"Šāva kā no ložmetēja" — Dobeles novada iedzīvotāji stāsta par lielkrusas laikā pārdzīvoto

Piemēram, Naudītē satiktā Irina stāsta, ka krusas graudu sitieni atgādinājuši ložmetēju kārtas. Viņa vētras brīdī bija skolā, kur strādā par apkopēju. Viņa pat nokāpa pagrabā, jo nobijās. Naudītē bija daudz izsistu logu mājām.

"[Vējš] sitās no dienvidu puses visiem. Rekur logi – kam parastie, nav pakešnieki, visus izsita. Visi tie logi ir pagalam. Skolā apmetumu visu nokapāja, tā saucamo dekoru, kas uzvilkts nosiltinātajai fasādei. Un visiem, kam šīfera jumti, arī visi caurumos. Kādas 15 minūtes tas ilga. Likās – kā no ložmetēja šauj pa logiem un vispār pa visām malām," atcerējās Irina.

Jauns.lv jau vēstīja, ka krusa ne vien nodarījusi smagus postījumus, bet arī savainojusi cilvēkus.
 

Savukārt Apguldes ciemā satiktais Jānis stāstīja, ka pirms negaisa iegāja šķūnī un pārlaida vētru tur, jo lielās krusas laikā viņš neriskēja iziet ārā. Tiesa, arī šķūņa jumtā izsisti caurumi. Viņa dārzā arī pilnībā iznīcināta siltumnīca un palicis vien tās karkass, mašīnai izsists logs un iesistas buktes.

Arī Dobeles novada pašvaldībā apstiprināja, ka lielākoties ir izsisti logi, sasisti vai norauti jumti, tāpat nogāztas elektrolīnijas. Cietusi arī pašvaldības infrastruktūra – Tērvetes pagasta pārvaldes ēkai izdauzīti logi un sasista fasāde, bojāta kāda pamatskolas ēka, Bukaišu tautas namam uzgāzies koks, kā arī bojāta Lejasstrazdu bērnunama ēka.

Pirmdien pašvaldība piedāvājusi arī izmitināšanu iedzīvotājiem, kam tas ir nepieciešams pēc māju postījumiem. Naktsmītnei krīzes centrā bija pieteikusies viena persona, vēsta "lsm.lv".

Vietvaras vadītājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība) vētras postījumus raksturoja kā ļoti smagus un pauda, ka bez valsts iesaistes ar sekām nevarēs tikt galā.

"Šobrīd, apzinoties postījumu apmērus, saprotam, ka pašu spēkiem netiksim galā. Vairāk domāju par palīdzību iedzīvotājiem. Tāpēc gaidām uz ministru Sprindžuka kungu. Un mēs varētu runāt arī par valsts palīdzību iedzīvotājiem. Tie postījumi ir pārāk lieli. Mēs jau bijām plānojuši kaut ko palīdzēt, bet neviens nerēķinājās, ka [postījumi būs] tik masveidīgi.

Pašvaldībai varbūt nav tik katastrofāli liels, bet nu privātajam sektoram… Ciemos ir tā, ka faktiski nav nevienas ēkas, kurai nav nodarīti postījumi. Varam runāt par miljoniem [eiro] zaudējumiem," sacīja Gorskis.

Tikmēr daudz darba nu būs apdrošinātājiem; gan ēku, gan transporta, gan sējumu standarta apdrošināšanā tiek segti arī dabas stihiju, tostarp krusas, riski, pastāstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātājam kādu laiku garlaicīgi nebūs. Tikai, protams, jāskatās, jo tiem transportlīdzekļiem, kam ir tikai obligātā apdrošināšana, līdzēts nebūs. Der brīvprātīgā KASKO apdrošināšana, kura ir aptuveni 40% Latvijas transportlīdzekļu. Katrā ziņā jāapzinās – šādas stihijas būs arvien vairāk arī mūsu miermīlīgajā stūrītī. Mēs pēc apdrošinātāju statistikas redzam, ka katru gadu arvien vairāk arī apdrošinātāji maksā par dabas stihiju nodarītajiem kaitējumiem," sacīja Abāšins.

Stihija nav saudzējusi ne tikai cilvēkus, bet arī citas dzīvas radības, piemēram, sociālajos tīklos publicēti baisi attēli ar krusas nosistiem un ievainotiem stārķiem.