Dzīvnieku aizstāvji pie Saeimas protestēs pret likuma grozījumiem, kas būtiski apgrūtina dzīvnieku glābšanu

Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret šiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20.septembrī tiks skatīti LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, jo paredzētie likuma grozījumi padara dzīvnieku glābēju brīvprātīgo darbu neiespējamu un ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulu, norāda piketa organizatori. 

Šie likuma grozījumi ir kā spļāviens sejā dzīvnieku glābējiem arī tāpēc, ka gadiem ilgi atbildīgās institūcijas apzināti izvairās un ignorē nepieciešamību pieņemt normatīvus, kas regulētu dzīvnieku audzētavu un pavairotāju darbību. Dzīvnieku glābēju – biedrību un patversmju darbs ir cīņa ar nerisinātās problēmas sekām – dzīvnieku pārprodukciju, pavairošanas nekontrolēšanu. 

Atbildīgā institūcija - Zemkopības ministrija ilgstoši, konsekventi un apzināti samaina vietām cēloņus un sekas. Dzīvnieku glābēju – patversmju darbs MK noteikumos reglamentēts līdz minūtēm un centimetriem, kamēr audzētāju, pavairotāju darbība ir tikai pašu pavairotāju ziņā – noteikumu nav! 

Patversmes ir pārpildītas, tāpēc biedrībām kā brīvprātīgo kustībai ir būtiska loma nelaimē nonākušo dzīvnieku aprūpēšanā un jaunu māju atrašanā. Augšminētie likuma grozījumi liegs to likumīgi darīt.

Brīvprātīgais ir cilvēks, kurš paņem mājās mežā atrastu kaķēnus vai slīcināšanai nolemtus kucēnus, izaudzina, ārstē, vakcinē un atrod tiem labus saimniekus. Četri mazi kaķēni dzīvoklī nav patversme! Šis ir stāsts par līdzjūtīgu cilvēku, kurš nespēj paiet garām ciešanām un sāpēm. Mājai vai dzīvoklim, ko brīvprātīgais dala ar pāris kaķēniem vai kucēniem, reģistrācija kā patversmei ir neiespējama un absurda prasība. Tas atņems dzīvniekiem iespēju tikt izglābtiem un padarīs šo brīvprātīgo darbu par nelikumīgu, norāda dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.

Lielākā daļa dzīvnieku aizsardzības biedrību ir cilvēku grupa, kurai ir kopīga vēlme palīdzēt dzīvniekiem. Ziedojumu apjoms šādām organizācijām ir neliels, uzturēšanas un veterinārie izdevumi gulstas uz pašu brīvprātīgo pleciem, kuri no šīs aktivitātes negūst nekādu peļņu, jo izglābtos dzīvniekus nepārdod, bet iekārto jaunās mājās.

Tā vietā, lai ierobežotu negodprātīgu audzētāju darbību, kuri, pārkāpjot sanitāros un ētikas standartus, kaķus un suņus audzē peļņas nolūkos, Saeima ar vieglu roku var iznīcināt brīvprātīgo kustību un sabiedrības iespēju iesaistīties. DzAO priekšlikumi, kas saknē risinātu problēmu ar bezsaimnieka dzīvniekiem, nav sadzirdēti jau daudzus gadus. Mēs tomēr ceram, ka veselais saprāts ņems virsroku. Ceram, ka starp deputātiem ir arī tādi, kam rūp problēmas patiesie cēloņi. 

Ja valsts nevar palīdzēt visiem, lai netraucē tiem, kas to jau dara, uzskata dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.
 
Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret šiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20.septembrī tiks skatīti LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē:

1.    ZanimalHope 
2.    Kaķu palīdzības centrs REMI
3.    Ingato
4.    Biedrība Dzīvnieku palīdzības dienests
5.    Dzīvnieku SOS
6.    Tutti palīdzība dzīvniekiem
7.    Vidzemes ķepas
8.    Liberta
9.    9Dzīvības
10.    Ķepu sargi
11.    Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrība “Animal Rights Association B.&T.”
12.    Nepērc-Adoptē
13.    Dzīvnieku Sargi
14.    Kaķu palīdzība “Maks”
15.    Kaķu palīdzības biedrība “Iespēja dzīvot”
16.    Biedrība Gera
17.    Madonas dzīvnieku draugi
18.    Olaines dzīvnieku aizsardzības biedrība
19.    Visas ķepas
20.    Palīdzēsim dzīvniekiem
21.    Minku SOS
22.    Šri Ganeša
23.    Labdarības fonds Sofi
24.    Ulubele
25.    Ar sirdi delnā
26.    Ķepu ķepā
27.    Nodibinājums Dzivniekupolicija.lv
28.    Krāslavas dzīvnieku patversme
29.    Biedrība “Siltā māja”
30.    Biedrība “Murrā”
31.    Jelgavas Kaķi

Šā gada maijā Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz izstrādāt jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai. Grozījumi paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus, kā arī paplašināt kompetences dienestiem, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā un aizsardzībā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumos noteikti papildu pienākumi dzīvnieka īpašniekam mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas (istabas) dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību, kā arī pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus. Vienlaikus sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai mājas (istabas) dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.