Kāda latviešu zemnieka tīrumā atklāta unikāla kara laika liecība; tā atrašanas vieta pagaidām tiek turēta noslēpumā

Šis tīrums kopts jau daudzus jo daudzus gadus. Te pāri gājusi meliorācija, augušas bietes, sēti graudi. Līdz nupat, traktoram strādājot, zem riteņiem pēkšņi pavērās zeme. 

Par atradumu traktorists pavēstījis saimniekam, kas sazinājies ar speciālistiem, kuri nodarbojas ar kritušo karavīru meklēšanu, lai pārbauda, vai bunkurā nav mirstīgo atlieku un bīstamu lādiņu, lai var droši apstrādāt lauku, vēsta portāls "Lsm.lv". 

"Tā ir vācu aizsardzības līnija. Pēdējā aizsardzības līnija, kurā vēl tika noturēts Kurzemes katls. Kapitulācijas vieta... pēdējās kaujas, kur notika, bija šeit. Pēc tam jau bija  kapitulācija. Krievu karaspēks aizgāja tālāk ar nelielām kaujām," stāsta aculiecinieks Lauris Jurēvics. "1945. gada vasara. Tas vairs nav pavasaris, tā jau ir vasara. Kaujas no pavasara līdz vasarai."

Bunkurs bija tukšs. Ne mirstīgo atlieku, ne ieroču, nekādu citu lietu. Kur tieši vācu bunkurs atrasts un kas ar to notiks turpmāk, pagaidām netiek atklāts, lai nelegālie racēji neizpostītu. Pamatīgi būvētais vācu bunkurs bija dziļi ierakts, tamdēļ labi saglabājies.  

"80 gadus zem zemes bijis kā iekonservēts. Ir ūdens, bet netiek klāt skābeklis, gaiss. Zemes kārta diezgan iespaidīga virspusē, no 1,20 līdz 1,5 metriem. Pēc tam bija trīs kārtas ar baļķiem, kas ir griesti. Un tikai tad pats bunkurs normāla stāvoša cilvēka augumā," stāsta aculiecinieks.

"Pēc visa izskatās, ka to ir izgatavojis meistars, amatnieks. Atšķirībā no citiem bunkuriem, kas ir frontes līnijās sastopami, šis bunkurs ir veidots kā guļbaļķu ēka, kurai ir stūru savienojumi. Baļķi ir numurēti. Un tas liecina par to, ka bunkurs ir bijis izveidots un sastellēts citā vietā, izjaukts un atvests, un zemē ieguldīts šeit. Tie numuri liecina par to, ka nav taisīts šeit uz vietas."

Par bīstamajiem atradumiem paziņots policijai un zemessargiem, kas nodarbojas ar sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu.