Baltkrievijas galvaspilsētu slavinošo tirdzniecības centru “Minska” Purvciemā nevēlas pārsaukt. FOTO. VIDEO

Pie tam līdz šim pat nav bijis lielas diskusijas par to, vai vajadzētu Rīgas pilsētvidi atbrīvot no šī vārda vai ne. Tai pašā laikā jāuzsver, ka arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā bija padomju laikā “brālīgās republikas” galvaspilsētas vārdā nosaukts universālveikals, kurā šajos, atjaunotās neatkarības laikos bija iekārtots lielveikals “Iki”. Pagājušā gada februāra pašās beigās, kad krievi uzsāka aktīvo karadarbību Ukrainā, lietuviešu “Iki” paziņoja, ka tās veikals vairs nesauksies vis “IKI Minskas”, bet gan “IKI Vilnius”.

1975. gada 25. novembris: veikala “Minska” atklāšana:

Jāpiebilst, ka arī Baltkrievijas galvaspilsētā ir tirdzniecības centrs “Rīga”, kas šādu nosaukumu arī ieguva padomju laikā, kad visām PSRS kaimiņrepublikām nācās kādu lielu objektu savā galvaspilsētā nosaukt sava tuvākā kaimiņa galvaspilsētas vārdā. Nav dzirdēts, ka Minskā pašlaik kāds grasītos pārdēvēt “Rīgu”. Tāpat kā par to diži nerunā arī Rīgā.

“Minska” – lepnākais pārtikas veikals Baltijas valstīs

Kaut gan tā nosaukuma maiņai lieli aizbildinājumi nevarētu būt, kā, piemēram, attiecībā uz Maskavas ielu Rīgā. Ja Maskavas ielu tagadējās Krievijas galvaspilsētas vārdā jau kopš aizpagājušā gadsimta, tad tirdzniecības centras “Minska” ir vistiešākias padomju ideoloģijas mantojums – to par “Minsku” sauc kopš tā atklāšanas brīža 1975. gadā.

Savulaik tas bija vismodernākais pārtikas pašapkalpošanās universālveikals Baltijas republikā, protams, ne jau preču sortimenta, bet gan lieluma un tehnoloģiskajā ziņā. Piemēram, tajā pirmo reizi Rīgā tika izmantoti iepirkšanās ratiņi. Protams, ka šādam tirdzniecības “monstram” pienācās saukties brālīgās republikas galvaspilsētas vārdā, it sevišķi vēl vairāk tādēļ, ka tas bija uzcelts topošajā Latvijas PSR galvaspilsētas jaunā administratīvā mikrorajona centrā (padomju impērijas sabrukums gan tā arī neļāva Purvciemu pārvērst par jauno Latvijas PSR galvaspilsētu).

Tagad “Minska” vairs nav ne lielākais, ne modernākais Rīgas lielveikals – tas ir viens no daudzajiem galvaspilsētas tirdzniecības centriem un lieluma ziņā ir uzskatāms par visai necilu. Bet nosaukumu tas joprojām ir saglabājis. Lai to mainītu, ierosmei būtu jānāk vai nu no paša tirdzniecības centra īpašniekiem, vai arī vietēja mikrorajona iedzīvotājiem. Bet nav ne viens, ne otrs.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū tirdzniecības centrs nonāca SIA “Linstow Center Management” īpašumā, kas Latvijā veidoja veikalu “Rimi” tīklu, bet 2008. gada vasarā “Linstow Center Management” to par 4,075 miljoniem eiro pārdeva starptautiskai kompānijai “R.B. Management Group”, kas iznomāja telpas mazumtirdzniecības veikaliem. Tagad tirdzniecības centrs pieder SIA “AMG”.

Neatbilst ģeopolitiskajai situācijai

Daudziem “Minskas” nosaukumu “griež ausīs”. Bet to nevar mainīt “no augšas”. Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators  Kaspars Līcītis Jauns.lv saka: “Tirdzniecības centrs “Minska” ir privātīpašums. Šobrīd nav tiesiska pamata, lai Rīgas dome varētu pieņemt lēmumu par nosaukuma maiņu vai citu rīcību ar privātās rokās esošiem īpašumiem”.

To, ka šis nosaukums nebūtu piemērots pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā atzīst Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška, kurš Jauns.lv pauda: “Valsts valodas centra ieskatā tirdzniecības centra “Minska” nosaukums pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nav atzīstams par labiem tikumiem atbilstošu un Rīgas pilsētvidē iederīgu oficiālo vietvārdu.

