Dana Reizniece-Ozola par Staķa mantojumu Rīgai: tādi mazi savstarpēji ķīviņi
Kā šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola situāciju galvaspilsētas vietvarā vērtē arī no sava sportistes skatupunkta: “Normāli būtu tā: ja valdībā ir koalīcija, tad tāda pati konsekvence un sadarbība būtu arī Rīgā. Bet te to nevar novērot. Ir tāds ņigu-ņegu, nevar saprast kādas politiskās partijas te pārstāvētas. Drīzāk tā ir individuālu politiķu cīņa par labāku vietu uz šaha laukuma”.
Pēc Nila Ušakova atstādināšanas no Rīgas mēra amata un ārkārtas galvaspilsētas domes vēlēšanām 2020. gada 2. oktobrī Rīgas mēra amatā tika ievēlēts Mārtiņš Staķis no ““Attīstībai/Par!”!”. Viņu atbalstīja teju visa valdības koalīcija. Nepilnu trīs gadu laikā Mārtiņš Staķis palicis bez partijas un kādreizējos sabiedrotos nu sauc par nodevējiem, un pirms mēneša atkāpās no Rīgas mēra amata. Līdz ar to lielais jautājums: “Kāds ir Staķa atstātais mantojums Rīgai?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderim – Starptautiskās Šaha federācijas valdes priekšsēdētāja vietniecei, bijušajai ekonomikas un finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai.
Pēc Danas Reiznieces-Ozolas vērtējuma Mārtiņa Staķa laikā Rīgā notikušas vien kosmētiskas pārmaiņas: “Nevar saprast un sajust, vai radītas kādas jaunas darbavietas, vai Rīga pēc būtības kļuvusi pievilcīgāka arī uzņēmējiem, darbiniekiem… Dzīves kvalitāte manuprāt uzlabojusies tikai kosmētiski.
Staķa kungs diezgan prasmīgi strādāja uz savu vēlētāju – pilsētā redzam tādas lietas kā kājāmgājēju teritorijas, ūdenskrānus, stabiņus, veloceliņus. Tāda skandināviska pilsētvides veidošana. Bet vai tas ir tas, kas vajadzīgs visiem rīdziniekiem, un viņu dzīve ir būtisku uzlabojusies? Šaubos. Tā ir salīdzinoši neliela iedzīvotāju daļa, kas to novērtē. Un daudzus tas varbūt arī kaitina, atcerēsimies tos pašus stabiņus…”
Dana Reizniece-Ozola vēlētos Rīgā redzēt ne tikai kosmētiskos uzlabojumus, bet arī tehnoloģisko parku izveidi, industriālo teritoriju attīstību, īpašu attieksmi un režīmu pret uzņēmējiem, kuri šeit grib strādāt, ostas attīstības plānus, kuri ļautu noticēt, ka Rīga nezaudēs savas pozīcijas kā transporta centrs. Viņai gribētos, lai Rīga daudz aktīvāk strādātu kopā ar valdību, kas izpalika ilgu laiku periodu, kad Rīgā pie teikšanas bija Nils Ušakovs ar “Saskaņu”. Būtu jauki, ja lieli infrastruktūras objekti Rīgā taptu kā valdības un pašvaldības kopprojekti.
To arī Dana Reizniece-Ozola sagaidīja, kad par pilsētas mēru kļuva Mārtiņš Staķis, bet šo efektu viņa nesagaidīja, bet: “Rīga ir tik forša pilsēta! Ar milzīgu potenciālu, lielu budžetu. Ir tikai jāuzloka piedurknes un jāstrādā”.
Mārtiņa Staķa demisijā viņa saskata “tehnisku manevru, iespējams, lielākā stratēģiskā spēlē, lai saglabātu savu pozitīvo politiķa tēlu”. Un tagad pēc viņas vērtējuma Rīgas valdošā koalīcija ir ievilkta mazos savstarpējos ķīviņos varas gaiteņos, nevis darbā ar jauniem projektiem, idejām un iniciatīvām.
Kā Dana Reizniece-Ozola vērtē Mārtiņa Staķa darbību Latvijas galvaspilsētas vadītāja amatā, vērojiet Jauns.lv video.
