Vai gaidāms “Jaunās vienotības” noriets? Vērtē politologs Filips Rajevskis

Krišjānis Kariņš 2019. gada pašā sākumā spēja izveidot ilglaicīgu valdību, kura vēl strādā līdz šim brīdim, kaut gan pirms teju mēneša premjers paziņoja par savu demisiju. Tagad līdz septembra vidum pašreizējai labklājības ministrei Evikai Siliņai jāizveido jauna valdība, kuras izveides kavēšanās nāktu par sliktu gan JV, gan arī Latvijas valstij kopumā, jo Ministru kabinetam ir pienācis laiks ķerties klāt pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes un apstiprināšanas.

“Vienotības" nedarbi

Tikmēr no koalīcijas padzītie nacionāļi un Apvienotais saraksts ar saviem atbalstītājiem pareģo JV krahu, jo vienotībnieki nodevuši savus principus – nacionālās intereses, "tradicionālās ģimenes" un koalīcijā iekļāvuši smagos noziegumos apsūdzēto “Lemberga projektu”.

Tāpat izskan neapmierinātība ar JV piesliešanos kreisajam spārnam, respektīvi – sociāldemokrātiem. Pirmkārt, “Progresīvie” jau no sākta gala sevi pozicionājuši kā piederīgus skandināvu sociāldemokrātijas principiem. Otrkārt, sociāldemokrātijas nots ir arī ZZS, jo tajā iekļāvusies Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, un tagad par sadarbību ar ZZS spriež “Gods kalpot Rīgai”. Bet jāatgādina, ka sociāldemokrātija ir arī JV “ēdienkartē”, jo “Vienotība” savulaik taču tapa arī uz sociāldemokrātiskā spēka “Sabiedrība citai politikai” bāzes, kuras valdē bija arī pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kurš nu ir Apvienotajā sarakstā (Edvards Smiltēns pirms sešiem gadiem, kad JV bija nonākusi politiskajā krīzē no “Vienotības” izstājās, atteikdamies no iespējas kļūt par partijas līderi).

Tā kā par striktu nemaināmu politisko kursu pašreizējo politisko rokāžu situācijā grūti runāt. Jāatceras arī tas, ka tā pati Nacionālā apvienība savulaik bija vienā koalīcijā ar ZZS, piemēram, 13. Saeimā. Bet ZZS pagājušā gada rudenī bija nikna uz “Progresīvajiem”, vēršoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lūdzot pārbaudīt publiski izskanējušo informāciju par JV līdera Krišjāņa Kariņa rīcību, piedāvājot “Progresīvajiem” amatu valdībā, apmaiņā pret atbalstu topošajai valdībai, kas var tikt uzskatīts par mēģinājumu tirgoties ar ietekmi. 

Katrā ziņā atjaunotās Latvijas Republikas laikā koalīciju un partiju maiņas notikušas tik mežonīgā ātrumā un variantos, bet vēlētāju atmiņa reizēm bijusi ļoti “nenoturīga”, ka par JV reitingu varam izteikt tikai minējumus.

Par to liecina arī nesenais jūlijs, kad iesākās Krišjāņa Kariņa valdības kritums. Tad par JV bija gatavi balsot mazliet vairāk vēlētāju nekā iepriekš – 12,6%. Arī ZZS ieguva mazliet lielāku atbalstu nekā iepriekš – 8%. “Progresīvajiem” gan bija kritums – no 9% uz 7,9%, tāpat kritums bija arī toreizējiem koalīcijas partneriem – Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam.

JV pašreizējos reitingus iespaido ne tikai kolīzijas ap valdības veidošanu, bet arī nomelnošanas kampaņa pret Eviku Siliņu, par kuru nenoteiktības izteiksmē tiek izvirzīti apvainojumi gan attiecībās ar kādu kriminālo autoritāti un kontaktiem ar pieaugušo filmu industriju (JV par to vērsusies Valsts drošības dienestā).

Filips Rajevskis: "Kritums "Vienotībai" varētu būt ļoti straujš"

Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis par to, vai JV nevarētu sagaidīt kāda krīze un krahs, Jauns.lv teica:

- Lemberga un “tradicionālās ģimenes” faktori, domāju, nebūs tie, kas ietekmēs JV reitingu, jo tur vienmēr ir gan pret, gan par. Ir “Progresīvo” vēlētāji vai tie, kas ir starp “Progresīvajiem” un JV, kuri teiks, ka ir “okey” (labi). Tie “Progresīvie” ir tā pati “Vienotība”, tikai bišķi agresīvāki minoritāšu jautājumos, un stipri kreisāki ekonomiskajos jautājumos. Bet vienalga - arī “Vienotībai” ir kreisais spārns...

Savukārt, runājot par Lembergu, neba tā bijusi problēma, ka Aivars Lembergs bijis ZZS premjera kandidāts. Teikšu pat otrādāk, pateicoties Aivaram Lembergam, ZZS ir bijušas veiksmīgas iepriekšējās vēlēšanas. Līdz ar to būs cilvēki, kas teiks, ka tā nav problēma.

Var jau oponēt – re, kur reitings nekrīt; bet tā (negatīvā) ietekme jau sākusies un tā ir "Vienotības" rīcībnespēja, kas sākās jau ar Krišjāņa Kariņa nespēju realizēt politiku, kas mūs vestu uz ekonomisko attīstību, lai mēs pārtrauktu atpalikt no igauņiem un lietuviešiem. Medijos un sabiedrībā ir pagājušajā pavasarī izveidojies konsenss, ka mēs atpaliekam, ka nav labi. Ir ļoti spēcīgs viedoklis, ka tā lielā mērā ir JV atbildība, jo Krišjānis Kariņš vairāk nekā četrus gadus bijis Latvijas premjers.

