LIZDA vadītāja: Latvijā varētu likvidēt 100 skolas
Izglītības un zinātnes ministrijā sagatavoto Informatīvo ziņojumu par skolu tīkla reformu valdība plānoja skatīt augustā, taču pēc Krišjāņa Kariņa valdības demisijas, dokumenta izskatīšana atlikta. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga TV24 raidījumam “STOPkadri ar Armandu Puči” norādīja, ka, ieviešot ministrijas patlaban sagatavoto plānu, likvidācijai varētu tikt pakļauti vairāki desmiti skolu un varbūt pat vairāk.
“Tas ir saistīts ar finansējuma saņemšanu, un tur ir precīzi noteikts, ja neizpildās 7.-tās līdz 12.-tās klasēs izvirzītie kvantitatīvie kritēriji, tad pašvaldības nekādā apmērā nesaņem šo mērķdotāciju pedagoga darba samaksai. Pedagogi var būt mierīgi, jo viņiem darba samaksu ir jānodrošina no pašvaldības budžeta, bet tie ir ļoti lieli līdzekļi. Protams, plānā ietverti 10 procenti, kur var būt mazāks šo izglītojamo skaits, ir arī šādas atrunas, bet tomēr ļoti liels faktors būs pašvaldību lēmumi. Līdz ar to varbūt 100 vai nedaudz virs 100 izglītības iestādes tas skars,” sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Lai gan pēc sociālo partneru iebildumiem nozares ministrija vairākas reizes ir labojusi Informatīvo ziņojumu par skolu tīkla reformu, arī pašvaldībām joprojām ir iebildumi par ministrijas redzējumu skolu tīkla sakārtošanā. Vietvarās iebilst pret skolu slēgšanu, balstoties tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem. Paliekot bez skolām, lauki kļūšot vēl tukšāki.
“Pašvaldības visu šo gadu garumā nepārtraukti skolu tīklu kārto, bet tas notiek līdzsvarotas novada attīstības ietvaros. Katrs novads veido savu attīstību - plāno, kuri centri tiks attīstīti, kādai izglītības iestādei jābūt pieejamai. Tad arī veidojas kaut cik līdzsvarota attīstība. Jo, pretējā gadījumā, uzliekot tik nopietnus skaitliskos kritērijus skolēnu skaitam, mums vēl vairāk tukšosies lauku teritorijas,” sacīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
“Lauku skolas ir kultūras centrs pagastā. Ap lauku skolu ir kultūra, sports, jaunieši. Mēs izgājām vidusskolas reorganizācijas procesu un mēs jūtam, ka trūkst jaunieši, kuri aizplūst vairāk uz pilsētu, jo piesaista pilsētas aktivitātes. Mēs gribam, lai arī laukos ir šī sporta, izglītības, kultūras pieeja tāpat, lai ieinteresētu jauniešus,” sacīja Lizuma pamatskolas direktore Inese Dambe.
Pagaidām izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma skatīšana valdībā ir atlikta uz nenoteiktu laiku. Paredzams, ka darbu pie dokumenta projekta atsāks jaunā valdība.
