Ar dronu pret latvāņiem, “Katōļu Dzeive” miskastē, narkotikas vecā dīvānā: kriminālā province
Jaunās tehnoloģijas ienāk arī cīņā ar kaitīgajiem latvāņiem. Alūksnes pašvaldības policisti tagad, lai atklātu nelegālās latvāņu audzes, izmanto dronu. Bet Ropažu pašvaldības policija, izmantojot vēl “veco metodi” – patrulēšanu ar auto, Dreliņu mežā notvēra narkodīlerus, kuri no veca dīvāna bija izmakarējuši vairākus kilogramus amfetamīna.
Savukārt Līvānu novada pašvaldības inspektori vietējos ezeros “nocopēja” vairākus desmitus metru garus maluzvejnieku tīklus. Kamēr godīgie katoļi pošas uz Aglonas svētkiem, gan ticību, gan vides tīrību ignorējošie preilēnieši atkritumu konteineros met “Katōļu Dzeives” mēnešrakstus. Un ne tikai tos vien – par to satraucas vietvaras uzņēmums “Preiļu saimnieks”. Savukārt aizkraukliešiem sirdsklauves rada melni mākoņi, kuri paceļas no bērza kokmateriālu pārstrādes ražotnes.
Alūksnes novadā latvāņus medī ar dronu
Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta, ka Alūksnes novada pašvaldības policija, lai apsekotu aizaugušās un pamestās teritorijas, kur saplaukuši invazīvie latvāņi, nu sākusi izmantot mūsdienu tehnoloģijas - īpašumus fotografē ar bezpilota lidaparātu jeb dronu.
“Fotografējot no augšas, situāciju var saprast daudz labāk. Turklāt pašvaldības policijas darbs kļuvis daudz mobilāks, un inspektori kabinetā pavada daudz mazāk laika.
“Daudz ko varam izdarīt uzreiz notikuma vietā policijas mikroautobusā. Vajag vien interneta pieslēgumu, un īpašnieku par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu elektroniski varam informēt tajā pašā brīdī, kamēr vēl esam īpašumā. Ja elektroniskā adrese nav mums zināma, sūtam vēstuli pa pastu,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Gints Teterovskis un izsaka vēlmi – pašvaldības policijai nepieciešams jauns mikroautobuss, lai strādāt būtu vēl ērtāk,” raksta “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
Gadu no gada Alūksnes novada pašvaldības policija apseko nekustamos īpašumus un soda ziedošo latvāņu “kultivētājus”. Lai arī šo augu nav izdevies pilnībā izkaust, viens otrs zemes īpašnieks pēc barga soda saņemšanas ir centies savus laukus atbrīvot no latvāņiem.
Jāatgādina, ka par Sosnovska latvāņa neierobežošanu fiziskām personām noteikts brīdinājums vai naudas sods no 50 līdz 1500 eiro apmērā, bet juridiskām personām – brīdinājums vai naudas sods no 300 līdz 3000 eiro.
Preiļos „Katoļu Dzīve” nonāk miskastē
Pašvaldības uzņēmums „Preiļu namsaimnieks” sociālajos tīklos publicējis fotogrāfijas no „atradumiem” pilsētas atkritumu konteineros un vērsies pie ikviena atkritumu radītāja, lai viņš mēslus un nevajadzīgās lietas utilizē pienācīgā veidā. Vienā no bildēm redzams, ka sadzīves atkritumu konteinerā nonākuši, piemēram, žurnāla „Katōļu Dzeive” gadagājumi, bet pie atkritumu savākšanas laukumiem samesti maisi ar drazām un savu laiku nokalpojušas lietas, kuras to izmetējs nav pat vēlējies šķirot un izmest dalīto atkritumu konteineros. „Preiļu namsaimnieks” raksta:
„Ir novērots, ka konteineros, kas paredzēti šķirotajiem atkritumiem (papīrs, plastmasa, metāls), tiek samesti arī sadzīves atkritumi un dažādi citi atkritumi, kas būtībā ir paredzēti tikai un vienīgi sadzīves atkritumu konteineriem. Skaidrs, ka šādos gadījumos sašķirot šādu konteinera sastāvu nav iespējams, kā rezultātā visi šie atkritumi nonāk atkritumu poligonā, kas nav pareizi, un zaudē jebkādu atkritumu šķirošanas jēgu virzībā uz tīrāku apkārtējo vidi, samazinot izmesto atkritumu daudzumu.
Tāpat arī joprojām atkritumu šķirošanas punktos Preiļos regulāri var novērot dažādu atkritumu kaudzes pie atkritumu konteineriem, un visbiežāk tie ir atkritumi, kurus pilnīgi droši varētu iemest sadzīves atkritumu konteinerā, šķiroto atkritumu konteineros, kā arī tekstila materiāliem paredzētajos konteineros.
Jāatzīmē, ka mums visiem ir šī iespēja – šķirot atkritumus, tādā veidā nodrošinot pareizu atkritumu apsaimniekošanu, rūpēs par apkārtējo vidi. Atkritumu šķirošana nodrošina, ka tie atkritumi, kuri ir otrreizēji pārstrādājami un izmantojami jaunu izejvielu ražošanā, atgriežas atkārtotā apritē. SIA “Preiļu saimnieks” aicina domāt zaļāk, būt atbildīgiem, šķirojot atkritumus!”
