Vai eksotiskie mopēdauto pārņems Latvijas ielas un ceļus?
Pēdēja gada laikā Latvijā palielinājusies mopēdauto popularitāte. Tomēr salīdzinoši to skaits ir gauži niecīgs. Visā valstī ir tikai ap 800 mazauto jeb pusmopēdi, kurus var vadīt jau no 14 gadu vecuma. Tā kā uz ielām vai ceļiem tos ieraudzīt ir visnotaļ maza iespējamība. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pārsvarā ar tiem braukā laukos: jaunieši ar tiem dodas uz skolu, bet viens otrs seniors tajā sēžas, lai aizbrauktu līdz tuvējai bodei.
Pie tam tādi braucamie nav lēti – vairāki tūkstoši eiro. Tā kā tie ir zināma eksotika uz mūsu ceļiem. Patiesībā jau nekāds jaunums šāds transportlīdzeklis nav. Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās uz padomju ceļiem (arī okupētajā Latvijā) parādījās tā saucamie “invalīdu vāģi” – mazi divvietīgi automobiļi, aprīkoti ar motocikla dzinēju, kuri bija paredzēti personām ar invaliditāti. Tos ražoja Serpuhovas motociklu rūpnīca Krievijā. Tie aizstāja ratiņkrēslus, jo bija ar roku vadāmi.
Tagad kaut kas līdzīgs un modernāks parādījies mopēdauto izskatā no Skandināvijas puses, un nu tos iecienījuši pusaudži. Jauns.lv jau rakstīja, ka pēdējā laikā pieaugusi mopēdauto, kuru braukšanas ātrums ir līdz 45 kilometriem stundā, popularitāte. Tomēr dzīvē šo četrriteņu mazauto nav daudz, jo tie ir diezgan dārgi un nepieejami. To izmantošana pret ieguvumu ir salīdzinoši ierobežota. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības dienesta datiem patlaban Latvijā reģistrēti vairāk nekā 37,3 tūkstoši mopēdu ar diviem riteņiem, savukārt reģistrēto mopēdauto skaits šobrīd ir nedaudz virs 800. Jauns.lv skaidro, vai var prognozēt to masveida popularitāti
“Tas nav pilnvērtīgs auto”
Biedrības “Auto asociācija” prezidents, Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) par mazauto pieaugošo popularitāti saka:
“Mopēdauto vai mazauto vairākās Eiropas Savienības valstīs ir ļoti populāri, sevišķi Skandināvijas valstīs. Norvēģijā un Zviedrijā ir uzņēmumi, kas ražo šīs mašīnas. Pie mums tās vēl nav iedzīvojušās, bet nu sāk parādīties, it sevišķi pēdējā gada-pusgada laikā. Tas ir pirmais auto, ko var vadīt no 14 gadu vecuma, kam nav vajadzīgas stingrās vadītāja apliecības. Jūtu un redzu, ka Latvijā šīs mašīnas nu parādās.
Pazīstu jauniešus, kas ar tām brauc, un ir nez kāpēc arī vecāka gadagājuma cilvēki – pensionāri. Jauniešu motivāciju es saprotu, bet pensionāru... Braucot ar mopēdu, tev ir ierobežota sezona, bet ar mopēdauto tev ir iespēja pārvietoties visu gadu.
Skandināvijā šīs mašīnas ir populāras tādēļ, ka tur ir sakārtota ikdienas satiksme (kā tas nav Latvijā). Piemēram Nīderlandē ar tām var pārvietoties pa velobraucēju joslām.
Domāju, ka Latvijā mopēdauto nav pilnībā droši, jo tiem nav jāiziet standarta automašīnu ražotāju testi. Tie skaitās pusmopēdi, kuriem nav jāiziet skrupulozie drošības testi, pēc būtības tas ir mopēds ar stiklšķiedras virsbūsi, bet no otras puses – ātrums ierobežots līdz 45 kilometriem stundā. Tas nozīmē, ka ātruma dēļ izraisītas avārijas gan nevarētu būt; problēma ir, ja mopēdauto nokļūst avārijā ar kādu citu transportlīdzekli, bet tikpat labi varam runāt arī par to, ka mopēds nonāk sadursmē ar kādu citu transportlīdzekli. Mopēdauto ir četri riteņi un, tā apgāšanās, paslīdēšana mazāk iespējama. Domāju, ka mazauto nekad nekļūs tik populāri, lai rastos kāda masveida problēma.
Bet kāpēc, lai tie nebūtu? Lai jaunieši jau laicīgi aprod ar satiksmi, ar to, ko nozīmē īpašumā būt automašīnai, kā ir par to rūpēties. Tā nav slikta lieta, to jau pierāda gan Skandināvija, gan Nīderlande.
Latvijā ar tiem nevar braukt pa veloceļiem, un mums jau tā veloinfrastruktūra nav tik bieža un plata, lai pa tiem varētu braukt ar mazauto. Pie mums nav domāts par to, ka tādas mašīnas eksistē un nav tām nekas specifiski pielāgots. Bet mums primāri jādomā par to, lai vispār kā tādu attīstām veloinfrastruktūru, pirms uz tās laižam mazauto, mums veloinfrastruktāra pati par sevi ir niecīga.
Šīs mašīnas (mopēdauto) pie mums nekad neiegūs maksimālu popularitāti, jo apzināmies, ka tas nav pilnvērtīgs auto – tas ir mopēds: ziemā rodas neērtības, nav skaņas izolācija, apsildi tajā neierīkosi”.
Cena sit pa kabatu
Problēmas ar mopēdauto nesaredz arī autožurnālists Pauls Timrots, kurš saka, ka braucējs šādā transportlīdzeklī ir zem jumta, siltumā un drošībā, un tas “nav slikti”. Tie ir pat drošāki par klasiskajiem mopēdiem un nav nekāda pamata tos noņemt no satiksmes. Piemēram, jaunieši ar šādu braucamo var doties uz skolu, ja nekursē sabiedriskais transports, vai tas ir tālu un brauc neizdevīgos laikos.
Pagaidām gan grūti prognozēt, vai tie masveidā parādīsies uz Latvijas ielām un ceļiem, jo mazauto cena pamatīgi sit pa kabatu. Internetā pieejamajās cenu listēs varam lasīt, ka jauna mopēdauto cena var svārstīties no 8000 līdz 15 000 eiro, atkarībā no modeļa un specifikācijām. Lietoti mopēdauto parasti ir daudz lētāki, un to cena var svārstīties no 2000 līdz 8000 eiro, atkarībā no tehniskā stāvokļa un nobraukuma.
Pie auto stūres - no 14 gadu vecuma:
