Bariņš pieaugušo neprot uzsliet vienkāršu telti un iekurināt ugunskuru
Latvijas armijas veterāns Vitālijs Dubovs ir viens no biedrības "New Door" sociālās uzņēmējdarbības akcelerācijas programmas absolventiem. Viņš kopā ar citiem domubiedriem strādā pie sociālā projekta “Expedition.camp”, kura ietvaros piedāvā apgūt arī izdzīvošanas prasmes mežā un dažādās ekstremālās situācijās. Vitālijs intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par armijas veterānu darbošanos, palīdzot bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Izrādās, ka uguns iekuršana un telts uzsliešana daļai mūsdienu cilvēku var sagādāt pamatīgas grūtības!
“Mūsu ideja parādījās jau sen. Es darbojos Latvijas armijas veterānu asociācijā. Tajā ir cilvēki ar specifiskām zināšanām, ko lielākoties nevar pielietot civilajā dzīvē, bet šādos projektos mēs, veterāni, kā instruktori varam tās pasniegt civiliedzīvotājiem.
Varam izglītot, kā reaģēt ekstremālās situācijās, kā sagatavoties pārgājieniem u.tml. Tādā veidā mums pašiem ir iespēja integrēties sabiedrībā,” viņš stāstīja.
Bijis 2 misijās Balkānos
Vitālijs ir Latvijas armijas starptautisko misiju veterāns. Viņš bijis divās starptautiskās misijās Balkānos. “Es biju karavīrs, nodienēju armijā 5 gadus.” Viņš mācījies Alpu strēlnieku instruktoru skolā Šveicē un Dānijas izlūku skolā.
Patlaban viņš ieskaitīts Latvijas armijas rezervistos, jo ģimenes apstākļu dēļ bija spiests beigt dienēt armijā.
No drošības jomas uz apdrošināšanu
Pēc tam viņš turpināja strādāt drošības jomā, piemēram, vadīja drošības dienestu uzņēmumā “Lido” un izveidoja Centrāltirgus iekšējās drošības dienestu, kas veiksmīgi strādā arī patlaban.
“Es sapratu, ka tajā jomā sasniedzu visu, ko varēju sasniegt, tāpēc nomainīju sfēru un tagad strādāju ar apdrošināšanas uzkrājumiem,” Vitālijs stāstīja par savu šī brīža pamata nodarbošanos.
Visai dienai paredzēto programmu izpildīja 8 (!) minūtēs
Paralēli dažādiem algotiem darbiem Vitālijs pēc dienēšanas beigām turpināja aktīvu dzīvesveidu. 2011.gadā viņš iesaistījās Latvijas armijas veterānu asociācijas dibināšanā.
“Mēs tajā laikā bijām jauni un kopumā ne īpaši novērtējām to, ko paši izdarījām. Tagad daudziem no mums ir pāri 40 gadiem un saprotam, ka gribas vienreiz gadā satikties, ieraudzīt savus bijušos armijas biedrus, parunāt ar viņiem, saprast, vai kādam ir kādas grūtības, un piepalīdzēt viens otram.”
Pirms kāda laika armijas veterāni rīkoja pasākumu, uzaicinot organizāciju, kas piedāvāja airsofta, lāzertaga un peintbola aktivitātes. Bija plānots, ka visu dienu būs īpaša programma un viens no uzdevumiem būs ieņemt kādu ēku. “Mūsu puikas to izpildīja 8 (!) minūtēs, lai gan programma bija paredzēta visai dienai!”
Nolēma dalīties savās zināšanās
“Tad mēs sapratām, ka tas ir pavisam nepareizs virziens.” Asociācijā darbojas armijas veterāni, kas bijuši vairākās (daži pat 8) starptautiskās misijās. Viņi saprata, ka kopējos pasākumos, organizējot militāras un taktiskas aktivitātes, atgriež biedrus atpakaļ darbā. “Bet no darba uz darba negribas braukt.”
Tāpēc asociācijas pārstāvji mainīja darbošanās koncepciju un nolēma dalīties ar savām specifiskajām zināšanām ar civiliedzīvotājiem. Šīs zināšanas ikviens var ļoti veiksmīgi pielietot pārgājienos, ekstremālās situācijās un citos aktīvā dzīvesveida pasākumos.
Jauniešiem trūkst zināšanu
“Izdomājām projektu, ka vajag ne tikai pašiem iet pārgājienos, bet varam arī apmācīt citus, iedot kaut ko bērniem. Mēs ļoti labi zinām, ka jauniešiem trūkst zināšanu, kā izdzīvot mežā, kā sagatavoties pārgājieniem, kā strādāt komandā, kā reaģēt ekstremālās situācijās.
