Ko Edvards Smiltēns paveicis Saeimas spīkera amatā?

Šajā laikā Saeima sanāca uz 52 sēdēm un pieņēma 155 likumus. Parlaments šajā laikā strādāja ar sabiedrībai nozīmīgiem likumiem drošības, aizsardzības, sociālajā, tautsaimniecības, vides un enerģētikas jomā, ir pieņemta virkne būtisku izmaiņu, lai uzlabotu mūsu valsts drošību, vairotu iedzīvotāju labklājību un ekonomikas attīstību.

“Trīs lietas, ko īpaši gribu izcelt, atskatoties uz padarīto. Konstruktīvāks, lietišķāks Saeimas darbs, skaidra un aktīva Latvijas nostājas paušana starptautiski, stingrs atbalsts Ukrainai, kā arī parlamentārisma tradīciju, pēctecības un nozīmes kopšana,” Saeimas priekšsēdētāja amatā aizvadīto laiku raksturo E. Smiltēns.   

Kopš savas sanākšanas līdz šī gada 20. septembrim 14.Saeima pieņēmusi 14 jaunus likumus un 141 grozījumu likumos. Tostarp ieviests valsts aizsardzības dienests, pastiprināta robežapsardzība, panākts efektīvāks atbalsts upuriem pret varmākām, atcelti avansa maksājumi no saimnieciskās darbības un pienākums elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī citi iedzīvotājiem būtiski jautājumi.

Tāpat Saeima šajā laikā paudusi nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam. Kopš pērnā gada novembra Saeimā pieņemti trīs paziņojumi Ukrainas atbalstam, kā arī notikušas vairākas sēdes tās atbalstam.

Starptautiskajā dienaskārtībā šodien nav svarīgāka jautājuma par drošību, uzsver E. Smiltēns. “Lai veicinātu Latvijas ārējo drošību, notikušas augsta līmeņa tikšanās ar citu valstu spīkeriem un vadītājiem, kā arī virkne ārvalstu vizīšu. Kopā ar mūsu sabiedrotajiem īstenojām saskaņotu, aktīvu parlamentāro diplomātiju, lai stiprinātu to militāro klātbūtni mūsu reģionā, skaidri un nepārprotami paudām Latvijas pozīciju par Krievijas agresiju, kā arī iestājāmies par plašu starptautisku atbalstu Ukrainai,” akcentē E.Smiltēns.

E.Smiltēns Saeimas priekšsēdētāja amatā aizvadījis 21 tikšanos ar citu valstu spīkeriem, prezidentiem, premjeriem, ministriem, organizāciju vadītājiem un pārstāvjiem, kā arī 27 tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem. Kā Saeimas priekšsēdētājs viņš vadījis 10 ārvalstu vizītes, tostarp uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Igauniju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, Zviedriju un Ukrainu.

Stiprinot parlamentārisma tradīciju un veicinot sabiedrības līdzdalību parlamenta darbā, E.Smiltēns kā Saeimas priekšsēdētājs atklājis virkni pasākumu. Atzīmējot Saeimas simtgadi, notikušas diskusijas par Latvijas parlamentārismu un likumdevēja darba organizāciju cauri laikiem, kā arī Saeimas kārtības ruļļa 100.jubilejas izdevuma un izstādes “Satversme un tās veidotāji. Brīvība. Neatkarība. Demokrātija” atklāšana.

Parlamentā sadarbībā ar citām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām notikušas arī vairākas konferences, diskusijas un semināri, tostarp starptautiska konference par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, Saeimas un nevalstisko organizāciju forums par drošības aspektiem, kā arī enerģētikas forums. Tāpat pie Saeimas nama notika ikgadējais Barikāžu piemiņas pasākums un Ziemassvētku radošā darbnīca, sarūpējot dāvanas un sveicienus bērniem Ukrainā. Savukārt pavasarī, lai iepazītu parlamenta darba ikdienu, Saeimā Ēnu dienā pulcējās vairāk nekā 180 skolēnu, kā arī sanāca 10.Jauniešu Saeima.

Politologs: Viņš labi sevi parādīja

Politologs Filips Rajevskis Edvarda Smiltēnu kā Saeimas priekšsēdētāju vērtē pozitīvi: “Spīkers ir figūra, kas nodarbojas ar tīro politiku, un sabiedrībai ir ļoti grūti redzēt to spīkera pienesumu, jo viņš ir vistīrākā politika, kāda vien var būt.

Tu esi parlamenta galva, vadi parlamenta sēdes un ar savu stāju reprezentē parlamentu un kā otrā amatpersona valstī arī reprezentē valsti. No šāda skatu punkta, domāju, viņš bija ļoti spožs un labi sevi parādīja. Varēja redzēt, ka viņam ļoti patīk ārpolitiskā dimensija. Ļoti aktīvi to redzējām Dziesmu svētku laikā, viņš uz svētkiem bija saaicinājis ārvalstu parlamentu vadītājus. Tāda sen neredzēta aktivitāte, kura tika veidota starpvalstu attiecībās parlamenta līmenī. Tas ir tas viņa lielais pienesums. Domāju, tas ir dēļ tā, ka viņš labi zina valodas – gan angļu, gan franču. Līdz ar to tas viņam tīri harmoniski notika, jo, ja tu labi zini valodas, tad jau vari komunicēt, runāt ar saviem kolēģiem un veidot attiecības. Tā kā domāju, ka viņa pienesums bija starpparlamentu attiecību stiprināšanā, tas ir pozitīvi un svarīgi mūsu valstij.
Viņš vienmēr runāja par to lielo ārpolitisko piecinieku, akcentēja, ka Saeimas priekšsēdētājs ir viens no ārpolitikas veidotājiem”.