Lai gūtu atbildes uz gana vispārīgiem, taču būtiskiem jautājumiem par pašreizējo situāciju kā arī tuvāko un tālāko nākotni, vērsāmies pie Ārlietu ministres Baibas Bražes (JV). Atbildes uz tiem gaidījām vairākas nedēļas (ministrei bija atvaļinājums, tad vizīte Indijā), vienlaikus vērojot kā arī pa šo – savulaik starptautisko attiecību kontekstā salīdzinoši īso laiku – Trampa administrācija spēj, kā sacīt jāsaka, sarunāt un izdarīt daudz, jo daudz.

Kopumā lūdzām ieskicēt ministrei to, kā viņa šobrīd redz Latvijas attiecības ar tik ļoti svarīgo, liktenīgo sabiedroto ASV un kāda tiek prognozēta turpmākā abu valstu sadarbība.

Kā Latvijas valdība plāno attīstīt sadarbību ar ASV jauno administrāciju? Kādas ir galvenās prioritātes attiecībās ar Trampa administrāciju? Ko jūs sagaidāt no Latvijas un ASV ekonomiskajām attiecībām nākotnē? Vai pastāv bažas par tirdzniecības politikas izmaiņām un kā Latvija tam gatavojas?

ASV ir Latvijas ilgtermiņa stratēģiskais sabiedrotais, un mūsu prioritāte ir turpināt attīstīt un padziļināt attiecības ar šo valsti. Esmu apmeklējusi ASV četrās darba vizītēs pēdējo trīs mēnešu laikā, un visās tikšanās abu partiju kongresmeņi, senatori un jaunās administrācijas pārstāvji īpaši atzinīgi novērtēja Latvijas un visas Baltijas paveikto aizsardzības, drošības un enerģētiskās neatkarības jomā. 25. martā, Vašingtonā, tikšanās laikā ar Baltijas valstu ārlietu ministriem ASV valsts sekretārs Marko Rubio mūs nosauca par “perfektiem sabiedrotajiem”.

Ar ASV pārstāvjiem esam skaidri identificējuši virkni praktisku drošības un ekonomikas sadarbības projektu, kur mums ir kopīgas intereses – stratēģiska sadarbība enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanā, aizsardzības un drošības jomās, īpaši kiberdrošībā, un jauno tehnoloģiju jomās, kur Latvijai ir izcilas iestrādes – 5G/6G (militāro tehnoloģiju testēšanā un attīstībā) un kvantu tehnoloģijās. Informatīvajā ziņojumā iekļautās vadlīnijas un rīcības plāns, lai ieviestu visaptverošu daudznozaru pieeju, palīdzēs stiprināt un paplašināt Latvijas līdzšinējo veiksmīgo un praktisko sadarbību ar ASV, tostarp turpinot attīstīt līgumtiesisko bāzi ar ASV kopējo interešu jomās.

Kā jūs vērtējat Donalda Trampa izteikumus par NATO un ko tas nozīmē Latvijas drošībai? Vai Latvijai ir plāns, ja ASV samazinās savu militāro klātbūtni Eiropā? Kā Latvijas diplomātija varētu reaģēt uz ASV ārpolitikas maiņu attiecībā uz Eiropas Savienību? Vai Latvijai ir plāns B, ja ASV attieksme pret Eiropu kļūst vēl mazāk draudzīga? Vai Latvija spēj pietiekami efektīvi pārstāvēt savas intereses Vašingtonā? Vai tiek plānotas jaunas iniciatīvas Latvijas redzamības palielināšanai ASV politiskajās aprindās? Kā jūs vērtējat Baltijas valstu sadarbību attiecībā uz ASV politikas ietekmi reģionā? Latvijas un citu Baltijas valstu pozīcijas ir vienotas, vai atšķirīgas?

Latvija sadarbojas un sastrādājas ar visām ASV administrācijām bez partiju prioritizēšanas. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas publiskā retorika atšķiras no citām administrācijām. Mūsu uzdevums ir pārstāvēt Latvijas drošības, ekonomikas un cilvēku intereses, un to arī darām ar aktīvu dialogu un praktisku darbu.

ASV militārā klātbūtne Baltijas reģionā ir būtiska Latvijas drošībai ilgtermiņā. Mūsu savstarpējā sadarbība atbilst kā Latvijas, tā ASV nacionālajām interesēm un padara mūsu valstis drošākas, spēcīgākas un turīgākas. Pašlaik nav indikāciju, ka ASV plānotu samazināt savu militāro klātbūtni Latvijā. Drošības jomā ASV sniegtais militārais atbalsts ir bijis un turpinās būt svarīgs Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai. 2024. gadā Latvija no ASV kopumā saņēma 80 miljonu USD lielu militāro atbalstu. Ar Baltijas drošības iniciatīvas (BSI) un Ārvalstu militārā finansējuma programmas (FMF) atbalstu Latvija iegādājas no ASV militāro aprīkojumu kritiski svarīgu spēju celšanai (HIMARS, NSM, “Javelin”, “Black Hawk” u.c.).

Starp ASV un Latvijas bruņotajiem spēkiem turpinās lieliska praktiska sadarbība (Latvijā izvietoti ap 300 karavīri no ASV). Tāpat turpinās regulāras mācības, manevri, tehnoloģiju pārnese un pieredzes apmaiņa. Latvijas karavīri ir cīnījušies plecu pie pleca ar ASV karavīriem starptautiskās misijās.

Augstu novērtējam ASV valsts sekretāra Marko Rubio 11. 03. 2025. lēmumu turpināt militārās palīdzības finansējumu Baltijas valstīm. Tas ir kārtējais apliecinājums mūsu stratēģiskā sabiedrotā ASV un Baltijas valstu vienotai izpratnei un interesei stiprināt aizsardzības sadarbību un veidot spēcīgāku un drošāku NATO aliansi. Mūsu savstarpējā sadarbība atbilst kā Latvijas, tā ASV nacionālajām interesēm un padara mūsu valstis drošākas, spēcīgākas un turīgākas. Pateicoties Ārvalstu militārā finansējuma programmai, Latvijai būs iespējas turpināt iegādāties no ASV nozīmīgu militāro ekipējumu – pretgaisa aizsardzības sistēmas, tālas darbības ieroču sistēmas, munīciju u.c. Savukārt Starptautiskās militārās izglītības un apmācības programma ļauj nodrošināt Baltijas valstu militārpersonu apmācības ASV militārajās akadēmijās.

Nenoliedzami, spēcīga ASV ekonomiskā klātbūtne Latvijā ir nozīmīgs signāls starptautiskiem investoriem, ka Latvija ir droša un pievilcīga vide biznesam un investīcijām.

Prezidents Tramps vēlas spēcīgu NATO – to viņš uzsvēra jau savas pirmās prezidentūras laikā, un tas rezultējās nosakot 2 % no IKP slieksni dalībvalstu ieguldījumiem kolektīvajā aizsardzībā. Pašlaik šis ieguldījums ir par mazu, lai nodrošinātu nepieciešamās NATO spējas. Ar Prezidenta Trampa administrāciju mums ir vienota nostāja, ka sabiedrotajiem ir jāpalielina ieguldījumi, lai stiprinātu Alianses kolektīvās aizsardzības spējas, tostarp NATO Samitā Hāgā (24.-25. jūnijs). Darba vizītēs ASV administrācijai, senatoriem un abu partiju kongresmeņiem uzsvēru, ka Latvija 2025. gadā aizsardzībai atvēlējusi lielāko finansējumu valsts vēsturē – vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,66 % no IKP, un ir lēmusi tos palielināt uz 5 % no IKP.

Arī šonedēļ (3. un 4. aprīlī) NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē jautājums par alianses kolektīvo aizsardzības spēju stiprināšanu būs darba kārtībā. Šo sanāksmi apmeklēs arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Pastāv bažas, ka Trampa administrācija varētu pieņemt lēmumus par sankciju atcelšanu pret Krievijas oligarhiem. Kā Latvija plāno rīkoties, ja šāda situācija attīstīsies?

Šobrīd nav laiks sankciju atcelšanai, tieši otrādi – sankcijas ir jāstiprina un jāpaplašina, tostarp, lai atbalstītu ASV miera iniciatīvu ar papildu spiedienu pret Krieviju, lai liktu tai sēsties pie sarunu galda.

Starptautiskās un ES sankcijas ierobežo Krievijas spējas īstenot karu. Sankcijas strādā – mēs redzam, kādas ievērojamas pūles velta oligarhi, lai tiktu no tām ārā, tostarp, informācijas un lobija kampaņas dažādās ES valstīs.

Sankcijas palīdz vājināt Krievijas jau tā brūkošo kara ekonomiku. Sankcijām ir arī izšķiroša nozīme, lai ierobežotu Krievijas spēju atjaunot militāro potenciālu un nākotnē uzsākt agresiju pret kaimiņvalstīm, kā tā to ir darījusi atkārtoti. Tāpēc spiediena saglabāšana uz Krieviju ir būtiska arī tad, ja tiek panākta pamiera vienošanās. Zināms no vēstures, ka Krievija laiku laikos ir pārkāpusi pašas noslēgtās vienošanās.

Latvija vienmēr un visur ir iestājusies par sankciju pret Krieviju un ar to saistītām personām pastiprināšanu, un Latvija turpinās iestāties par pastāvīgu sankciju spiedienu, lai piespiestu Krieviju patiesi iesaistīties miera centienos un ievērot jebkādas panāktās vienošanās.