Kāpēc tas šobrīd neparādās reitingos? Domāju, viena fundamentāla iemesla dēļ, jo uz reitingiem joprojām staro Edgara Rinkēviča veiksmīgais imidžs, vēl daudzi cilvēki neatšķir viņu no “Vienotības”. Viņš ir ļoti populārs politiķis, kā prezidents sevi labi parāda. Tāpēc tas reitings nav sācis krist.

Tai mirklī, kad Edgaram Rinkēvičam izdosies atāķēties no “Vienotības” un kļūt pašam par sevi, tikai kā prezidentam, kad viņu vairāk neuzlūkos kā “Vienotības” prezidentu, bet gan vienkārši kā Latvijas prezidentu, tai mirklī kritums “Vienotībai” varētu būt ļoti straujš, jo cilvēku izpratne par “Vienotības” atbildību par to, kas notiek tautsaimniecībā ļoti, ļoti sāk iesakņoties, un tā ir ļoti riskanta situācija “Vienotībai”.

- Arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām bija “ļoti riskanta” situācija, bet JV kā mazākai Saeimas frakcijai izdevās izveidot valdību.

- 13. Saeimā bija pilnīgi cita situācija. Kas toreiz bija pārējie divi premjera kandidāti (Aldis Gobzems, Jānis Bordāns – red.)? Viņu vēl lielāka nespēja... Tai mirklī (valdība tika veidota četrus mēnešus – red.) Krišjānis Kariņš nāca tā kā loģikas un saprāta balsts, tai situācijā viņš bija labs un veiksmīgs premjera kandidāts. Un tieši pateicoties “Vienotībai” mēs tajos četros gados pilnīgi nesabrukām, kaut gan mums ļoti palēninājās attīstība, bet varēja būt sliktāk. Domāju, ka šī sajūta, ka varēja būt sliktāk, ir pamatā tam, ka JV bija tik labi rezultāti pēdējās Saeimas vēlēšanās.

Bet tautas mīlestība ir tāda ļoti fluīda lieta. Tas mīlestības vilnis, kas bija uz vēlēšanām ar šo it kā pateicību par to, ka viņi izglāba situācija, kad mums bija ļoti jokains parlaments un no valdīšanas viedokļa varēja būt pilnīgi katastrofāla situācija, tagad viņi ļoti ātri ir transformējušies (nav pat pagājis apaļš gads) par stagnācijas iemeslu un partiju, kura atbild par to, ka mēs stagnējam. Šī arī ir ļoti problemātiska situācija. Ja iepriekš tā bija ļoti laba priekš viņiem, tad tagad šī situācija, kad tev ir lielākā frakcija parlamentā, ir ļoti sāpīga, jo tev kā lielākajai frakcijai arī pārmetīs to, ka stagnējam.

Ja nekas nenotiksies, tas var novest arī pie ļoti nopietnām sekām nākamajās vēlēšanās, ka JV var no lielākās frakcijas atkal ļoti, ļoti samazināties jeb pat pazust no parlamenta, ja nevarēs nodemonstrēt kaut kādu normālu rīcībspēju un to priotitāšu, kuras ir noteiktas realizāciju. Un vēl viens moments – lai viņi sadzird, ko sabiedrība prasa, jo, piemēram, ar to, ka retoriski Stambulas konvencija tiek piedāvāta kā risinājums visām mūsu problēmām, domāju, būs par maz pat “Progresīvo” vēlētājam.

Vērtēs pēc darbiem

Jauns.lv Saeimas "Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim jautāja, vai “Jauno Vienotību” sagaida reitingu kritums un paredzamis krahs. Viņš atbildēja vien pāris vārdos: “Darbi rādīs!”.

Savukārt viņa kolēģe – Saeimas deputāte Inga Bērziņa, kura partiju apvienībā pārstāv partiju "Kuldīgas novadam" Jauns.lv pauda:

"Gadu gaitā partiju apvienība “Jaunā vienotība” piedzīvojusi gan reitingu kāpumus, gan kritumus, bet vienmēr pieturējusies pie saviem principiem un mērķiem, kas balstās godīgā, tālredzīgā un kompetentā politikā, pārstāvot savu vēlētāju un sabiedrības kopīgās intereses.

Mums ļoti rūp sabiedrības viedoklis un idejas, un kā politiskā apvienība, kas strādā gan reģionālā, gan pašvaldību, gan valsts, gan Eiropas līmenī, lai veidotu Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, regulāri tiekamies ne tikai ar partiju apvienības biedriem un atbalstītājiem, bet arī dažādām sabiedrības grupām, lai uzklausītu ierosinājumus, kritiku, vērtējumu, kā arī veicam socioloģiskās aptaujas par dažādiem aktuāliem jautājumiem.
Mūsu partiju apvienības biedru vidū ir nepārprotams atbalsts Ministru prezidenta amata kandidātei Evikai Siliņai, kura uzņēmusies veidot jauno valdību un spēcīgu, saliedētu komandu, kas pildīs “Jaunās vienotības” vēlētājiem dotos solījumus, strādājot sabiedrībai, kas ir izglītota, vesela un droša par nākotni.

Mūsu vēlētāji ir ļoti prasīgi un vērtēs mūs pēc jaunās valdības padarītajiem darbiem un solījumu izpildes. Esam pārliecināti, ka “Jaunās vienotības” vēlētāji un sabiedrība kopumā novērtēs arī to, ka pašreizējā situācijā “Jaunā vienotība” ir uzņēmusies atbildību un ir gatava strādāt pie steidzamu jautājumu risināšanas, kamēr citas partijas atteikušās strādāt, izvēloties vieglāko ceļu, un nolēmušas doties opozīcijā”.