Viedoklis: uzņēmēja Ivanova kriminālprocess - uz izjukšanas robežas

Aizstāvis norādīja – kriminālprocesa likumā ir skaidri noteikts, ka nedrīkst notikt nekādas procesuālās darbības, tas ir, ne uzrādīta apsūdzība, ne veikts pats process, ne izpildīts sods, ja nav izdota persona, uz kuru šīs darbības attiecas – un pauda pārliecību, ka patiesība ar laiku nāks gaismā.

Noziedzīga nodarījuma sastāva nav, spriedums – ir

Tāpat advokāts pastāstīja, ka laikā, kad Latvijā sākās tiesas izmeklēšana lietā par huligānismu un nelikumīgu spridzināšanas ietaises, šaujamieroča un munīcijas iegādi un glabāšanu, I. Ivanovs atradies Spānijā, viņa veselības stāvoklis bijis slikts, un uzņēmējs regulāri ar savu pārstāvju starpniecību informējis tiesu un citas iestādes, kur un kāpēc atrodas, kā arī par savu veselības stāvokli. Tomēr tiesa pieņēmusi lēmumu, ka nepieciešams Eiropas apcietināšanas orderis un jāpanāk I. Ivanova izdošana Latvijai, kas, pārkāpjot virkni starptautisko tiesību aktu, tika izdarīts.

O. Ondrups akcentēja, ka visā kriminālprocesa gaitā norādījis tiesai uz iemesliem, kāpēc I. Ivanova nogādāšana Latvijā ir nelikumīga, bet tiesa uzskatījusi, ka tam nav objektīvu pierādījumu, un process turpinājies.

Latvijā pret Igoru Ivanovu izmeklēšanas stadijā ir vairāki kriminālprocesi, un vienā no tiem – par apsūdzībām huligānismā un ieroču un sprāgstvielu nelikumīgā uzglabāšanā – ir saņemts pilns tiesas spriedums, kas nav stājies spēkā un drīzumā tiks pārsūdzēts.

“I. Ivanova rīcībā nav huligānisma sastāva, tiesas spriedums faktiski ir nepamatots, un tiesa nav ņēmusi vērā, ka huligānisms ir publiska, sabiedrību traucējoša, ietekmējoša darbība, un vainīgās personas motīvs ir huligānisku darbību veikšana; lietas materiālos tam nav nekādu pierādījumu,” apgalvoja uzņēmēja aizstāvis.

2020. gada maijā, saņēmis savā tālrunī divas īsziņas no personas, kas vēlāk tajā pašā lietā kļuva par otru apsūdzēto, par to, ka tiek gatavota zvērinātas advokātes A. Barbašas slepkavība, Igors Ivanovs kopā ar Leonīdu Loginovu ieradās advokātes birojā, lai par to personīgi informētu potenciālo upuri un ieteiktu nekavējoties nolīgt apsardzi.

Pēc nedēļas gan I. Ivanovu, gan personu, kura viņam bija sūtījusi attiecīgās īsziņas, aizturēja Valsts policija, vēlāk ceļot apsūdzības par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu personu grupā, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru un uzņēmumu darbu (huligānisms).

Aizliegtas narkotiskās vielas, kas… nebija aizliegtas?

“Attiecībā uz kriminālprocesu par nelikumīgu narkotisko vielu izgatavošanu, izplatīšanu un uzglabāšanu, ko izskata Kurzemes rajona tiesa Saldū – esmu sniedzis pietiekami daudz informācijas, un ir saņemti dokumenti no Spānijas kolēģa, ka Igors Ivanovs šajā kriminālprocesā nav izdots,” turpina O. Ondrups, kurš šādu informāciju sniedzis gan apsūdzības uzturētājam, gan tiesai, bet pagaidām nekāds lēmums nav pieņemts.

D. Uligaņeca to nodēvēja par “vēl vienu absurdu lietu”, kas sākusies ar to, ka it kā viņu ģimenes mājas pagalmā atrastas narkotikas. Saistībā ar to 2020. gadā jūlijā I. Ivanovs arī aizturēts, un drīz vien kļuvis skaidrs, ka it kā atrastā narkotiskā viela bijis izotonitazēns.

“Tolaik izotonitazēns nebija iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstā, šī viela nebija aizliegta. Mēs paši vērsāmies laboratorijā, tās slēdzienus iesniedzām tiesā, un te ir likumsakarīgs jautājums – par ko vispār ir apsūdzība?” retoriski jautā I. Ivanova dzīvesbiedre.

Viņas sacīto apstiprina gan Komisijas deleģētā direktīva (ES) 2020/1687, kurā par izotonitazēna iekļaušanu “narkotiskās vielas” definīcijā spriests vien 2020. gada rudenī, gan arī viena no vadošajām Latvijas narkoloģēm Dr. Astrīda Stirna, kura skaidro, ka Eiropas Savienībā izotonitazēns kā narkotiskā viela klasificēta jau 2020. gadā, savukārt Latvijā – tikai pērn, kad tas arī nekavējoties tika iekļauts Latvijā aizliegto narkotisko un psihotropo vielu sarakstā.

Kam prasīt kompensāciju?