Papildus sankcijām ir steidzami jārod juridiski risinājumi, lai konfiscētu visus iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un novirzītu tos Ukrainas atbalstam.

Kā Latvijas Ārlietu ministrija šobrīd skaidro to, ka Latvija netika uzaicināta uz nesenajām Eiropas drošības apspriedēm? Vai tas norāda uz diplomātiskiem trūkumiem, vai arī ir citi iemesli?

Latvija ir klātesoša visos nozīmīgākajos formātos un pasākumos, tostarp gadījumos, kad, piemēram, mūs pārstāv kāda no NB8 (Baltijas valstu un ziemeļvalstu formāts) valstīm. Šis ir viens no formātiem, kur izveidojusies cieša, konstruktīva sadarbība.

Mūsu prezidents gada sākumā piedalījās Somijas un Igaunijas rīkotajā Baltijas jūras NATO sabiedroto samitā Helsinkos (kopā ar Dānijas, Igaunijas Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas valstu vai valdību vadītājiem, kā arī NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieci Hennu Virkunenu).

Pagājušā nedēļā mūsu Ministru prezidente piedalījās Francijas prezidenta Emanuela Makrona organizētajā labās gribas koalīcijā, Francijā, kur piedalījās līderi no 31 Eiropas valsts, tostarp Baltijas valstīm, kā arī Lielbritānijas, Turcijas, Norvēģijas un Islandes.

Tāpat Pagājušā nedēļā pēc ASV ielūguma notika kopīga Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Man šī bija jau ceturtā vizīte uz ASV pēdējo trīs mēnešu laikā.

Simbolisks un spēcīgs signāls - Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa 28. martā, Berlīnē, saņēma Henrija Kisindžera balvu. Tā ir ikgadēja godalga, kuru kopš 2007. gada piešķir Amerikas akadēmija Berlīnē, lai godinātu izcilus Amerikas vai Eiropas diplomātus par viņu ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā. Balvu piešķīra arī bijušajai Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai un bijušajai Lietuvas premjerministrei Ingrīdai Šimonītei. Latvijas un Baltijas valstu balsīs ieklausās.

Latvijas filma saņēma Oskara balvu – kā šāds kultūras sasniegums var tikt izmantots ārpolitiskajā komunikācijā?

Tā ir viena no lielām privilēģijām, esot šajā amatā – tikties ar uzņēmējiem, diasporas pārstāvjiem, jauniešiem – cilvēkiem, tostarp reģionos. Latvijā ir tik daudz talantīgu un uzņēmīgu cilvēku! Regulāri tiekos ar pašmāju uzņēmumiem, to kopienām vai organizācijām (“Start-up House”, “Red Jackets”, “Origin Robotics”, LTRK, LDDK, LIAK u.c.). Nesenajā darba vizītē Indijā, kur devos kopā ar Latvijas uzņēmēju delegāciju, ieguvu padziļinātas zināšanas par mūsu uzņēmumu sasniegumiem kosmosa zinātnē, medicīnā, ķīmijas industrijā, tehnoloģiju jomā. Aicinu Latvijas uzņēmējus izmantot iespējas un doties līdzi darba vizītēs augstākajām amatpersonām. Esmu vairākkārt pārliecinājusies, ka šis var būt efektīvs veids jaunu kontaktu dibināšanai, jaunām sadarbībām un esošo biznesu paplašināšanai.

Filmas “Straume” panākumi ir unikāli, tas ir vēl viens apliecinājums tam, cik talantīgi esam un cik daudz varam sasniegt. Tas ir panākums visiem – filmas veidotājiem, mūsu valstij, katram iedzīvotājam. Liels gandarījums, kad arī mūsu draugi un sabiedrotie priecājas par filmas panākumiem kopā ar mums.

Filmas “Straume” panākumiem starptautiski, cita starpā, palīdz izskanēt arī mūsu vēstniecības, organizējot filmas izrādīšanu. Piemēram, pagājušā nedēļā mūsu vēstniecība ASV organizēja filmas “Straume” seansu, un tas bija apmeklētāju pārpildīts. Ar mūsu vēstniecību atbalstu filma līdz šim izrādīta Austrijā, ASV (Vašingtonā un Ņujorkā), Azerbaidžānā, Beļģijā, Francijā (Kannās), Itālijā, Izraēlā, Korejā, Ķīnā, Lielbritānijā (Baltijas filmu festivālā), Lietuvā (ilggadējā kinofestivāla „Kino Pavasaris” atklāšanā, kā arī pasākumos ģimenēm un bērniem), Luksemburgā, Polijā un Ungārijā. Seansus plāno izrādīt arī Moldovā, Gruzijā un citās valstīs. Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība ES (Briselē) reklamēs filmu “Straume” ES Padomes “Eiropas dienas” svinībās 10. maijā.

Oops! Notikusi kļūda