jautājums

Tas sabiedrībai ir skaidrāks temats. Katram no mums tā ir sava, un lielākoties arī neesam bez viedokļa šajā jautājumā, sociālajām aptaujām uzrādot tendenci – laikam ritot, kļūt tolerantākiem pret seksuālajām minoritātēm. Bez jēdzieniem homoseksuāls un biseksuāls ir arī citi.

Panseksuālis: var veidoties seksuālas jūtas pret jebkuru personu, neatkarīgi no dzimuma vai dzimtes identitātes.

Demiseksuālis: seksuālo tieksmi spēj izjust tikai pēc tam, kad izveidojusies spēcīga romantiska tieksme, savukārt aseksuāls būs cilvēks, kurš neizjūt seksuālo tieksmi ne pret vienu. Šo gan nevajadzētu jaukt ar celibātu, kas ir apņemšanās neiesaistīties seksuālās attiecībās neatkarīgi no esošām vai neesošām tieksmēm.