D. Uligaņeca arī norādīja uz dažādām pretrunām procesuālajos dokumentos un to neatbilstību realitātei, kā arī virkni dīvainību izmeklēšanas iestāžu darbībā.

“Igors tika aizturēts pagājušā gada 21. septembrī Valensijā. Latvijā viņš tika nogādāts 17. novembrī, savukārt izziņa no Madrides ieslodzījuma vietas apliecina, ka viņš šajā dienā atradies Madrides cietumā? Kā tas ir iespējams?” sacīja uzņēmēja dzīvesbiedre, uzsverot – Madrides Nacionālās tiesas [2022. gada] 14. oktobra lēmumā bijis noteikts, ka Igors tiks nogādāts Latvijā liecību sniegšanai, nevis apcietināšanai, kas faktiski notika uzreiz pēc lidmašīnas nolaišanās Rīgā. Viņasprāt, tas apliecina, ka orderī norādītās tiesību normas ir piemērotas nepareizi.

“Nezināma persona, būdama reibumā, nikna, neadekvāta, izdomāja kaut kādu notikumu un [2020. gadā] nosūtīja Igoram īsziņu. Igors informēja policiju un sniedza mutisku un rakstisku liecību, minēja arī personu, kas norādīta īsziņā, proti, advokāti Allu Jurašu. Tā paša gada vasarā Igoru atbrīvoja no apcietinājuma, jo nebija iemesla viņu tajā paturēt. Ko trīs gadus darīja iestādes?” retoriski jautāja D. Uligaņeca, paužot neizpratni, ka vienkārša lieta par vienu īsziņu izmeklēta tik ilgi, turklāt galu galā izveidojusies situācija, kad tās sūtītājs atrodas brīvībā, bet saņēmējs – cietumā.

I. Ivanova dzīvesbiedre akcentēja, ka no Spānijas saņemtajos dokumentos ir fiksēta ar izdošanu saistītās tiesvedības norise, radušos situāciju raksturoja kā nepieņemamu un informēja, ka par notikušo ir iesniegtas sūdzības gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan Starptautiskajā Krimināltiesā.

“Cik vērta ir cilvēka dzīve? Cik daudz cilvēkam ir jācieš par neizdarītiem un nepierādītiem noziegumiem? Kādēļ saskaņā ar Jūrmalas tiesas spriedumu saistībā ar draudiem par labu Jurašas kundzei ir piespriesta kompensācija? Pie kā man vērsties pēc kompensācijas par trīs gadus ilgu vajāšanu, pastāvīgu pazemošanu, attaisnošanu un nemitīgiem taisnības meklējumiem?” jautāja D. Uligaņeca, norādot, ka savu dzīvesbiedru nav redzējusi kopš pagājušā gada novembra, jo apmeklējumi ieslodzījuma vietā viņai ir liegti.

I. Ivanova dzīvesbiedre jau iepriekš ir minējusi, ka pret uzņēmēju vērsto, viņasprāt, nepamatoto izmeklēšanas darbību pamats ir dažādu personu materiālās intereses, un preses konferencē viņa izteica viedokli, ka tās saistītas ar daudzfunkcionālo halli “Arēna Rīga”, kuras īpašnieks savulaik bija I. Ivanovs, kā arī pirms nepilniem desmit gadiem ECT iesniegto uzņēmēja prasību pret valsti par vairāku desmitu miljonu eiro kompensācijas piedziņu. D. Uligaņeca informēja, ka viņas dzīvesbiedrs iecerējis tiesvedības ceļā atgūt sev reiz piederējušās kapitāldaļas, jo viņam esot visi pierādījumi, ka tās atņemtas prettiesiski.

Norādot, ka viņas ģimenes cīņa par savu brīvību un tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi turpinās vairākus gadus, tā ir ļoti sarežģīta un atgādina cīņu ar vējdzirnavām, D. Uligaņeca izteica pateicību saviem Latvijas un Spānijas advokātiem, kā arī pauda cerību uz taisnu tiesu un to, ka ierosinātās lietas un kriminālizmeklēšanas drīzumā beigsies.

“Ticu, ka taisnība noteikti uzvarēs un kļūs publiski zināma, un būs skaidrs, ka visiem ir tiesības uz taisnīgu tiesu, taisnīgu aizstāvību,” savu domu pabeidza D. Uligaņeca.

Spriedums par huligānismu un nelikumīgu bruņojumu

Kā jau iepriekš ziņots, šī gada 13. jūlijā, vairāk nekā trīs gadus pēc kriminālprocesa uzsākšanas, Rīgas rajona tiesa I. Ivanovam par Krimināllikuma 231. un 233. pantā paredzētajiem nodarījumiem piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem.

Tiesa uzņēmēju atzina par vainīgu gan huligānismā saistībā ar Allas Barbašas (Jurašas) informēšanu par viņas slepkavības gatavošanu, gan nelikumīgā spridzināšanas ietaises, šaujamieroča un munīcijas iegādē un glabāšanā. Tā kā, aizstāvības ieskatā, tiesa nav ņēmusi vērā būtiskus lietas apstākļus, par šo spriedumu tiek gatavota apelācijas sūdzība. 

Jūs lasījāt publikācijas autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.