Latvieši radījuši unikālu dronu, ar kuru varēs meklēt pazudušus cilvēkus un lietas zem ūdens

Kārlis intervijā portālam Jauns.lv skaidroja, ka dronu varēs dažādi pielietot. “Vistuvākais, visgatavākais pielietojums tirgum ir dažāda veida meklēšanas darbi zem ūdens, kur jāizmanto kamera un sensoru dati. Tas nozīmē, ka var meklēt gan pazudušus cilvēkus, gan pārbaudīt, vai zem ūdens ir kāda lieta.”  

Plānots, ka zemūdens dronus varēs izmantot arī ūdenstilpju apsekošanai, būvobjektu uzraudzībai un piesārņojuma konstatēšanai. 

Cīnās, lai uzlabotu redzamību zem ūdens 

Viņš pastāstīja, ka Latvijā jau līdz šim izmantoja un izstrādāja zemūdens dronus. “Tādas lietas Latvijā ir. Bet, cik es saprotu, tad otrai komandai, kas ar to nodarbojas, galvenie mērķa klienti ir ārzemēs un tur ir citas problēmas, risinājumi. 

Mūsu risinājums ir pielāgot dronus Latvijas nelabvēlīgajiem apstākļiem. Galvenā lieta, ar ko mēs mēģinām cīnīties, ir tieši redzamība zem ūdens. Mēs meklējam dažādus veidus, kā to var palielināt.” Tas nepieciešams, jo Latvijas ūdenstilpnēs ir salīdzinoši duļķains ūdens. 

Jārēķinās ar vismaz 15 tūkstošiem eiro 

Tāpat puiši domā, kā samazināt zemūdens drona cenu, lai Latvijas klienti to varētu iegādāties. Plānots, ka cena būs virs 15 tūkstošiem eiro. 

“Zemāk par 15 tūkstošiem eiro noteikti nebūs. Visticamāk, celsim augstāk, jo tirgus cena ir aptuveni noteikta. Mēs pielāgosimies tai cenai, nosakot mūsu cenu nedaudz zemāku.”

Latvijas klientiem cena ir ļoti svarīgs faktors 

“Varbūt klientiem Lielbritānijā vai Norvēģijā cena nav galvenais faktors, bet Latvijas klientiem cena ir noteicošais faktors.” Jāņem vērā, ka galvenā drona daļa ir sensori, kas veido lielu daļu no zemūdenes gala izmaksām. 

Viens sensors maksā 30 tūkstošus eiro, cits – 10 tūkstošus eiro, tad vēl kāds – piecus tūkstošus eiro. “Sasummējot to visu kopā, veidojas iespaidīga summa.” 

Jau uzrunājuši lielāko daļu potenciālo klientu  

Iecerēts, ka studentu radīto zemūdens dronu klienti galvenokārt būs valsts iestādes, dažādas Iekšlietu ministrijas struktūras. Kāpēc tā? “Vienkārši tāpēc, ka privātpersonām nav kapacitātes finansiāli iegādāties tādu lietu.” Bet iestādēm un organizācijām parasti nav problēmu nopirkt vai iznomāt šādu dronu. 

Viņi jau uzrunājuši aptuveni 90% potenciālo Latvijas zemūdens dronu lietotāju. “Mēs esam sapratuši gan viņu vajadzības, gan to, vai viņiem vispār tas ir nepieciešams.” 

Zivju aplūkošanai derēs arī lētāks drons 

Visticamāk, privātpersonas nepirks šādus dronus, lai paskatītos, kādas zivis mīt viņu dīķī un cik tīrs ir tā ūdens. 

“Noteikti nē! Ja jūs pirktu [zemūdens dronu], tad droši vien iegādātos krietni lētāku risinājumu no Ķīnas. Bet tiem būtu krietni lielāki ierobežojumi. Piemēram, parastu dīķi ar tiem varētu apsekot, bet tie nav paredzēti cita veida industriālām darbībām.” 

Ne pirmais prototips 

Patlaban notiek darbs pie zemūdens drona prototipa izstrādes. 

“Zemūdene ir funkcionāla, bet es nevaru teikt, ka tā ir līdz galam pielāgota klientu vajadzībām. Tā var peldēt, tā var darīt dažādas lietas, bet ir konkrētas detaļas, kas vēl ir jāpievieno, lai dotu augstāku vērtību klientam. Tas ir prototips, bet tas nav pirmais prototips.” Runa ir par trešo, ceturto variantu. 

