Patiesība par meliem: telefonkrāpnieki kļūst aizvien izmanīgāki – spēlē uz emocijām un apjukumu
Iebiedēšana un emocionālais spiediens – tie ir visefektīvākie ieroči telefonkrāpnieku rokās, un tādā veidā no Latvijas iedzīvotājiem izdevies izkrāpt tūkstošiem eiro. Bailēs par sava bankas konta drošību vai pat par bērna drošību cilvēki kļūst neuzmanīgi un neviļus atdod savu naudu krāpniekiem.
Zvanot vai sūtot īsziņas, krāpnieki mēdz uzdoties par banku darbiniekiem, par Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, pat par policistiem. Visbiežāk zvana mērķis ir likt atvērt īsziņā nosūtīto krāpniecisko saiti un ievadīt tur savus bankas datus. Lai arī bankas un finanšu eksperti nenoguruši atgādina, ka bankas telefona sarunā nekad neprasa atklāt datus un paroles, Latvijas iedzīvotāji biežiļaujas apjukumam un tiek apkrāpti.
Viena no krāpnieku šīsvasaras “veiksmīgajām” stratēģijām izrādījās bērnu iesaistīšana. Potenciālajam upurim tika nosūtīta īsziņa it kā bērna vārdā ar tekstu: “Čau, mammu! Man pilnīgi salūza telefons. Šis būs man jaunais nr., saglabā un uzraksti man WhatsApp, lūdzu.” Sarakste turpinās saziņas lietotnē WhatsApp, kur it kā bērns lūdz naudu telefona remontam. Šādā veidā visā valstī iedzīvotājiem izkrāpti no 1200 līdz pat 6650 eiro, un Valsts policijā par notikušo sākti kriminālprocesi.
Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa piekodina neuzticēties šādiem zvaniem un apšaubāmām īsziņām, bet pārtraukt sarunu, atrast kontaktus un piezvanīt uz iestādi, kas it kā nupat zvanījusi. Arī saņemot īsziņu it kā no bērna, viņa aicina tomēr piezvanīt uz viņa īsto tālruņa numuru un pārliecināties, vai ar bērnu tiešām kas atgadījies.
Tāpat Letiņa rosina rūpīgi novērtēt interneta adresi, uz ko aizved īsziņā vai e-pastā saņemtā saite. Mājaslapu izskats var būt precīzi nokopēts, bet to interneta adreses bieži nav pat attāli līdzīgas.
Skaties pievienoto video un uzzini, kur vērsties, ja esi saņēmis ziņas vai zvanus no krāpniekiem, un kā ar krāpnieku notveršanu Latvijā veicies līdz šim.
Patiesība par meliem ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par melu izplatīšanas tehnoloģijām internetā.
Projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
