Pie Latvijas krastiem sākušās mācības "Northern Coasts 2023". Kāpēc mums tās ir tik svarīgas?

Tā aizsākās Vācijas jūras kara flotes organizētās mācības “Northern Coasts 2023”, kuru ietvaros divu nedēļu laikā 14 sabiedroto valstu vienības izspēlēs reālistiskus scenārijus Baltijas jūras reģiona aizsardzībai potenciālā agresorvalsts Krievijas militāra uzbrukuma gadījumā. “Baltijas jūra ir “dzīvības līnija” visām Baltijas jūras reģiona valstīm, tāpēc kuģniecības ceļu pārrāvumi radītu smagas sekas šo valstu ekonomikām un iedzīvotājiem. Jūras spēku primārais uzdevums ir nodrošināt kuģošanas brīvību,” par mācību mērķi preses konferences laikā pauda kontradmirālis Stefans Haišs no Vācijas jūras kara flotes.

Skaidrs vēstījums Krievijai

Kopumā šajās mācībās piedalās aptuveni 30 kuģi, zemūdenes, 15 gaisa kuģi un 3200 karavīru, kuru vidū arī Latvijas karavīri un zemessargi. Tāpat mācību uzdevumu izpildē piedalās arī bruņoto spēku kibervienības. “Northern Coasts 2023” iesaistītas visas Baltijas jūras reģiona NATO valstis, kā arī ASV, Kanāda, Nīderlande, Beļģija, Itālija, Francija un Zviedrija, kas vēl gaida savu pievienošanos aliansei.

Lai arī mācības “Northern Coasts” tiek rīkotas jau kopš 2007. gada, šis ir pirmais gads, kad tajās tiek izspēlēts tik reālistisks iespējamā militārā uzbrukuma scenārijs un trenēta sabiedroto spēja reaģēt kā vienotam un koordinētam aizsardzības spēkam. Mācības norisinās pie Igaunijas un Latvijas krastiem, bet tiek vadītas un koordinētas aptuveni 1000 km attālumā, no Rostokas, kur atrodas Vācijas jūras kara flotes jeb DEU MARFOR komandcentrs.

“Mēs sūtam Krievijai skaidru vēstījumu, ka esam pilnā gatavībā un mūsu dežūras laikā viņiem nekas neizdosies,” vēl pirms mācību sākuma sarunā ar vācu žurnālistiem no “Deutsche Welle” atklāja Vācijas jūras kara flotes komandieris viceadmirālis Jans Kristiāns Kāks.

“Somija un Baltijas valstis ir gandrīz pilnībā atkarīgas no jūras piegādes ceļiem Baltijas jūrā,” piebilda Vācijas kara flotes komandieris. "Ja tiek bloķēts Suvalku koridors, kas ir viegli izdarāms, jo tie ir tikai divi autoceļi un viena dzelzceļa līnija, mums atliek tikai jūras ceļi.”

Baltijas jūras milzīgo nozīmi reģiona drošībā piektdienas pēcpusdienā preses konferences laikā, kas norisinājās uz Vācijas fregates “Hamburg” klāja, skaidroja arī mācību “Northern Coasts 2023” vadītājs Vācijas jūras kara flotes kontradmirālis Stefans Haišs.

“Ir vitāli svarīgi garantēt drošu kuģu satiksmi un atvērtas ostas Baltijas jūras reģionā, kuru ik dienas šķērso ap 2000 kuģu, kā arī vitāli svarīgi komunikācijas un enerģētikas kanāli,” uzsvēra kontradmirālis. “Baltijas jūrā ir dažādi dziļumi, daudz salu, vēsturiski mainīti kuģošanas ceļi – tā ir pilna ar izaicinājumiem, ar ko saskaras, piemēram, zemūdenes, kas veic mīnu meklēšanas operācijas.”