Tomēr līdz šim neviena persona vai institūcija nav vērsusies Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt šā nosaukuma atbilstību normatīvo aktu prasībām attiecībā uz oficiālo vietvārdu, kā to paredz Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 “Vietvārdu informācijas noteikumi” normas.

Proti, nav saņemti konkrēti priekšlikumi par tirdzniecības centra “Minska” nosaukuma maiņu, kurus varētu gaidīt arī no īpašnieka – SIA “AMG””.

Purvciemieši vienaldzīgi

Augusta pirmajās brīvdienās notika Purvciema un Pļavnieku apkaimju svētki, kad arī vietējie iedzīvotāji varēja paust savu attieksmi par “Minskas” nosaukuma labskanīgumu, bet, kā izrādījās. tas vietējiem nebija aktuāli.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra “Teikas” punkta (tajā ietilpst arī “Purvciema jautājumi”) koordinatore Daiga Mežale Jauns.lv teica: “Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punktā nav saņemti iedzīvotāju priekšlikumi mainīt tirdzniecības centra “Minska” nosaukumu, nav arī bijušas diskusijas par šo jautājumu”. 

Savukārt Purvciema apkaimes biedrības pārstāvis Edgars Žunda Jauns.lv sacīja: “Lielāko daļu iedzīvotāju vairāk skar raizes par bedrēm uz ceļiem, sakopta apkaime un infrastruktūra. Es varētu iemest šādu “pīli” soctīklos, taču priekš kam? Šeit krievvalodīgo un latviešu valodā runājošo daudzums ir proporcionāls, izteiktus konfliktus neatminos, un lai arī dzīvo saticībā.

Pļavniekos kad tika nomainīta Akadēmiķa Keldiša iela (Rīgā dzimušais akadēmiķis Mstislavs Keldišs (1911-1978) bija PSRS militāri-rūpnieciskā kompleksa, kodolieroču, starpkontinentālo ballistisko raķešu, spārnoto raķešu, aviācijas un kosmisko aparātu darbības matemātisko modeļu izstrādātājs – red.), neteiktu, ka starp iedzīvotājiem tika pausts atbalsts šai idejai. Lielākajai daļai bija pasīva vienaldzība, starp pārējiem - sašutums, aktīvu iniciatīvas atbalstu no kaimiņiem nenācās dzirdēt.

Cilvēkiem savu ikdienas raižu pietiek, Purvciemā pat izteikti, par cik pilsoniskās intereses nav tik stipri izteiktas - jo blīvāk apdzīvots rajons, jo pasīvāki ir tā iedzīvotāji. Viss, kas ir aiz manas mājas ieejas durvīm, neinteresē.

Tikmēr sociālajos tīklos šī pusotra gada laikā ir bijušas vien pāris mēģinājumu ierosināt diskusijas par tirdzniecības centra “Minska” nosaukuma piemērotību: “Nīcgales iela 2 - vēl joprojām ir tirdzniecības centrs “Minska”! Vai mēs tik ļoti mīlam Baltkrieviju un tā tālāk”; “Vai kāds, lūdzu, varētu pateikt, kāpēc šodienas situācijā Purvciemā vēl ir veikals “Minska”?”. Bet lielu atsaucību un ieinteresētību šie aicinājumi uz diskusiju neizraisīja.

Jauns.lv sazinājās ar SIA “AMG” biroju, kur uz zvanu atbildēja tās sekretāre. Viņa teica, ka firmas vadība “nesēž un vietas” Rīgā un viņa nevar paust kompānijas oficiālo viedokli, bet viņai tīri cilvēciski pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nav pieņemams tirdzniecības centra nosaukums, kas cildina Baltkrievijas galvaspilsētas vārdu. Tomēr “AMG” neesot domājusi par tā nomaiņu – cilvēciski tas ir atbalstāms, bet finansiāli nosaukumu mainīt (piemēram, visu izkārtņu nomaiņa) pašlaik nav iespējama.

Jāteic, ka Rīgas tirdzniecības centrs nav vienīgais, kas Latvijā cildina Baltkrievijas galvaspilsētu vārdu. Otrs redzamākais piemērs ir Minskas iela Daugavpils Jaunajā Forštatē.