"Sadales tīkls" ikvienam sistēmas lietotājam nodrošina līgumā atļauto pieslēguma jaudu

"Sadales tīkls" skaidro, ka elektroapgādes infrastruktūra tiek izbūvēta ekonomiski pamatoti un atbilstoši klientu faktiskajām vajadzībām. Vispārpieņemta starptautiska prakse, lai neradītu nepamatotu slogu uz sabiedrību ar sadales tarifu, ir tāda, ka ikviena elektroenerģijas sistēma tiek izbūvēta, ņemot vērā slodzes izmantošanas vienlaicību.

Pretējā gadījumā sistēmas uzturēšanas izmaksas un sadales tarifs būtu vairākkārt lielāks ikvienam klientam, kas būtu nepamatoti un sabiedrībai neizdevīgi, norāda "Sadales tīkla" pārstāvji.

Sadales tīkla operators savas faktiskās fiksētās izmaksas attiecina pret katru sistēmas lietotāju atbilstoši pieprasītajai jaudai, negūstot nekādu virspeļņu.

Kompānijā norāda, ka tarifā izmantotais "Sadales tīkla" kapitāla atdeves rādītājs, kuru nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), ir 2,72%. "Sadales tīkla" ieņēmumi un peļņa ir stingri regulēta. Teorētiskā gadījumā, ja operatora ieņēmumi pārsniegtu SPRK noteiktos atļautos ieņēmumus, tie, atbilstoši tarifa metodikai, nekavējoties ir atgriežami sistēmas lietotājiem, pārskatot tarifu vērtības nākamajā tarifa gadā.

Ja ir sūdzības par pakalpojuma kvalitāti konkrētā adresē, "Sadales tīkls" aicina vērsties ar iesniegumu uzņēmumā.

Arī SPRK pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka Lazdas minētie argumenti ir nekorekti un nepamatoti.

SPRK pārstāvji skaidroja, ka jautājums pēc būtības ir par energoapgādes sistēmas projektēšanā un būvniecībā plaši izmantotu pieeju - vienlaicības koeficientu, kas tiek izmantota nepieciešamās slodzes aprēķināšanai, lai nepalielinātu sistēmas tīklu jaudas un izmaksas. 

Vienlaicības (vienlaicīguma) koeficients nodrošina efektīvāku infrastruktūras izmantošanu, kas pēc būtības ļauj nodrošināt sadales sistēmas pakalpojumu par zemākām izmaksām ar mazāku infrastruktūru, skaidro SPRK pārstāvji. 

Proti, izbūvējot elektroapgādes infrastruktūru, vai tas būtu "Sadales tīkls" (izbūvē sadales tīklu), vai daudzdzīvokļu nama attīstītājs (izbūvē iekšējās elektroinstalācijas), tiek ņemts vērā, ka visi lietotāji pieslēgumus vienlaicīgi maksimāli nenoslogos. SPRK norāda, ka visi lietotāji vienlaicīgi neieslēgs visas uzstādītās elektroierīces, piemēram, elektrisko tējkannu vai mikroviļņu krāsni izmanto tikai dažas minūtes dienā. Attiecīgi tiek piemērots vienlaicības koeficients, kas ļauj izbūvēt mazāk ietilpīgu infrastruktūru. Nevajadzīgi lielas infrastruktūras izbūvēšana un uzturēšana ir saistīta ar papildu izmaksām, turklāt lietotāji ir ieinteresēti izmaksu ziņā pamatotā un efektīvāk noslogotā infrastruktūrā.

Lietotāji maksā tikai par faktiski pastāvošu infrastruktūru - SPRK ekspertu rūpīgi izvērtētajos un apstiprinātajos tarifos ir iekļautas kopējās faktiski izbūvētās infrastruktūras izmaksas. SPRK, vērtējot tarifus, infrastruktūru vērtē pamatlīdzekļu līmenī, attiecīgi tarifos nav iekļautas izmaksas par neesošu (nākotnē plānotu) infrastruktūru. Kopējās infrastruktūras izmaksas ir apkopotas katras sprieguma pakāpes līmenī, tarifa fiksētā maksa ir attiecināta uz lietotājiem atbilstoši katra lietotāja līgumā pieprasītajai jaudai. SPRK rīcībā nav informācijas un nav saņemtas lietotāju sūdzības, ka kādam lietotājam netiktu nodrošināta līgumā pieprasītā jauda.

Transformatoram piemērotais vienlaicības koeficients ir atkarīgs no konkrētajai transformatora apakšstacijai pieslēgto lietotāju objektu patēriņa un jaudas profiliem, skaidro SPRK pārstāvji.

Ja plānojot tīklu nebūtu pielietots vienlaicīguma koeficients, būtu jābūvē energoietilpīgāka infrastruktūra, kas faktiski netiktu noslogota un attiecīgi tarifi būtu būtiski augstāki, norāda SPRK pārstāvji. Papildus SPRK vērš uzmanību, ka jebkuram lietotājam ir pieejama tā maksimālā slodze, kas norādītā elektroapgādes (sistēmas lietošanas) līgumā, neatkarīgi no tā, kādu infrastruktūru sistēmas operators izmanto tās nodrošināšanai. Ja pie attiecīgās transformatora apakšstacijas pieslēgto lietotāju elektroenerģijas patēriņa paradumi mainītos, sistēmas operators attiecīgi nomainītu infrastruktūras daļu, lai tā spētu nodrošināt drošu elektroapgādi lietotājiem to pieprasītajā apjomā.

Jau ziņots, ka atjaunojamās enerģijas ražošanas nozarē strādājošs uzņēmējs Lazda kā privātpersona ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka "Sadales tīkls", piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Lazda uzskata, ka "Sadales tīkls", iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un prokuratūrai ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta "Krāpšana" otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam.