No lidojošiem droniem uz zemūdens droniem 

Stāstot par zemūdens drona rašanās ideju, Kārlis atklāja, ka nesen bija iespējams saņemt nelielu finansējumu studentu ideju attīstībai. “Tad mēs domājām – ko varētu darīt? Stāsts par to, ka tas [pievēršanās zemūdens droniem] notika nejauši, nav līdz galam patiess. Tas bija nejauši un jauši reizē. 

Mūsu iepriekšējā komanda, ar ko darbojāmies kopā, strādāja ar lidojošiem droniem.” Tādējādi dronu un robotikas temats puišiem jau bija pazīstams. 

“Bet tajā laikā, kad mēs izdomājām sākt darboties ar zemūdens droniem, lidojošie droni jau bija uzņēmuši lielus apgriezienus. Domājām, ka tur nekādu inovāciju nevarētu dot. Izdomājām ielikt to pašu lidojošo dronu zem ūdens. Tā radās zemūdens drona ideja.” 

Drons varēs darboties autonomi 

Kas ir studentu radītā zemūdens drona inovācija, īpašā pazīme, unikalitāte? Kārlis skaidroja: “Laikam tas ir viss kopums. Tā ir forma. Tā radīta tāda, lai mēs varam šo produktu izstrādāt modulāri. 

Tas nozīmē, ka viena no galvenajām priekšrocībām ir tāda, ka tajā brīdī, kad esam tikuši pietiekami tālu ar programmatūru, mēs varēsim atslēgt vadu un drons būs autonoms. Tas dos krietni lielāku brīvību, izmantojot iekārtu. Tā ir viena lieta. 

Baterija varētu darboties 1-2 nedēļas 

Otra lieta ir tā, ka mēs esam paredzējuši dažāda veida uzlabojumus jau tagad. Piemēram, paildzināt bateriju ilgumu drona autonomai darbībai. 

Tagad tā var darboties aptuveni 8 stundas, bet autonomai darbībai baterijas laiks varētu būt 1-2 nedēļas. 

Iecerēta daudz labāka redzamība 

Treškārt, mēs izstrādājam tieši gaismekļus kamerai ar mērķi palielināt redzamību. Tā ir kritisks faktors Latvijā.” Latvijas ūdenstilpnēs ir duļķains ūdens ar sliktu gaismas caurlaidību. 

“Var redzēt tikai aptuveni 30-40 cm attālumā. Mūsu mērķis ir palielināt redzamo attālumu. To izdarot, mēs iegūsim kritisko minimumu, kas nepieciešams apsekotājiem. Tas nozīmē, ka viņiem nav jāiegādājas sensors par 30 tūkstošiem eiro, bet viņi var izmantot kameru, kas maksā 100 eiro, tādējādi ir krietni lielāks cenas ieguvums.”

Sākumā neko nesaprata par zemūdens droniem 

Cik ilgi puiši jau strādā pie zemūdens drona projekta? Kārlis skaidroja, ka ilgākais laiks bija vajadzīgs, lai iegūtu zināšanas. “Viennozīmīgi, tas bija ilgākais laiks. Mēs sākām darboties jau pirms 3 gadiem ar ideju, kas bija pilnīgi citādāka. 

Mēs neko nezinājām par šo tēmu, zinājām tikai vispusīgas elektronikas lietas. Bija skaidrs koncepts – motori, kaut kas kustās uz priekšu, pults. Ideja bija skaidra, bet mēs nezinājām, kādi motori, kā tas viss notiek, kā darboties zem ūdens. Tieši pie zemūdens drona idejas izstrādes mēs darbojamies kopš šī gada janvāra. 

Portugālē ieguva atspēriena punktu, lai darbotos tālāk 

Iepriekš visu laiku spēlējāmies, pirmkārt, meklējot tirgus segmentu. Pagāja ilgs laiks, kamēr sapratām, ko mēs varam piedāvāt un ko klientam vajag. 

Otra lieta bija tieši tehniskās spējas. Mēs braucām pa pasauli, bijām Portugālē pie pasaulē vadošiem ekspertiem, kuri šajā segmentā darbojas jau ļoti ilgi un ir ieguvuši zināšanas. Viņi izglītoja mūs. Pēc tam mēs ieguvām lielu, spēcīgu atspēriena punktu, lai darbotos tālāk.” 

