Starptautiski atzīst Baldonē atklāto asteroīdu
Starptautiskā astronomu Savienība šī gada jūlijā apstiprinājusi 2009. gadā Baldones Astrofizikas observatorijā atklāto asteroīdu (598895) Artjuhs = 2009 HW19, liecina Latvijas Universitātes (LU) mājas lapā pieejamā informācija.
Asteroīds (598895) Artjuhs = 2009 HW19 atklāts 2009. gada 16. aprīļa naktī Baldones astrofizikas observatorijā. Asteroīda novērojumus veicis Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks DrPh. Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus Viļņas Universitātes teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks, ilgstošais Baldones Astrofizikas observatorijas sadarbības partneris DrPh. Kazimieras Černis.
2009. gadā atklātā asteroīda uzkrāto pozīciju mērījumu apjoms un precizitāte ir pietiekama, lai šo vienu kilometru lielo Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas mazo objektu numurētu un pēc atklājēja priekšlikuma tam dotu vārdu, kuru šī gada jūlijā apstiprināja Starptautiskās astronomu Savienības (SAS Executive Committee WG Small Bodies Nomenclature) komiteja.
Nosaukuma apraksts publicēts SAS izdevumā "WG Small Bodies Nomenclature" biļetena 3. sējuma 11. numurā 2023. gada 24. jūlijā.
“Viens no svarīgiem elementiem astronomiskajos novērojumos ir laiks. Ļoti vienkāršs mērījums, ja runa par minūtēm, sekundēm vai to daļām. Taču, ja vajadzīgā precizitāte ir nano vai piko sekundes, tā pārvēršas jau par pamatīgu problēmu. Te vairs neder mums tik ierastie laika mērītāji,” skaidro Ilgmārs Eglītis.
Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku grupa zinātnieka Jurija Artjuha vadībā ir darbojusies ātru signālu apstrādes sistēmu izstrādē un ieviešanā jau no 1970. gada. Risinot augstas precizitātes laika skaitīšanas problēmas, 1990. gadā tika izstrādāts pirmais notikumu taimeris – ierīce, kas nodrošināja ienākošo notikumu epohu reģistrāciju un bija pilnīgi jauns tehnoloģisks risinājums laika intervāla mērīšanai.
Jurijs Artjuhs ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju, to skaitā 2 monogrāfiju autors un apmēram 50 izgudrojumu patentu autors. Viņš ir Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts par ātrās darbības automatizēto sistēmu izstrādi (1980. g.), Eiropas prēmijas laureāts informātikas jomā (1997. g.), kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības «Latvijas Gaisa satiksme» kopīgās prēmijas laureāts par darbu kompleksu, radot Latvijā laika mērīšanas sistēmas Zemes mākslīgo pavadoņu lāzera lokācijai (2005. g.).