Mūsu veterāni, instruktori to var pasniegt un iedot jauniešiem.”
Palīdz arī bērnunama audzēkņiem
Viņi saprata, ka visā Latvijā, īpaši pie Rīgas, trūkst infrastruktūras, kur var organizēt bērnu nometnes. Līdz ar to nolemts strādāt 2 virzienos: organizējot pasākumus un piedāvājot vietu, kur var noritēt dažādas aktivitātes. Pasākumi jau notiek, bet plānots piedāvāt arī kempinga pakalpojumus.
Tādā veidā varētu nopelnīt līdzekļus, ko novirzīt arī sociāliem projektiem, piemēram, bezmaksas pasākumiem bērnunama audzēkņiem. “Lai to noorganizētu, vajadzēja ieguldīt līdzekļus, savu laiku. Šo pasākumu un bērnu dēļ mēs arī strādājam un ir paredzēts šis projekts. Ne tikai mūsu, armijas veterānu, labuma gūšanai, bet arī tiem, kam patiešām nepieciešama palīdzība.
Paši veterāni jūtas noderīgi
Šādos projektos arī armijas veterāni jūtas noderīgi, iesaistīti un vajadzīgi. “Instruktors ar savām specifiskajām zināšanām jūtas noderīgs, vadot pasākumus.”
Tādā veidā viņi arī labāk integrējas civilajā sabiedrībā. “Ja ir 10 civiliedzīvotāji un 1 instruktors, viņš kopumā vairāk integrējas civiliedzīvotāju sabiedrībā. Es pats, vadot pasākumus, jutu, ka integrējos. Mēs savā starpā runājām nevis par armijas lietām, bet par normālām dzīves situācijām.” Tādējādi no šādiem pasākumiem iegūst gan apmeklētāji, gan paši instruktori.
Turklāt Latvijas armijas veterāni ir gatavi dalīties savās zināšanās un pieredzē, organizējot šādus projektus, arī ar kaimiņvalstu pārstāvjiem, piemēram, Lietuvas un Ukrainas armijas veterāniem.
Diemžēl daļa pieaugušo nemāk uzsliet telti
Vadot dažādus izdzīvošanas pasākumus, veterāni novērojuši, ka mūsdienu cilvēkiem trūkst zināšanu un prasmju, kā izdzīvot mežā. “Ar pieaugušajiem ir grūtāk strādāt. Mēs vadām nodarbības ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī pieaugušajiem. Mēs pamanījām un sapratām, ka pieaugušie nevar uzstādīt individuālo telti, kad iedodam viņiem tādu uzdevumu.
Daudzi to nevarēja, kaut arī bija redzējuši, kā bērni to dara. Viņu prātā vienkārši neatspoguļojās, kas jādara, kā pareizi darīt, kādā secībā uzlikt individuālo telti.
Tā var kļūt par problēmu X stundā
Mēs sapratām: jā, tā ir problēma, īpaši šajā situācijā pasaulē, kad mūsu kaimiņvalstis karo un ir jautājums par civilajiem iedzīvotājiem, vai viņi un mūsu civilās aizsardzības sistēma ir gatava X stundai? Vai mēs esam gatavi reaģēt tā, kā vajag?”
Vienas no zināšanām, ar ko armijas veterāni dalās, ir par 72 stundu krīzes mugursomas salikšanu: kā to pareizi izdarīt, kā pielietot somā esošās lietas un aprīkojumu, ko vajag salikt mugursomā. Viņi stāsta, kas jāliek somā un kā saliktās lietas labāk izmantot, piemēram, kā darboties ar kramu, kā iekurināt gāzes plīti utt.
Novērots, ka daļa cilvēku pārzina un ātri apgūst šīs lietas, bet citiem iet grūtāk.
Piedāvā dzirdēt, redzēt un pašiem pamēģināt
Armijas veterāni darbojas pēc koncepcijas, ko Vitālijs apguva Alpu strēlnieku skolā.
Vispirms pasniedzējs izstāsta, piemēram, kā jāuzslej telts, tad to parāda un pēc tam kursanti mēģina to darīt paši. Izejot cauri visiem šiem trīs līmeņiem, cilvēki parasti labi atceras, kā uzlikt telti, lai gan ikdienas dzīvē ar to nenodarbojas un pat nesaskaras.
Milzīgs gandarījums, kad izdodas iekurināt ugunskuru
Runājot par uguns iekuršanas prasmēm mūsdienu sabiedrībā, Vitālijs atzina, ka ar to saistās atmiņā paliekošas situācijas. “Tas ir pats jautrākais moments mūsu apmācībās. Pēc tā cilvēkiem izstrādājas dopamīns, saprotot, ka viņi ar savām rokām var iekurināt ugunskuru.