Nopietna nodarbošanās, nevis tikai spēle

Abi puiši patlaban studē 4.kursā, un viņi atzina, ka ar zemūdens dronu projektu vēlas saistīt savu turpmāko dzīvi. “Sākumā spēlējāmies, tas bija arī pirms 7-8 mēnešiem, bet tas mainījās vienā brīdī, kad bija jāizvēlas - turpināt ieguldīt laiku un naudu vai arī beigt to darīt. 

Tajā brīdī, kad izdomājām turpināt ieguldīt laiku, mēs vienojāmies, ka tas jau ir nopietni, mūsu mērķis tiešām ir pārdot zemūdeni un nodarboties ar to. Mēs nezinām, vai tas izdosies, bet tāds mērķis mums ir.”

Ar 10 zemūdens droniem Latvijā pietiktu 

Sākumā ir runa par vienas zemūdenes radīšanu un pārdošanu, bet nākotnes mērķis ir ražot un tirgot daudz zemūdeņu. 

“Latvijas tirgus ir mazs. Esam sapratuši, ka Latvijā daudz cilvēku vēlas izmantot zemūdens drona pakalpojumus, bet no ražošanas viedokļa esam aprēķinājuši, ka Latvijas tirgus piesātinājums varētu tikt sasniegts jau pie 10 zemūdenēm. 

Tas nozīmē – ja mēs pārdotu 10 vienības, tas būtu maksimums tieši šāda veida funkcionalitātei. Ja varētu ražot lētāk, tad domājam, ka varētu pārdot krietni vairāk. 

Varētu piedāvāt arī drona pakalpojumus 

Patlaban Latvijā cilvēki galvenokārt grib šādu ārpakalpojumu – lai mēs viņa vietā izdarām darbu ar savu iekārtu.” Šobrīd puiši ir ieinteresēti arī šādā sadarbībā. “Pašlaik, kamēr meklējam segmentu, mūs tas interesē, bet to redzēsim pēc klientu testiem, pirmajiem rezultātiem. Varbūt tas ir ļoti ienesīgs bizness, pašlaik mēs to nezinām. 

Bet, protams, vieglāk ir ražot un tirgot tālāk. Vajag mazāk cilvēkresursu un citu darbību.”

Ne visās kaimiņvalstīs varēs iespraukties 

Viņi apsver arī sadarboties ar tuvākajām valstīm. “Pavisam noteikti skatāmies uz Baltijas valstīm! Problēmas apkārt ir līdzīgas. Tās problēmas, kas ir mums, pastāv arī citās Baltijas valstīs, Polijā, Baltijas jūras reģiona valstīs, arī Vācijā.”

Vienlaikus jāņem vērā, ka atsevišķu valstu tirgi jau ir labi apgūti, piemēram, Norvēģijā un Lielbritānijā, kur nepieciešamība pēc zemūdens droniem jau iepriekš bijusi ļoti spēcīga un tai nodrošināta ļoti stipra finansiālā bāze – naftas industrija. 

Norvēģijas tirgus jau ir ļoti piesātināts 

“Norvēģijā dronu izstrādi galvenokārt attīstīja naftas industrija.” Varam tikai iedomāties, cik lielas finanses un funkcionāla vajadzība bija naftas industrijai! 

Norvēģijas tirgus ir ne tikai ļoti piesātināts ar zemūdens droniem. “Viņiem finansiālais aspekts nav svarīgākais. Viņiem vajadzētu arī ļoti spēcīgu pievienoto vērtību. Mums nebūtu tādas pievienotās vērtības, kas vajadzīga viņiem. Tas būtu cita veida produkts.” 

Gandrīz visu dara tikai divatā 

Zemūdens drona komercializācijai studenti izveidojuši jaunuzņēmumu "SUBmerge Baltic". Tā komandā pamatā darbojas tikai Kārlis un Toms, kurš stāstīja: “Mēs esam divi, bet mums ir labdaris - Kārļa brālis Rūdis, kurš ik pa laikam palīdz darīt dažādas tehniskās lietas. Veidojas tāds kā ģimenes bizness.”

