foto: LETA
Viedoklis: kā kritizēt politiķi! Kas tas par paltraku? Sievietes kleitu aprej, bet vīrieša netīrās kurpes nepiemin
Partijas "Apvienotais saraksts" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars (no kreisās), partiju apvienības "Jaunā vienotība" pārstāvji - Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, labklājības ministre Evika Siliņa, "Zaļo un zemnieku savienības" pārstāvis, Saeimas deputāts Armands Krauze un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava piedalās preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Rīgas pilī.
Viedokļi
2023. gada 25. augusts, 06:44

Viedoklis: kā kritizēt politiķi! Kas tas par paltraku? Sievietes kleitu aprej, bet vīrieša netīrās kurpes nepiemin

Jauns.lv

Pēdējā laikā daudz runāts par Ministru prezidenta amata kandidāti, labklājības ministri Eviku Siliņu (JV). Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka mēs katrs varam korekti paust viedokli par cilvēkiem augstos amatos, taču ir absolūti nepieņemami aiziet līdz personīgiem apvainojumiem. Nav labi, ka daļā sabiedrības vairāk apspriež Siliņas apģērbu, nevis profesionālās kvalitātes.

foto: LETA
“Kas tas par paltraku?”, “Ar rīta svārkiem neviens uz preses konferenci neiet,” – tādus un vēl negantākus komentārus aizvadītajā nedēļā izpelnījās labklājības ministres Evikas Siliņas izvēlētais apģērbs, kurā tērpusies viņa stājās blakus premjeram Arturam Krišjānim Kariņam, kad tas paziņoja par savas valdības demisiju. Politiķe bija tērpusies pašmāju zīmola Nolo sudrabaina lina kreklkleitā, ko internetā var iegādāties par 155,6 eiro (ar pamatcenu 389 eiro).

Vērtējot pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušās reakcijas un komentārus saistībā ar Siliņu, politoloģe sacīja: “Tas tiešām, man liekas, ir jebkādas elementāras kultūras un audzināšanas trūkums cilvēkos.” Daudziem liekas, ka drīkst par visu necenzēti izteikties.

Absolūti nepieņemami izteiksmes formas ziņā

“Es domāju, ka tas ir absolūti nepieņemami izteiksmes formas ziņā.

Mēs drīkstam jautāt, mēs drīkstam korekti izteikt viedokli, mēs varam teikt, ka viņu nepazīstam, ka mēs nezinām, ka mums ir šaubas, mēs drīkstam norādīt uz viņas vājajiem vai stiprajiem punktiem mūsu izpratnē.

Nevajag aiziet līdz personiskiem apvainojumiem

Bet aiziet līdz personiskiem apvainojumiem, līdz kaut kādiem absolūti nezināmas, apšaubāmas izcelsmes video sižetu meklējumiem, kur skaidri redzams, ka tas neatbilst nekādai patiesībai, vai celt, tiražēt kaut kādas konspirācijas teorijas, man liekas, ka tas ir vienkārši nepieņemami.

Ikviens var iepazīties ar viņas CV

Es teiktu, ka pirmais, ko vajadzētu izdarīt, ir paņemt viņas dzīves gājuma aprakstu jeb CV un izlasīt to. Pirms mēs sākam viņu apvainot, vajadzētu izlasīt, ko viņa ir darījusi, kāda ir viņas izglītība, kāda ir viņas līdzšinējā pieredze, gala beigās, cik viņai ir gadu.

Var tikai apskaust viņas ļoti labo izskatu, neraugoties uz pietiekami pieklājīgo vecumu, lai varētu pretendēt uz Ministru prezidentes amatu.

Aicina būt pieklājīgākiem

Es aicinātu un gribētu, lai gan mūsu sabiedrība, gan opozīcijas politiķi būtu pragmatiskāki, analītiskāki un elementāri vienkārši pieklājīgāki attieksmē viens pret otru un pret Siliņas kundzi.”

Dzimumu aspekts joprojām ir klātesošs

Daļa sieviešu atzinušas: lai sieviete kaut ko ievērojamu sasniegtu un nokļūtu augstā amatā, viņai ir jāiegulda vairāk darba nekā vīrietim. Sievieti var vairāk vērtēt, kritizēt. Sabiedrībai uz sievietēm vadošos amatos ir citādāks skatījums nekā uz vīriešiem.

