"Apvienotais saraksts" atsaka potenciālajai JV, ZZS un "Progresīvo" valdībai

Partiju apvienības pārstāve Mudrīte Grundule pauda AS nostāju, ka tā "neatbalstīs nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar Lemberga izšķirošu ietekmi". Vienlaikus AS pauž gatavību pie iespējas turpināt sarunas par atbilstošāka valdības modeļa izveidi.

Lai gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja sākt valdības izveidi no baltas lapas, norādot uz iespēju iesaistīt piecas partijas koalīcijas veidošanā, JV un premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV) esot izvēlējušās "nevis strādāt pie Latvijas drošības interesēm visatbilstošākās valdības modeļa, bet acīmredzami pildīt no sabiedrības slēptas vienošanās", uzskata AS.

Partiju apvienības ieskatā sarunu nedēļas laikā "manipulatīvi no procesa tika izslēgta" Nacionālā apvienība (NA), tāpat esot ignorēti AS priekšlikumi par sankcijām pakļautu personu ietekmes reālu samazināšanu.

"Tā vietā tiek izteikti ultimatīvi piedāvājumi pievienoties nestabilai un vērtībās nebalstītai valdībai un faktiski atmazgāt sankcijām pakļauta oligarha ietekmi," uzsver AS politiķi.

AS pauž, ka tas apliecinot acīmredzot slēptas vienošanās un saistības pret Ventspils politiķi Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS), kas tika veiktas prezidenta vēlēšanu laikā un kas izrādījušās "saistošākas un nesalaužamākas par nacionālās drošības interesēm un valsts reputāciju".

AS uzskata, ka tas apliecinot JV un "Progresīvo" gatavību nodot savus iepriekš paustos "akmens cietos un principiālos" uzskatus par cīņu pret korupciju, oligarhiem un valsts nozagšanu. "Tie daudzu gadu garumā bijuši tikai tukši vārdi. Slēptas vienošanās, intereses un dedzīga vēlme nekavējoties ieņemt ministru un citus amatus izrādījušās svarīgākas," uzsvērts partiju apvienības paziņojumā.

AS norāda, ka apvienība tika izveidota, lai ģeopolitisku satricinājumu, kara Ukrainā un ekonomisku grūtību un atpalicības laikā veidotu spēku, kas stiprina Latvijas valsti, novērstu populistisku un valsts drošību apdraudošu politisku spēku ietekmes pieaugumu. "Mēs neesam gatavi atteikties no saviem principiem."

"Ja JV un premjera amata kandidāte Evika Siliņa ir patiesi ieinteresētas Latvijas drošības stiprināšanā un attīstībā un gatavas turpināt sarunas par valsts drošībai un nacionālajām interesēm atbilstošāka valdības modeļa izveidi, AS ir atvērta šādam procesam," atzīmēts paziņojumā.

JV šodien izsludinājusi preses konferenci, lai paziņotu par aktualitātēm jaunās valdības veidošanas procesā. Preses konferencē piedalīsies Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV), partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un "Vienotības" valdes loceklis, JV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Jurēvics.

Siliņa informējusi, ka darbs pie topošās valdības deklarācijas tiks uzsākts pirmdien, 4.septembrī, ar tām partijām, kuras ir izteikušas "skaidru vēlmi" strādāt.

Siliņa iepriekš akcentēja, ka durvis visiem bija atvērtas un joprojām ir, "bet laika vilcināšana, ko piekopj atsevišķas partijas vairs nav akceptējama".

Siliņa šodien līdz pusdienlaikam bija noteikusi termiņu AS atbildei, vai viņi nāks strādāt valdībā, kurā bez JV strādātu arī ZZS un "Progresīvie". Ņemot vērā AS tikko paziņoto lēmumu nepievienoties šādai valdībai, paredzams, ka nākamo koalīciju veidos JV, ZZS un "Progresīvie".

Siliņa vēlas izveidot valdību no šīm partijām, savukārt AS vēlas saglabāt esošo koalīciju, kurā strādā JV, AS un NA, ZZS varot tikt piepulcēta tikai uz stingriem nosacījumiem, bet "Progresīvos" AS piedāvā atstāt ārpus koalīcijas. Līdzīgu pozīciju uztur arī NA, kurus gan Siliņa uz oficiālajām sarunām vairs nav aicinājusi. Savukārt ZZS un "Progresīvo" politiķi līdz šim dažādas "sarkanās līnijas" sadarbībai ar citiem politiskajiem spēkiem ir centušies nevilkt, pieļaujot darbu gan piecu partiju koalīcijā, gan četru partiju valdības modelī, gan arī tikai trīs partiju variantā, kad kopā strādātu JV, ZZS un "Progresīvie", Saeimā balstoties uz 52 deputātu balsu atbalstu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu. AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.