Līvānos izvelk desmitiem metru garus maluzvejnieku tīklus
Līvānu novada pašvaldības inspektoriem pagājušās nedēļas trešdienā, 26. jūlijā, vietējos ezeros gadījās pamatīgs loms. Vietvara vēsta:
“Līvānu ezerā, Iesalnieku ezerā un Jersikas ezerā tika veikta nelikumīgi ielaisto zvejas rīku kontrole (reids), ko veica pašvaldības inspektori. Reida laikā no Līvānu ezera tika izņemts viens 70 metrus garš nelikumīgi ievietotais zvejas tīkls, viens 30 metrus garš zvejas tīkls un Jersikas ezerā 3 āķi”.
Aizkraukliešus biedē melni dūmi
Aizkraukliešiem, kuri dzīvo Bitēnu ielas apkārtnē (bijušās rūpnīcas VEF filiāles teritorijā), dzīvi gandē melnu dūmi mākoņi, kuri nāk no bērza kokmateriālu pārstrādes ražotnes “Baltic Birch wave” puses. Pašvaldība saņēmusi gan iedzīvotāju sūdzības, gan arī pati noskatījusies uz melno padebesi. Tādēļ prasīts kokmateriālu ražotnes skaidrojums.
“Baltic Birch wave” pārstāvis Ričards Bušs vietvarai skaidroja, ka uzņēmumam ir visas nepieciešamās atļaujas un sertifikāti ražošanas veikšanai, un tā nav bīstama ne cilvēkiem, ne apkārtējai videi. Bet viņš stāsta, ka melni dūmi ražošanas procesā var rasties vairāku iemeslu dēļ:
* žāvēšanas procesā šķelda pa transportiera lenti nokļūst apkures katlā. Reizēm uz lentes ir uzkritis lielāks šķeldas daudzums, nekā ierasts un nekā ir vajadzīgs, kas “parauj liesmu”, kā rezultātā burtiski uz 15 sekundēm iznāk melni dūmi;
* šķeldas mitruma temperatūra tiek regulēta, bet, ja gadās kāds koks, kurš stāvējis visu savu baļķēna dzīvi purvā vai mitrumā, šķelda ir ļoti slapja, tāpēc, tai sadegot, var rasties melnāki dūmi, bet arī šajā situācijā dūmi nebūs melni ilgāk par vienu minūti.
Ričards Bušs teic: “Jaunie darbinieki tiek rūpīgi apmācīti darbam ar dūmvadiem un bīstamajām iekārtām. Tā kā esam jauns uzņēmums, arī darbinieki savā amatā ir nesen un sākumā var pieļaut kļūdas, kuras noteikti nav bīstamas, bet, pieberot vairāk šķeldas vai nenokontrolējot mitrumu, var rasties melnu dūmu mākonis. Lai samazinātu šādu situāciju rašanos, šobrīd ir uzstādīta novērošanas kamera, kas monitorē skursteni, atbildīgais darbinieks seko līdzi ekrānā redzamajam, vienlaikus kontrolējot šķeldas padeves apjomu un mitruma līmeni, nepieciešamības gadījumā novēršot kļūmes pēc iespējas operatīvāk. Uzņēmums ir gatavs apliecināt situācijas uzlabošanos nākotnē”.
Viņš klāsta, ka ražotnē izmanto tikai divas sastāvdaļas, ar ko strādā - koku un ūdeni. Nekādu citu sastāvdaļu ražošanas procesā nav. Uzņēmuma produkts ir nažfinieris jeb bērza lobīšanas procesā radusies plāna loksne. Savukārt dūmi rodas, to kaltējot. No lobīšanas radušās atliekas – šķeldu – liek katlā (kā malkas vai granulu katlā jebkuram mājās), tas tiek savienots ar ūdens cauruļvadu, kas silda vairākas tonnas ūdens, tā tvaika radītais siltums tiek laists iekārtā un tādējādi tiek žāvēts nažfinieris.
Uzņēmuma pārstāvis satrauktos aizkraukliešus aicina pārliecināties, ka viņiem nekas nedraud: “Ja ir vēlme, iepriekš piesakoties, jebkurš interesents var tikt izvests ekskursijā mūsu pieticīgās līnijas apskatei”.
Vecā dīvānā slēpj narkotikas
Pirms pāris nedēļām pamatīgs ķēriens bija Ropažu novada pašvaldībniekiem pašā galvaspilsētas pievārtē – Dreiliņu mežā. Ropažu novada pašvaldības policija informē:
“Dreiliņu meža masīvā pamanītas automašīnā sēdošas personas, kuras, ieraugot policijas darbiniekus, izrādīja pastiprinātu nervozitāti.
Pieejot klāt pie auto, viena no personām centās zem sēdekļa pastumt polietilēna iepakojumu ar dzeltenbrūnu pulverveida vielu. Iztaujājot par iepakojuma saturu, persona atzina, ka tas ir amfetamīns un viņa nolīgta, lai no meža paņemtu slēpnī (vecā dīvānā) noslēptās narkotiskās vielas.
Uz notikuma vietu nekavējoties tika izsaukti Valsts policijas darbinieki. Noskaidrots, ka pie personām atradās divi kilogrami amfetamīna un astoņi grami kokaīna”.