“Jā, es domāju, ka vadošos amatos un arī politikā vēl aizvien ir klātesošs dzimumu aspekts.

Nevienlīdzība joprojām pastāv

Tieši tāpēc Rietumvalstīs un Skandināvijā ir ieviestas dzimumu kvotas. Vēlēšanās tiek noteikts, cik sievietes partijai jāiekļauj sarakstā un cik sievietēm ir jābūt ievēlētām.”

“Tas liecina par to, ka dzimumu nevienlīdzība vai zināmā mērā diskriminācija daudz kur pasaulē, tostarp Latvijā, kaut kādā mērā pastāv.

foto: LETA
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

“Ā, viņa ir sieviete!”

To parāda kaut vai tas, ka mēs vispār nevis skatāmies uz premjera amata kandidātu, bet, pirmkārt, apspriežam viņa dzimumu: “Ā, viņa ir sieviete!” Kas no tā? Skatāmies uz viņas izglītību, skatāmies uz viņas pieredzi, nevis sākam diskutēt par viņas dzimumu!

Protams, tas ir izaicinoši. Nez kāpēc tad, kad tiek izvirzīts vīrietis, nekad pirmais, ko pasaka, nav: “Tas ir vīrietis, kas ir izvirzīts.” Tā kā viss ir kārtībā. Tad skatās uz viņa pieredzi, sasniegumiem utt.

Bet šeit pirmais jautājums, ko apspriež, ir dzimums. Protams, tas ir gan nedaudz mulsinoši, gan nedaudz pazeminoši. Gandrīz vai: “Vai tad viņa būs spējīga tik pat kvalitatīvi strādāt?” Tā diemžēl daudz kur vēl aizvien ir.”

Sievietes kleitu apspriež visos sīkumos, bet vīrieša netīrās kurpes pat nepiemin

Diemžēl mūsu sabiedrībā premjera amata kandidāti apspriež ne tikai kā sievieti, bet runā arī par viņas kleitu un ārējo izskatu. Daļa cilvēku spriedelē par ārējām detaļām, bet nav izlasījuši viņas CV, nezina par viņas izglītību, pieredzi un vecumu.

Par šiem jautājumiem politoloģe arī runājusi ar citiem universitātes kolēģiem. “Pat tad, kad vīrietis atnāk netīrās un novalkātās kurpēs, nekad nesaka: “Vai, kādas viņam briesmīgas kurpes kājās!” Tas kaut kā vispār neskaitās.

Daži deputāti uz Saeimu iet sporta džemperos

Vai saburzītas bikses. Neviens īpaši [nerunā par to]. Ja bikses vispār ir un krekls ir mugurā, [tad viss kārtībā]. Varbūt uz Saeimu vairs nenāk šortos, bet mēs neko nesakām, kad, piemēram, uz Saeimu deputāti nāk baikas džemperos ar uzrakstu: “Atlaist Saeimu.”

Tas nekas, ka viņi uz lietišķu vidi dodas, ģērbušies sporta džemperī. Viss ir kārtībā.” Bet Siliņas gadījumā sabiedrība ļoti lielu vērību pievērsa viņas apģērbam.

Apģērbam ir jābūt atbilstošam un lietišķam

Vienlaikus Metla-Rozentāle piekrita, ka ir cilvēkiem augstos amatos jāģērbjas atbilstoši etiķetes standartam. “Ja viņa atnāktu ģērbusies, piemēram, neatbilstoši lietišķajam stilam, ja apģērbs nebūtu lietišķs, ja tas būtu nepiemēroti atkailinošs vai citādi nepiemērots konkrētajai vietai un laikam, protams, tad, protams, mēs varētu runāt, ka par cilvēku liecina arī etiķetes normu pārzināšana.

Nenoliedzami, politikā un diplomātijā ļoti svarīgas ir etiķetes normas arī attiecībā uz ģērbšanos, bet es domāju, ka Siliņas kundze ir ļoti korekta un ģērbjas absolūti adekvāti un atbilstoši.

Ja aiziet pie personīgām niansēm, kā kuram kāda kleita izskatās, tas, man atkal liekas, ir nepieklājīgi, nepieņemami un maziski, sīkumaini.”