“Kārlis vairāk nodarbojas ar dizaina veidošanu un pašu elektroniku. Kā Kārlis teica, tad inovācijas varētu būt drona dizains, forma, ko viņš izdomāja. Tāpat arī elektronika. Es vairāk nodarbojos ar programmēšanu un elektronikas komponenšu salikšanu, lai tās strādā kopā vienā sistēmā. Tāpat nodarbojos ar komunikāciju.” 

Palīdz gan Toma tētis, gan citi mentori 

Kārlis piebilda, ka liela nozīmē ir arī mentoriem, piemēram, Toma tētim, kurš regulāri sniedz gan stratēģiskus, gan ikdienišķus padomus par uzņēmējdarbību. “Tas arī ļoti palīdz.” 

Arī no RTU darbiniekiem, mentoriem un studentiem jūtams atbalsts, labvēlība un ieinteresētība. “Ir ļoti spēcīgi jūtams, ka cilvēki mēģina iesaistīties, atbalstīt.” 

Kopā gan uzņēmumā, gan mūzikā 

Kārlis un Toms ir ne tikai studiju biedri, bet arī draugi kopš mūzikas skolas laikiem. “Mēs ar Kārli esam pazīstami 12-13 gadus, varbūt pat vairāk.” Viņi joprojām kopā muzicē gan savā grupā “Bērziņband”, gan Latvijas Universitātes pūtēju orķestrī. 

“Mēs spēlējam vienā grupā, līdz ar to mūsu saistības iziet arī ārpus uzņēmuma darbības.” Toms spēlē trombonu, bet Kārlis – klavieres. 

Arī muzicējot domā par zemūdeni 

Abi studenti atzina: tas, ka viņi ir ne tikai partneri šajā projektā, bet arī draugi, palīdz sastrādāties. “Tas noteikti palīdz. Pirmkārt, viena lieta ir tiešums. Tas atvieglo komunikāciju, samazina laiku, jo nav nekādas liekvārdības. Mēs jau zinām, ko no otra var gaidīt. Zinām, ko var un ko nevar prasīt un kā veidot komunikāciju.” 

Gadās tā, ka viņi muzicē, bet tad pēkšņi ienāk prātā kāda doma par dronu. “Ļoti bieži ir tā, ka mēs tiekamies kādā citā kontekstā, bet runājam tieši par dronu un problēmām, kas saistībā ar to ir jārisina.” 

Visu dienu nesēž laboratorijā 

Sarunas noslēgumā studenti akcentēja, ka darbojas dažādās vidēs. “Mēs nākam no dažādām vidēm. Mēs neesam tikai zinātnieki, mēs nesēžam tikai laboratorijā, mēs arī nodarbojamies ar mūziku un esam diezgan cieši saistīti ar radošo pasauli.”

Darbošanās mūzikas pasaulē dod arī pozitīvu pienesumu zemūdens dronu izstrādes projektam. “Pavisam noteikti! Man ir bijis diezgan jautri pēc tam, kad esmu kaut kur uzstājies un secinājis, ka cilvēki nevar saprast par mani. Viņi it kā zina, ka esmu Kārlis, kurš taisa zemūdenes, bet tajā pašā laikā es spēlēju klavieres! Viņi nevar savilkt to kopā.”

Dažkārt pēc tam, kad uzstāšanās notikusi augsta līmeņa publikai, veidojas sarunas arī par droniem. “Tas ir labs ledus laušanas mehānisms, labs veids, kā satikties.” 

Orķestris kā ideāla vieta tīkla veidošanai 

Viņi arī piekrita, ka mūzika, tehnika un uzņēmējdarbība nav savstarpēji izslēdzošas jomas. 

“Pavisam noteikti! Mūzika, īpaši orķestris, ir ideāla vieta tīkla veidošanai. No mūsu kolektīva tikai divi cilvēki mācās Mūzikas akadēmijā. Mūsu orķestrī spēlē arī mūziķi, kas vada 100 cilvēku komandas. Tādējādi mēs varam saņemt dažāda veida padomus gan par komandas vadību, gan programmēšanu. Atliek tikai meklēt iespējas! 

Tā ir ideāla platforma, jo cilvēki ir tieši tādi paši, kādi esam mēs – viņiem tā [muzicēšana] ir sirdslieta, lai gan viņi darbojas ar tehniku saistītā jomā, informāciju tehnoloģiju un citos sektoros,” Kārlis skaidroja muzicēšanas priekšrocības uzņēmējdarbībā.