Tas brīdis, kad viņi to izdara, kļūst par projekta kulmināciju. Tad viņi saprot: jā, viņi var izdzīvot mežā un iekurināt ugunskuru.” Ļaudis, tostarp skolas vecuma bērni, jūt milzīgu gandarījumu, ka paši varējuši to izdarīt.
“Izstrādājas dopamīns, un vecāki pēc tam zvana mums un saka, ka bērnus nevar mājās nomierināt, jo viņi stāsta: “Gribam atkal iet uz mežu un izdzīvot!””
Arī telefoni jāņem līdzi
Runājot par mobilajiem telefoniem, no kā daļa mūsdienu cilvēku nešķiras ne dienu, ne nakti, Vitālijs atzina, ka arī tos vajadzētu ņemt līdzi uz mežu. “Viens no jautājumiem, ko uzdodam bērniem, ir par to, vai vajag ņemt līdzi telefonus uz mežu.
Daudzi saka, ka nē. Kāpēc? Tāpēc, ka vecāki saka, ka viņi pārāk daudz sēž savos telefonos, internetā utt. Tāpēc viņi anketā, ko dodam aizpildīt, izsvītro telefonus un negrib tos ņemt līdzi.
Bet mēs stāstam, ka telefons ir cieši saistīts ar mūsu dzīvi. Mums ir ne tikai jāņem telefons līdzi, bet arī jāpārbauda, vai tam ir pilna baterija un vai ir paņemta arī pilna Power bank [baterijas lādētājs].
Bez telefona var būt grūtāk
Reiz kāds puika brauca ar autobusu, izkāpa no tā, aizgāja uz mežu, aizmiga un no rīta vairs nepamodās. Viņu atrada mežā netālu no ceļa. Viņš vienkārši nevarēja atrast ceļu. Viņam nebija līdzi telefona.
Tāpēc mēs par telefonu stāstām, ka to var izmantot ekstremālās situācijās. Ar to var sazvanīt vecākus, palūgt palīdzību vai vienkārši pēc telefona cilvēku var atrast.”
Aicina telefonu izmantot lietderīgi
Armijas veterāni māca bērniem un jauniešiem, ka telefonos var ne tikai skatīties soctīklus un spēlēt spēlītes, bet tos var arī izmantot praktiski, pareizi un lietderīgi.
“Stāstām, ka telefons ir viens no tiem instrumentiem, kas, ejot mežā, tomēr ir jāliek mugursomā.”
Cer nopelnīt, lai palīdzētu paši sev
Darbojoties biedrības "New Door" sociālās uzņēmējdarbības akcelerācijas programmā, armijas veterāni saprata, ka viņu ideja par dažādu pasākumu organizēšanu un vadīšanu jāpārvērš sociālā uzņēmumā, lai tādā veidā ne tikai organizētu pasākumus, bet arī paši nopelnītu nelielus līdzekļus savai iztikai.
Iepriekš armijas veterāni pasākumos pārsvarā darbojās kā brīvprātīgie, taču plānots, ka turpmāk viņi dažādās aktivitātēs, piemēram, izdzīvošanas pārgājienos, varēs arī nedaudz nopelnīt.
Sapņo par starptautisko misiju veterānu dienu
“Pateicoties tam, ka izveidosim sociālo uzņēmumu, mēs varēsim nopelnīt arī kaut kādu naudiņu, ko novirzīt projektos, kas saistīti ar Latvijas armijas veterānu asociāciju.”
Piemēram, reizi gadā varētu organizēt starptautisko misiju veterānu dienu, kad bijušie karavīri piespraustu savas medaļas un satiktos svinīgā un draudzīgā atmosfērā.
Veterāni varēs arī nopelnīt
Sociālais uzņēmums dotu iespēju veterāniem nedaudz nopelnīt dažādos pasākumos. “Viņi varēs strādāt kā instruktori, nevis darboties kā brīvprātīgie.
Piemēram, kad veterāns atnāks mājās, viņš varēs pateikt sievai un bērniem: “Es vadīju kādu pasākumu.” Ja sieva viņam teiks: “Mīļais, mēs tevi neesam redzējuši 20 gadus, jo tu braukāji pa dažādām starptautiskām misijām un mācībām. Vai tu negribi veltīt laiku mūsu bērniem?” instruktors varēs atbildēt: “Es nopelnīju naudiņu un tāpēc mēs varēsim šovakar kopā aiziet uz kino vai akvaparku.””
Akcelerācijas programma ir daļa no Labklājības ministrijas sociālās uzņēmējdarbības aktivitāšu cikla “Attīstām sociālo uzņēmējdarbību kopā!”, ko finansē Eiropas Sociālais fonds.
