Olaines arheologi atraduši Pirmā pasaules kara ložmetājligzdas

Pārskatot Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabātās kauju un pozīciju novietojumu shēmas atklāts, ka nometnes dienvidu pusē atradās priekšposteņa pozīcijas, kas bijušas kā aizsargbūves ar izbūvētām ložmetēju ligzdām.

Izpētes laikā tika iemērīti divi izpētes laukumi. Pirmais laukums iemērīts vietā, kurā reljefa formā saskatāma iespējamā priekšposteņa atrašanās vieta. Noņemot zemes virsējo kārtu tika atsegts biezs slānis ar padomju laika atkritumiem, kas sniedzās līdz pat pamatzemei. Precīzu kādreizējo reljefa līmeni un priekšposteņa pozīciju grīdas līmeni nebija iespējams noteikt, jo priekšposteņa atrašanās vietas ziemeļu pusē, 20. gs. deviņdesmitajos gados, izrakts meliorācijas grāvis. Darbu veikšanas laikā ar smago tehniku līdzināta zeme, kas sajaukta kopā ar atkritumiem.

Izpētes laikā, balstoties uz zemes slāņu krāsu maiņu un atrasto koka konstrukciju fragmentiem, noteikti priekšposteņa aptuvenie izmēri – 6m x 5m.

Vadoties pēc trim uzbēruma vaļņiem, kuru malas bijušas nostiprinātas ar apaļkoku sienu, var secināt, ka pozīcijas bija vērstas dienvidu virzienā. Apaļkoki savā starpā bijuši savienoti ar metāla stiepli.

Veicot arheoloģisko izpēti priekšposteņa pozīcijās, netika sasniegts sākotnējais mērķis, jo laika gaitā daudzi lietiskie pierādījumi iznīcināti. Blakus izpētes laukumam tika veikta atsevišķu ieplaku zondāža, bet liecības par priekšposteņa iekārtojumu netika atrastas.

Otrs izpētes laukums iemērīts vietā, kurā, iespējams, atradusies krievu armijas artilērijas pozīcija. Iemērītā laukuma izmēri – 3m x 4m. Noņemot augsnes virskārtu un izsmeļot smiltis līdz pamatzemei, secināts, ka artilērijas pozīcija nav bijusi pabeigta. Uz dienvidu puses uzbēruma, 20 cm dziļumā, atsegtas piecas trīslīniju sistēmas šautenes patronas, kas identificējamas kā vienkāršs savrup atradums. Netika atrasta neviena metāla stieple, kas varēja sasaistīt kopā koka konstrukcijas. 2020. gada rudenī blakus tika veikta izpēte tādai pašai artilērijas pozīcijas vietai. Izpētes laikā atsegti koka konstrukciju fragmenti un metāla stieples, kas savienoja uzbērumu nostiprinošās sienas. Vienojošais elements abām izpētes vietām – neliels laukums ar oglēm, kas norada, ka pirms artilērijas pozīciju izveides šajā vietā ir kurināts ugunskurs.

Joprojām ir maz informācijas par Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruta dienvidu pusi, kur atradušās aizsardzības fortifikācijas.

Arheoloģiskā izpēte tika veikta Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākā speciālista Māra Ribicka un arheologa Normunda Jēruma vadībā.