Viņš norādīja, ka Baltijas jūrai iespējams piekļūt tikai pa četriem kuģošanas ceļiem – tos ir gan viegli kontrolēt, gan arī ļoti viegli nobloķēt. Un nelielie attālumi Baltijas jūrā nozīmē, ka apdraudējums no krasta puses pastāv vienmēr, turklāt gaisa kuģi var īsā laika periodā sasniegt jebkuru vietu Baltijas jūrā.

Pilna spektra kara flotes spēju pilnveidošana un pārbaude

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, sabiedroto spēku galvenais uzstādījums šajās mācībās ir “train as you fight” jeb “mācies tā, kā tu karosi”, pietuvinot mācību situāciju izspēli iespējami tuvu reālam apdraudējumam un bruņoto spēku reakcijai uz to.

“Mums arī jābūt maksimāli elastīgiem un jāpārzina reģiona apstākļi. Intensīva sadarbība un pastāvīga koordinācija ir veiksmīga mūsu snieguma pamatā. “Northern Coasts” demonstrē mūsu kopējo gatavību un apņēmību stāties pretī agresoram, tas ir nepārprotami skaidrs signāls par mūsu vienotību un uzticamo partnerību,” piebilda kontradmirālis Stefans Haišs.

Pirmdien vienībām ir plānots atstāt Rīgu (kur tās ieradās jau piektdien, lai sestdien piedalītos mācību konferencē) un sadalīsies četrās daudznacionālās grupās. Pirmajā nedēļā vienības veiks tādus vingrinājumus kā mīnu meklēšana un iznīcināšana, kaujas šaušana, elektroniskā karadarbība, sadarbība ar gaisa spēkiem un citas operācijas, kas ietvers pilnu jūras spēku operāciju spektru.

Otrajā mācību nedēļā būs tā dēvētā “spēles fāze”, kad praksē tiks realizēti Baltijas valstu aizsardzības plāni, izspēlējot reālistiskus militārā konflikta scenārijus. Kā vēsta “Deutsche Welle”, iespējams, viens scenārijs ietvers tirdzniecības kuģa blokādi un izrietošu uzbrukumu NATO karakuģim, bet citā scenārijā notiks uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm un tā izspēles gaitā NATO vienības Baltijas jūras piekrastē reaģēs ar kuģiem, lidmašīnām un pat desanta izsēšanos.

“Karam Ukrainā ir bijusi ilgstoša ietekme uz situāciju visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Šie notikumi ir skaidri apliecinājuši, cik svarīgi ir veicināt un uzlabot sadarbību starp Baltijas jūras valstu jūras spēkiem,” mācību “Northern Coasts 2023” aktualitāti Latvijai komentēja arī Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Māris Polencs.

Viņš atklāja, ka, ņemot vērā reģiona drošības apdraudējuma līmeņa straujās izmaiņas, arī Latvijas Jūras spēki vēlas attīstīt jaunas spējas un pilnveidot krasta aizsardzību. “Mēs balstāmies uz notikumiem Melnās jūras reģionā, taču mīnēšana un atmīnēšana jebkurā gadījumā ir viena no mūsu galvenajām spējām, kas joprojām ir ļoti svarīga, un mums ir jāuztur augsts profesionalitātes līmenis šajā jomā,” savā uzrunā preses pārstāvjiem piebilda Latvijas Jūras spēku komandieris.

Arī Kanādai ir būtiski demonstrēt savu klātbūtni Baltijas jūrā

“Sargs.lv” bija iespēja tikties ar vienas no mācību “Northern Coasts 2023” dalībvalsts – Kanādas – Karaliskās jūras kara flotes pārstāvjiem, kurus apciemot bija ieradies arī Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks. Sarunā ar “Sargs.lv” viņš pauda, ka Latvijas iedzīvotāji ir informēti par Kanādas sauszemes spēku karavīru klātbūtni Ādažu militārajā bāzē, taču šīs mācības ir lieliska iespēja demonstrēt, kā NATO ietvaros Kanāda demonstrē savu klātbūtni arī Baltijas jūrā. Kopā mācībās piedalās 46 Kanādas Karalisko jūras spēku karavīri.