Tāpat Lazda uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta "Valsts amatpersonas bezdarbība" pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam.

Šogad 1.jūlijā stājās spēkā jaunie "Sadales tīkla" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām būtiski sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu, norāda Lazda, piebilstot, ka jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente - maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš "Sadales tīkla" elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu (kWh) daudzums.

Lazda skaidro, ka, analizējot 24 lietotāju konkrētus pieslēguma piemērus Ķekavā, viņš secinājis, ka elektroenerģijas sadales sistēmas punktā, kur tehniski pieejamā kopējā pieslēguma slodze ir 125A, ir izveidoti 24 lietotāju pieslēgumi, kuru kopējā līgumos paredzētā pieslēguma slodze ir 634A. Šādi pieslēgumi pastāv jau vairākus gadus pirms stājās spēkā jaunie tarifi. To ietvaros "Sadales tīkls" uztur un nodrošina 125A slodzes pieejamību pie transformatora, no kura atzarojas divas kabeļlīnijas ar 24 lietotāju pieslēgumiem. Starpība starp "Sadales tīkla" reāli uzturētajiem 125A un formāli tīklam pieslēgtajiem 634A ir 509A.

Piestādot rēķinus lietotājiem, maksa par jaudas uzturēšanu tiek attiecināta uz tādu lietotāja pieslēguma slodzi, par kādu katrs no tiem ir noslēdzis līgumu ar "Sadales tīklu", informē Lazda. Savukārt "Sadales tīkls" pie transformatora tehniski nodrošina tikai 125A pieejamību, jo pie uzstādītajiem transformatoriem nav iespējams nodrošināt lielāku pieslēguma slodzi par 125A.

Lazda skaidro, ka tādēļ tehniski "Sadales tīkls" gan pirms, gan pēc jauno tarifu stāšanās spēkā visiem 24 lietotājiem kopā ir nodrošinājis un turpina nodrošināt 125A pieslēguma slodzes pieejamību. Pēc Lazdas paustā, pamatoti būtu iekasēt fiksēto maksu no šiem 24 lietotājiem par 125A nevis 634A, kas formāli ir norādīta mājsaimniecību līgumos.

Lai arī "Sadales tīkls" tehniski nemaz nevar šīm 24 mājsaimniecībām nodrošināt paredzēto 634A pieslēguma jaudu, tomēr atbilstoši jaunajam tarifam saņem fiksētu maksu par visu līgumos paredzēto jaudu uzturēšanu. Tādējādi 24 lietotāji kopīgi apmaksā ne vien 125A, bet vēl papildu 509A pieslēguma jaudu, kuru "Sadales tīkls" vispār tehniski nenodrošina un neuztur, informē Lazda.

Viņš arī pauž viedokli, ka tarifiem ir jāsedz ekonomiski un tehniski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, bet SPRK, pieņemot tarifus, ir pienākums aizstāvēt lietotāju intereses. Turklāt iedzīvotājiem ir saprātīgi sagaidīt, ka ekonomiski pamatotas izmaksas tiek attiecinātas tikai uz tādiem pakalpojumiem, kurus "Sadales tīkls" patiešām sniedz. Samaksas iekasēšanu par nesniegtu pakalpojumu nevar uzskatīt par ekonomiski pamatotām sabiedriskā pakalpojuma izmaksām.

Uzņēmējs norāda, ka SPRK kā nozares uzraugam, apstiprinot jaunus tarifus, ir pienākums uzraudzīt "Sadales tīkla" darbību, lai nepieļautu jaudas uzturēšanas maksas iekasēšanu no galalietotājiem par tādas elektroenerģijas pieslēguma jaudas uzturēšanu, kādu "Sadales tīkls" vispār nemaz neuztur.

Tostarp Lazdam pēc krāpniecības izskatās arī "Sadales tīkla" aicinājums lietotājiem samazināt līgumos paredzētās formālās jaudas.

Lazda skaidro, ka lietotājiem no savas puses līgumos samazinot it kā paredzētās jaudas, no "Sadales tīkla" puses nekādas darbības varēs nesekot, jo "Sadales tīkls" faktiski šādu jaudu pieejamību lietotājiem tāpat nemaz nenodrošināja. Konkrētajā gadījumā, minēto 24 lietotāja izvēle mazināt līgumos paredzēto pieslēguma jaudu neietekmēs un nemazinās "Sadales tīkla" izmaksas par 125A pieslēguma jaudas tehnisku uzturēšanu.

"Tādejādi varam uzskatīt, ka SPRK amatpersonu bezdarbības dēļ uz lietotāju pleciem tiek pārnesta visa atbildība par izvairīšanos no sevis apkrāpšanas, nepieļaujot turpmāku nepamatotu elektroenerģijas pakalpojuma rēķinu pieaugumu," pauž Lazda.

Jau ziņots, ka 1.jūlijā stājās spēkā SPRK apstiprinātie "Sadales tīkla" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi.

"Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām ir atšķirīga. Tā ir atkarīga no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu nosaka, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kWh.

Pēc kompānijā skaidrotā, dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaudzis par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Lazda ir vienīgais īpašnieks 2022.gada oktobrī reģistrētajai kompānijai SIA "LG Management", kurai pieder pa 6,25% kompānijās SIA "Saules Energy", SIA "Inčukalna SES", SIA "Valmieras SES", SIA "Cēsu SES", SIA "Carnikavas SES", SIA "Kokneses SES", SIA "Kalkūnes SES", SIA "Carnikavas SES 2", SIA "Zilupes SES" un SIA "Brenguļu SES". Tāpat Lazdam pieder 2% atjaunojamās enerģijas kompānijā SIA "Evecon", liecina "Firmas.lv" informācija.