Satraucoša tendence — Latvijas ūdeņos sarūk vietējo vēžu sugu īpatņu skaits
Jau gandrīz trīs nedēļas Latvijā rit oficiālā vēžošanas sezona, jau fiksēti pirmie pārkāpumi, bet savukārt vides pētnieki ir bažīgi par mainīgo ekoloģiju un invazīvajām vēžu sugām. Tās no ierastās vides izspiež vietējās vēžu sugas, kuru aizsardzībai nav valsts atbalsta, vēsta portāls "lsm.lv".
"Ar signālvēzi ir tāda situācija, ka viņš ir izturīgāks pret slimībām un vēžu mēri, mūsu platspīļu un šaurspīļu vēzis ir jūtīgāks un vairāk izmirst," sacīja Institūta "BIOR" vadošā pētniece Ruta Medne. "Temperatūras paaugstināšanās un vides piesārņojums ietekmē ūdeņus, veicina eitrofikāciju." Medne piebilda, ka vietās, kur cilvēki atceras, ka tētis bērnībā makšķerēja vai ķēra vēžus, ražošana un mājsaimniecības ietekmējušas ūdeņu stāvokli, līdz ar to zivju un vēžu skaits samazinājies.
Valsts atbalsta programmas vēžu sugu populācijas saglabāšanai šobrīd īsti neesot. Zemkopības ministrija šobrīd strādā pie noteikumu grozījumiem, kas palielinās vēžošanas vietu skaitu, tādējādi varēšot vairāk izķert invazīvās vēžu sugas. Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) inspektori pastiprināti uzrauga, lai vēžošanas sezona, kas sākās 1. jūlijā un ilgs līdz 30. septembrim, noris pēc noteikumiem, vēsta "lsm.lv".
"Viens no galvenajiem pārkāpumiem ir tas, ka cilvēki aizmirst, ka vēžot drīkst ar vēžu krītiņu, nevis ar murdiem, kas jau ir nopietnāk. Ar murdiem drīkst, bet tas ir tad, ja pašvaldība ir izsniegusi zvejas licenci," paziņoja VVD.
