Kas notiks, ja Latvijas pilsēta bankrotēs?
Rēzekne ir smagā finansiālā stāvoklī. Vienas no lielākajām Latvijas pilsētām budžetā ir trīs miljonu eiro iztrūkums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks uzskata, ka pašvaldībai draud finanšu stabilizācijas process. Ko tas nozīmē un vai tiešām viss ir tik slikti?
Rēzekne nonāca neapskaužamā stāvoklī. To, ka pilsēta kavē vai nespēj pilnībā dzēst savas saistības, pagājušajā mēnesī atklāja Finanšu ministrija. "Sakarā ar to, ka tika apzinātas augstas ilgtermiņa saistības un parādi, Finanšu ministrija vērsās pie pašvaldības, uzsākot sarunas un pieprasot informāciju. Šobrīd gaidām Rēzeknes pilsētas padomes apstiprināto plānu finansiālā stāvokļa uzlabošanai ilgtermiņā. Šo rīcības plānu gaidām augusta sākumā, lai būtu pārliecināti par pašvaldības maksātspēju," portālam "Rus.lsm.lv" skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve Lelde Grīnvalde.
Galvenie parādi ir par siltumapgādes pakalpojumiem, saka Finanšu ministrijā.
Situācijai seko līdzi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. "Ja ir nepieciešamība pēc vienas vai otras valsts iejaukšanās formas finanšu resursos, tātad būs jārunā par finanšu stabilizācijas procesu. To varētu ierosināt Reģionālās attīstības ministrijas ministrs, finanšu ministrs un Valsts kontrolieris. Un ir jābūt noteiktām pazīmēm. Lai iniciētu šādu finanšu stabilizāciju, nepieciešama vienas vai vairāku pazīmju izpilde - proti, pašvaldība pārsniedz savu aizņēmumu portfeli, proti, 20% no pašvaldības gada budžeta, vai pašvaldība nespēj dzēst savas saistības, vai arī pašvaldības parādi pārsniedz tai piederošos aktīvus. Lai mēs vispār varētu runāt par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, ir nepieciešama viena vai vairākas no šīm pazīmēm," saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Aivars Draudiņš.
Finanšu stabilizācijas process nozīmē, ka Finanšu ministrijas ierēdņi daļēji aizstāj pašvaldību un izvērtē, kādi maksājumi jāveic un kādi ne, kādi izdevumi jāpārtrauc un kādi jāturpina. "Ja nonākam pie šādas situācijas, tad, protams, ir jāizvērtē, kāpēc tā radusies, jāizvērtē pašvaldības priekšsēdētāja un varbūt arī visas padomes atbildība. Lēmumus par saistībām, kuras uzņemas pašvaldība, pieņem padome. Un, protams, atbilstoši Vietējās pašvaldības likumam padome atbild gan par budžeta veidošanu, gan par tā izpildi. Tas nozīmē, ka visa atbildība gulstas uz pašvaldību," skaidro Aivars Draudiņš.
Par to, vai nonāks līdz pašam procesam, pagaidām runāt ir pāragri. Atbildes parādīsies augustā, kad pašvaldība iesniegs dokumentus Finanšu ministrijai.
Pēdējais līdzīgs gadījums Latvijā bija pirms 13 gadiem – toreiz par maksātnespējīgu kļuva Ādažu novada pašvaldība.
2010. gadā Ādažu domes vadību uzņēmās Finanšu ministrijas ierēdņi. Viņi trīs gadus novadā savilkuši galus kopā, norēķinājušies par rēķiniem. Un 2013. gadā pameta novadu, nododot tā pārvaldību ievēlētajiem politiķiem.
Vainīgs šādā stāvoklī izrādījās toreizējais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks – kā nosprieda Augstākās tiesas Senāts, viņš ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli.
Līdz 30. jūnijam visām Latvijas pašvaldībām bija parādi valstij pusotra miljarda eiro apmērām. Visvairāk ir parādā Rīga - 320 miljoni. Otrajā vietā Ogre - gandrīz 96 miljoni eiro, bet trešajā - Jelgava - gandrīz 91 miljons, "Rus.lsm.lv" pastāstīja Valsts kasē.
