Cilvēki sašutuši: pašiem nepietiek līdzekļu vētras seku likvidēšanai, bet ziedojam Slovēnijas plūdu upuriem! Kāpēc? FOTO. VIDEO

Daudzi jo daudzi interneta komentētāji pauda neizpratni, kāpēc mēs varam atļauties palīdzēt dabas stihijas skartajiem Slovēnijā, ja nepietiek naudas palīdzībai pašiem. Lūk, tikai daži ieraksti sociālajos tīklos:

“Līšana” tautas kabatā

Andris Morozovs: “Vai man žēl slovēņu? Protams, žēl. Bet uz planētas kataklizmas notiek katru dienu dažādās valstīs. Un mazā Latvija nespēj palīdzēt visiem. It īpaši, kad kataklizma nonāca tās teritorijā un cieta tās cilvēki. Šeit valstij būtu jāsāk sniegt palīdzība. Un tikai tad, kad visiem pietiks un līdzekļi paliek pāri, var no malas darīt cēlus darbus.

Plūdi Slovēnijā:

Vienkārši Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija un Ārlietu ministrija nez kāpēc aizmirsa, no kā nodokļiem ir programma “līdzekļi neparedzētu izdevumu gadījumā”, kā arī visam budžetam kopumā. Starp citu, ja Latvijas valdība ļoti, ļoti vēlas palīdzēt slovēņiem finansiāli, tā to var viegli izdarīt, neielienot tautas kabatā. (..) Ja visi (ministri) piešķirs vienreizēju pusalgu, tas skartajiem slovēņiem sasniegs 50 tūkstošus eiro.

Bet daļai cietušo Latvijas iedzīvotāju nebūs jāaizņemas nauda, lai atjaunotu vētras skarto ekonomiku”.

Arta Mackevica: “Piekritu, mūsu valdība ir bez smadzenēm”.

Ausma Andersone: “Valdība nomainās, attieksme ne. Kas bremzē būt līdzjūtīgiem pret savu tautu? Nožēlojami”.

Ausma Luse: “Deputāti varētu pāris mēnešus atteikties no savām piemaksām, tā jau arī būtu palīdzība cietušajiem, varbūt vajadzētu parādīt labas gribas žestu!”

Kristīne Ragozina: “Kā vietējiem vajag palīdzību - naudas nav, bet kā kaimiņu valstīm palīdzēt tā nauda atrodas tūlīt”.

Inta Ceriņa: “Kuras valstis šajā situācijā palīdz mums? Cipars pie valstu budžetiem, protams, nav dramatisks, tāds žests vien, bet mums tie 50 000 šajā brīdī būtu vairāk noderējuši, kaut vai beigto stārķu aprakšanai...”

Egita Grigena Nielsen: “Neviena cita valsts nemaz nezina, kas ir noticis Latvijā. Dzīvoju Dānijā: ne TV, ne internetā nekur nav atrodams kāds raksts par notikušo. Dāņiem stāstu, rādu bildes, viņi brīnās, gandrīz vai netic. Saka, ka ja jau būtu tik traki, tad jau noteikti televizorā rādītu”.

Postošākie plūdi Slovēnijas vēsturē:

Jauns.lv jau rakstīja, ka 4. augustā Slovēnija piedzīvoja milzu plūdus, kas valstij radīja vairākus miljardus lielus zaudējumus. Slovēniju nedēļu plosīja nemitīgas vētras un spēcīgs lietus, kas izraisīja milzīgus plūdus un zemes nogruvumus. Dabas stihija piespieda tūkstošiem cilvēku evakuēties un prasīja vismaz trīs cilvēku dzīvību.

Solidaritātes izrādīšana

Plūdu rezultātā tika pārrauti tilti un dambji, kā arī izskaloti ceļi, kas joprojām ir nošķīruši no civilizācijas vairākus ciemus. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība Slovēnijai dabas stihijas nodarītā posta likvidēšanai nolēma piešķirt 400 miljonus eiro. Uz kopējā fona Latvijas ziedotie 50 000 eiro ir gana pieticīgi. Jauns.lv Ārlietu ministrijai jautāja, kādēļ tā valdībā izvirzīja jautājumu par finansiālās palīdzības sniegšanu Slovēnijai. Tās  Komunikācijas grupa atbildēja:

“4. augustā Slovēnijā spēcīgu lietusgāžu rezultātā vairākos reģionos sākās plūdi, kas sekmēja arī zemes nogruvumus. Slovēnijas valdība paziņoja, ka šī ir vērienīgākā dabas katastrofa Slovēnijas vēsturē, kas skārusi divas trešdaļas valsts teritorijas un rādījusi zaudējumus miljardiem eiro apmērā.

6. augustā Slovēnija aktivizēja ES civilās aizsardzības mehānismu (EU Civil Protection Mechanism) un NATO ārkārtējo situāciju reaģēšanas mehānismu (NATO Disaster Response Mechanism), lūdzot savu partneru un sabiedroto, tai skaitā Latvijas, palīdzību plūdu seku likvidēšanai. Slovēnija ir Latvijas partnere - ES un NATO sabiedrotā, kā arī ir viena no sešām valstīm, kas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā ir kopš tās izveidošanas – 2017. gadā, sniedzot ievērojamu ieguldījumu Latvijas valsts aizsardzībā.

Tādējādi Latvija izrādīja solidaritāti partnervalstij”.

Jāpiebilst, ka, atšķirībā no Slovēnijas, Latvijas valsts nav vērsusies pie starptautiskajām organizācijām vai citām valstīm, lai tās sniegtu finansiālu palīdzību vētras seku likvidēšanai. Un lai arī Latvijā dabas stihijas nodarītie postījumi bija postoši, tie nebija tik katastrofāli, kā, piemēram, Slovēnijā. Vienlaikus mūsu valdība apņēmusies tikt galā pašu spēkiem. Tā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika paziņots, ka “valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus”. Tādēļ uz Latviju arī neplūst ārvalstu palīdzības sūtījumi.

Tāpat jāuzsver, ka Latvijai ir arī “morāls pienākums” vismaz simboliski apliecināt solidaritāti Slovēnijai, kuras karavīri (vads pret masveida iznīcināšanas ieročiem un atbalsta elementiem) ietilpst NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tāpat nav ja tā, ka mēs tikai dodam Slovēnijai, arī tā mums sniedz materiālu atbalstu. Piemēram, pirms pāris gadiem Slovēnijas Aizsardzības ministrija Latvijai uzdāvināja piecus kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu austrumu robežas aizsardzībai.