Arī matu sakārtojumu nevajadzētu aprunāt

Arī viņas matu sakārtojumu un krāsu nebūtu pieklājīgi aprunāt.

“Etiķete par matu krāsu pilnīgi noteikti nerunā. Es domāju, ka mati viņai vienmēr ir ļoti korekti, savākti. Tiešām atkal varētu teikt: ja mati būtu nevīžīgi, nesaķemmēti vai izpūruši, tad, iespējams, tie liecinātu par cilvēka spēju savākties, būt pietiekami korektam konkrētajā vietā un ievērot etiķetes normas. Gan viņas frizūra, gan apģērbs ir absolūti lietišķs.”

Juridiskā vide audzina lietišķu stilu

Viņas karjera juridiskajā sektorā varētu būt ļoti labi audzinājusi, jo juridiskais segments padara cilvēkus arī ģērbšanās stila ziņā korektus. Nozarē ir savas stingri reglamentētas normas, un tās pārstāvji ļoti ievēro korekto, lietišķo ģērbšanās stilu un matu sakārtojumu.

“Es domāju, ka viņa [Siliņa] ar visu demonstrē absolūti klasisku un korektu pieeju, tāpēc es šeit vispār neredzu jebkādu vietu komentāriem. Es domāju, ka tā ir tiešām nespēja analizēt būtiskās lietas, nespēja saprast, kas ir svarīgs konkrētajai amatpersonai.

Daudz svarīgāks ir profesionāls premjers, nevis viņa apģērbs

Es uzskatu, ka mums ir jādomā, lai premjers būtu profesionāls, spējīgs strādāt, spējīgs vadīt komandu, saprastu ekonomiku, labklājības sfēru, juridiskos jautājumus utt.  

Bet, ja tas, kas viņam ir mugurā, iekļaujas vispārpieņemtajās ģērbšanās normās konkrētajā amata pozīcijā vai konkrētajā segmentā (piemēram, politikas sektorā), tad vispār jebkādas tālākas diskusijas ir nespēja atšķirt būtisko no nebūtiskā.”

Skandināvijā un Vācijā sievietes ģērbjas nedaudz citādi

Vēl Metla-Rozentāle piebilda, ka atšķiras iedzīvotāju, tostarp politiķu, ģērbšanās stils dažādās valstīs. Piemēram, skandināviem un vāciešiem bieži vien ir ļoti raksturīgs absolūti pelēcīgs un neizteiksmīgs ģērbšanās stils. “Tā ir vairāk nevis konkrētā cilvēka pazīme, bet tā ir kopējā sabiedrības pazīme.”

Kad mēs ceļojam no vienas valsts uz otru, tad varam redzēt, ka cilvēku ģērbšanās stils dažādās valstīs ir atšķirīgs. Piemēram, Skandināvijā dominē neuzkrītošs apģērbs, bet Itālijā cilvēki ģērbjas daudz krāšņāk.

Izteiksmīgāks stils nekā Merkelei

“Tāpēc, protams, ja mēs salīdzinām mūsu potenciālo premjeri ar, piemēram, [kādreizējo Vācijas kancleri] Angelu Merkeli, tad redzam, ka viņas ir dažādas savā tēlā.

Bet tas ir tāpēc, ka Vācijā vācu sievietes principā un līdz ar to arī vācu politiķes ir tendētas ģērbties neizteiksmīgākos apģērbos, varbūt izvēlēties ļoti nemanāmu matu griezumu, stilu, vispār ļoti neuzkrītošu, pat pelēcīgu ģērbšanās stilu.

Latvijā cilvēki ģērbjas citādāk

Es teiktu, ka mēs Latvijā neesam raksturīgi ar tik ļoti neizteiksmīgu ģērbšanās stilu. Līdz ar to atbilstoši mūsu standartam, es domāju, ka šeit viss ir pilnīgā kārtībā ar Siliņas kundzi.”

Jāņem vērā, ka Latvijā cilvēki ģērbjas nedaudz izteiksmīgāk nekā Vācijā, un tas nav slikti. Tas nav ne vulgāri, ne piedauzīgi, ne neatbilstoši politiskajai un starptautiskās politikas un attiecību etiķetei.