Iedzīvotāji pukojas, ka jaunā tramvaja pietura atradīsies tieši zem viņu mājas logiem
Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatori cenšas palīdzēt rīdziniekiem atrisināt dažādas situācijas, kas saistītas ar pašvaldību. Centra Imantas punkta koordinators Gatis Štolcers intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka bieži vien iedzīvotāji vēršas centrā saistībā ar satiksmes problēmām. Viņš arī raksturoja savu ikdienas komunikāciju ar aktīvākajiem Rīgas iedzīvotājiem.
Štolcers atzina, ka vissāpīgākais rīdzinieku jautājums jau ilgus gadus ir satiksmes problēmas galvaspilsētā.
Jāņem vērā, ka par satiksmes jautājumiem parasti iedzīvotājiem ir savs viedoklis, piemēram, kāds rīdzinieks ir neapmierināts, ka smagās automašīnas brauc gan viņa mājas logiem.
Satraucas par tramvaja pieturvietas pārcelšanu
Kāds cits galvaspilsētas iedzīvotājs satraucas, ka 5.tramvaja pieturvieta Iļģuciemā turpmāk atradīsies tieši zem viņa mājas logiem.
Koordinators skaidroja, ka 5.tramvaja līnijā ievieš zemās grīdas tramvajus, tāpēc notiek sliežu pārbūve.
“Pieturvietu garums ir citādāk normēts, tādēļ tiek mainīts pieturvietu izkārtojums, samazinot to skaitu un pārceļot pieturas. Iedzīvotājiem, kas ar tām nav līdz šim saskārušies, tagad tramvaja pieturvietas būs pie [viņu māju] logiem.”
Cenšas atrast zelta vidusceļu
Iedzīvotāju viedoklis un nepatika par tramvaja pieturvietu pārcelšanu zem viņu logiem ir respektējama un vērā ņemama, bet vienlaikus ir jāieklausās satiksmes lietu speciālistu teiktajā un jāatrod vidusceļš.
“Es bieži vien iedzīvotājiem iedodu diezgan daudz sava subjektīvā viedokļa, jo tad ir vieglāk ar viņiem komunicēt un iedzīvotājiem rodas sajūta, ka es izprotu viņu problēmas. Es cenšos no pašvaldības puses iegūt skaidrojumu, kāpēc tas tiek darīts. Līdz šim [pašvaldības un iedzīvotāju] komunikācija nav bijusi pati veiksmīgākā.”
Gadījies, ka nolaižas rokas
Štolcers atklāja, ka dažkārt, veicot Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinatora pienākumus, bijuši arī tādi brīži, kad nolaižas rokas, jo neizdodas savest kopā ieinteresētās puses un saskatīt risinājumu kādai problēmai. Arī citiem koordinatoriem varētu būt bijušas tādas situācijas.
“Man noteikti tā ir gadījies. Tie ir atsevišķi, ļoti unikāli un specifiski gadījumi, kas radušies vēstures līkloču dēļ, piemēram, privatizācijas procesā ar Valsts zemes dienestu par zemes piekritību.”
Cenšas rast risinājumu sarunu ceļā
Jāņem vērā, ka Rīgas dome ir ne tikai administrācija ar vairākiem departamentiem, bet arī tas, ka pašvaldībai ir dažādas kapitālsabiedrības. “Tad arī tās iesaistās, tām ir savs viedoklis. Bijis tā, ka patiešām futbolē no vienas vietas uz otru. Tad es viņus ņemu un salieku vienā groziņā, lai beidzot saprot, kuram tas tiešām ir jādara.
To visu cenšos atrisināt sarunu ceļā, bet, ja galīgi, galīgi nesanāk, tad mēs ejam pie domes priekšsēdētāja vai izpilddirektora, kuram ir garākas rokas un kurš tiešām var iespaidot procesus.
Man bijuši labie gadījumi, kad procesi ir iespaidoti un atsevišķas Rīgas kapitālsabiedrības ļoti korekti komunicē ar iedzīvotājiem.” Tiesa, bijis arī gadījums, kad komunikācija nav bijusi tik korekta, tā bijusi vairāk vienpusēja.
Ilgstošu problēmu nevar atrisināt uzreiz
Šādas lietas aizņem diezgan daudz laika, jo koordinatoriem ir jāraksta konkrētajai kapitālsabiedrībai vai departamentam. Arī to atbildes bieži vien nav tik ātras, kā iedzīvotāji un koordinatori vēlētos.
“Tā problēma var ieilgt, bet iedzīvotājiem to, visticamāk, vajag atrisināt tagad. Tomēr šādās situācijās viņi lielākoties ir saprotoši, jo apzinās: ja problēma nav atrisināta 30 gadu laikā, nav tā, ka mēs tagad varēsim pavicināt burvju nūjiņu un 2 nedēļās visu izdarīt. Katrā ziņā vismaz procesi sākas un kustas arvien ātrāk,” Štolcers teica.