“Kopš Kanāda ir izvērsusi savu EFP grupu Baltijas valstīs, drošības situācija reģionā ir būtiski uzlabojusies, pastiprinot NATO austrumu robežas aizsardzību. NATO sabiedrotie pēdējo gadu laikā ir veikuši ievērojamus ieguldījumus savu militāro spēju uzlabošanā, un Latvija, Igaunija un Lietuva šajā ziņā nav izņēmums,” atbildot uz jautājumu, kā no Kanādas perspektīvas raugoties, pēdējo gadu laikā ir mainījusies drošības situācija Baltijas reģionā, pauda vēstnieks.

“NATO ir kolektīvās aizsardzības organizācija, un mēs kā sabiedrotie vēlamies, lai mūsu partneri būtu spēcīgi un aizsargāti. Tāpēc mums ir svarīgi aizsargāt tos reģionus, kurus uzskatām par īpaši ievainojamiem un pakļautiem militārās agresijas riskiem. Arī tām alianses valstīm, kas atrodas Atlantijas okeāna otrā pusē, ir svarīga mūsu kopējās robežas aizsardzība šaipus okeāna,” viņš piebilda.

Mācībās “Northern Coasts 2023” piedalās Kanādas Karaliskās jūras kara flotes patruļkuģi “HMCS Summerside” un “HMCS Shawinigan”. Abi kuģi ir arī daļa no NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1), kas pastāvīgi rūpējas par Baltijas jūras drošību un atmīnēšanu.

Dalība šajā grupā ietilpst Kanādas Bruņoto spēku lielākajā operācijā ārpus Kanādas teritorijas “Reassurance”, kas ietver gan Latvijā labi zināmo sauszemes spēku NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā vadīšanu, gan jūras spēku līdzdalību drošības nodrošināšanā reģionā , tajā skaitā arī Baltijas jūrā, gan atbalsta sniegšanu ar gaisa spēku vienību.

“Mūsu pamatuzdevums ir pretmīnu operācijas. Ja raugāmies no mūsdienu perspektīvas, tad mīnas ir vienmēr aktuāls apdraudējums, tāpēc visas NATO valstis pastāvīgi uztur pretmīnu spējas, jo kuģošanas ūdeņu mīnēšana noteikti būtu viens no bīstamākajiem un grūtāk pārvaramajiem militārās darbības veidiem,” skaidroja “HMCS Summerside” komandējošais virsnieks kapteiņleitnants Ričards Kroders.

Viņš norādīja, ka mācības “Northern Coasts” ir augstas intensitātes jūras spēku militāro operāciju vingrinājums, kura ietvaros tiek meklēta atbilde uz jautājumu, kā aizsargāt Baltijas valstis militāra konflikta gadījumā tieši no jūras perspektīvas. “Mums ir jābūt pazīstamiem ar citām NATO valstu vienībām un jābūt spējīgiem efektīvi sastrādāties, tāpēc šādas mācības notiek regulāri, lai to nodrošinātu,” uzsvēra kapteiņleitnants.

Mācībās “Northern Coasts 2023” norisinās Baltijas jūras piekrastē no 7. līdz 24. septembrim.

Jau ziņots, ka no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) organizētās visaptverošās valsts aizsardzības mācības "Namejs 2023". Mācībās piedalīsies karavīri un zemessargi no visām NBS vienībām, kā arī valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri un rezerves karavīri.

Kopā ar Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem mācībās piedalīsies gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī pārstāvji no privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām, sniedzot valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo atbalstu, tādējādi stiprinot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.

Tāpat mācībās būs iesaistīti sabiedroto karavīri no ASV, Dānijas, Igaunijas un Lietuvas. Mācībās piedalīsies Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā esošā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa, NATO spēku integrācijas vienība Latvijā, Kanādas bruņoto spēku pavēlniecība Latvijā.