Atklāj stāstu par slavenā “Allažu ķimeļa” konkurentu - Iecavas ķimelīti
Visi zinām stāstu par izslavēto “Allažu ķimeli” – liķieri, kuru bija iecienījusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, bet ne visi zina, ka Latvija var lepoties ar vēl vienu ķimeņu liķieri, kuru arī savulaik bija iecienījuši pasaules slavu ieguvušas personības, kā, piemēram, dēku romānu autors Aleksandrs Dimā (tēvs). Un tas bija Iecavā tapušais “Eckau Kummel” (Iecavu vāciski dēvē par “Eckau”).
Bauskas novada pašvaldība tikko publicējusi kultūras un tūrisma ceļvedi “Satiec Bausku!”, kurā atklājusi daudziem nezināmu stāstu:
Iecavā ražo Parīzes aristokrātu iecienīto liķieri
“Vai Parīzē ir daudz cilvēku, kas zina Iecavas vārdu? Mūsdienās noteikti nē, bet 19. gadsimtā situācija bija pavisam cita – tolaik Iecavā ražotais ķimeņu liķieris “Eckau Kummel” bija pasaulē augstu novērtēts, ieguvis pat vairākas medaļas.
Ne velti grāfs Vladimirs Sologubs savos memuāros minējis, ka 1856. gadā apciemojis savu draugu Aleksandru Dimā (tēvu) un viņš vispirms jautājis: “Vai atvedi dievišķo “Eckau Kummel”?”
Vēl Pirmā pasaules kara sākumā Iecavas muiža ar lieliem panākumiem turpināja 1805. gadā iesākto “Eckau Kummel” ražošanu. 1919. gadā muižas īpašnieks kopā ar ģimeni devās prom no Latvijas un ķimeļa īpašo recepti aizveda sev līdzi, bet vēlāk, nemainot nosaukumu, turpināja slavenās markas ražošanu Parīzē.
Alus brūzis un spirta brūzis jeb liķiera fabrika atradās blakus Iecavas tiltam. Spirta brūzis vairākkārt pārbūvēts, taču vecais korpuss un skurstenis joprojām sadzīvo ar modernajām ēkām. Pašlaik Iecavas spirta rūpnīca pieder SIA “I.S.D.”, kas ražo augstākās kvalitātes pārtikas etilspirtu, medicīnas spirtu, kviešu proteīna koncentrātu un kviešu klijas”.
Iecavas liķieris “izslīd” no Latvijas
Jau starpkaru Latvijā – pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados - bija ierosinājumi koriģēt Latvijas-Francijas tirdzniecības līgumu, lai Iecavas muižas īpašnieku fon der Pālena pēcteči nenodarbotos ar “pašdarbību” un netirgotu mūsu augstvērtīgo ķimeli ar “ķimeļa imitācijām”, ka “ar nosaukumu „Kimelis“, respektīvi – „Kummel”, Francijā drīkstētu pārdot tikai Latvijā ražotus dzērienus (skatīt žurnāla “Ekonomists” 1935. gada 12. numuru). Tomēr no tā, pēc visa spriežot, nekas nav iznācis, un vēl 1964. gada vasarā, kā raksta laikraksts “Latvija Amerikā”, Parīzē “sastopami visdažādākie preču nosaukumi - ķilavas un šprotes pēc Rīgas parauga. No dzērieniem pazīstamākais – Iecavas ķimelis”.
Bet nu vairs “Iecavas ķimelis” veikalos nav atrodams, jo fon der Pālenu izveidotais uzņēmums Francijā pārtapa par vīna darītavu “Winery Comtes de Pahlen” un ateicās no liķieru ražošanas. Tomēr Iecavas ķimelītis ir saglabājis savu slavu un Rietumeiropas antikvariātos, ja nav žēl šķirties no simts un vairāk eiro, var atrast gan senās “Eckau Kummel” pudeles, gan Iecavas ķimelīša reklāmas materiālus.
Tikai pie alkohola relikviju anotācijām var izlasīt, ka slavenais dzēriens savulaik ticis ražots Krievijā (Iecava taču savulaik iekļāvās Krievijas impērijas sastāvā). Bet rietumniekiem gan diži nevar pārmest ģeogrāfijas nezināšanu, jo neiztrūkstošs ir pieminējums, ka pirms Iecavas pievienošanas krievu impērijai tā bija neatkarīgās Kurzemes hercogistes sastāvā.
Un krievu impērijas gars fon der Pālenu dzimtā jau ir “iesēdies”. Krievijas ķeizariene Katrīna II, kuras pārziņā nonāca Kurzemes hercogistes īpašumi, Iecavas muižu pašās 18. gadsimta beigās par “izcilajiem pakalpojumiem kronim” uzdāvināja kavalērijas ģenerālim, grāfam Pēterim Pālenam, kurš vēlāk kļuva par impērijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas kara gubernatoru (pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai viņš bija arī Rīgas gubernators un pirmais Kurzemes un Piltenes ģenerālgubernators). Jāteic, ka fon der Pālena “izcilos sasniegumus kronim” diez vai mūsdienu Latvijas patriotam nāktos godināt, jo viņa galvenais “panākums” bija Kurzemes hercogistes valstiskuma likvidēšana un tās pievienošana Krievijas impērijai.
Luksusa liķieris
Alkoholam veltītajās enciklopēdijās par “Ecakau Kummel” rakstīts: “Izsmalcinātais dzēriens vispirms tika tirgots spilgti zaļās pudelēs, vienkārši uzliekot etiķeti. Pēc tam pudelēm bija tumšāks stikls, un tā ieguva tai raksturīgo (īpatnējo) formu”.
Alkohola vēsturei veltītajā interneta vietnē drinksplanet.com rakstīts, ka “Eckau Kummel” “noteikti jāierindo pirmajā vietā starp luksusa liķieriem”.
“Eckau Kummel “ aizpagājušajā gadsimta beigās ieguvis augstus apbalvojumus pārtikas un dzērienu izstādēs – zelta medaļas Jelgavas izstādē 1888. gadā un 1896. gadā Ņižņijnovgorodas (Krievija) izstādē, kā arī Lielo zelta medaļu Pasaules izstādē Parīzē 1889. gadā.
