Rinkēvičs nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā (VPK), vēlāk Rinkēvičs saņems valsts augstākos apbalvojumus. Saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Jaunievēlētajam Valsts prezidentam Rinkēvičam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā 2004.gadā ir piešķirta un pasniegta Viestura ordeņa augstākā šķira, līdz ar to Rinkēvičs, stājoties Valsts prezidenta amatā, iegūs tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Atbilstoši Valsts apbalvojumu likumam noteiktajai kārtībai Triju Zvaigžņu ordeņa, Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdes un Atzinības krusta pasniegšana jaunievēlētajam Valsts prezidentam notiek 8.jūlijā Saeimā.

Pēc valsts augstāko apbalvojumu saņemšanas Rinkēvičs plkst.10.30 noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, savukārt plkst.11 viņš noliks ziedus pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica kapavietām.

Laukumā pie Rīgas pils plkst.12 Rinkēvičs simboliskā ceremonijā saņems Rīgas pils atslēgu no iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita un dzīvesbiedres Andras Levites. Rīgas pilī Valsts prezidenta kabinetā Rinkēvičs simboliskā ceremonijā saņems Valsts prezidenta standartu no Levita.

Rīgas pilī plkst.16 notiks svinīgā pieņemšana par godu Rinkēviča inaugurācijai, savukārt pāris stundas vēlāk, plkst.22 Rinkēvičs apmeklēs deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs".

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā. Viņš absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.

Rinkēvičs pagājušā gadsimta 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā no 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa - AM valsts sekretāra - amatu.

No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005. līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni. Savukārt no 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā viņš iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.

Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un abās Kariņa valdībās.

2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā "Vienotība". 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs tika ievēlēts parlamentā no partiju apvienības "Jaunā vienotība" saraksta.

2023.gada 31.maijā Saeima Rinkēviču ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti - "Jaunā vienotība" un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie".Tās pašas dienas vakarā Rinkēvičs nosūtīja iesniegumu "Jaunajā vienotībā" ietilpstošās "Vienotības" valdei, lūdzot pārtraukt viņa darbību partijā.

Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomaina Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019.gada 28.maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.

Pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti ievēlēja 1922.gadā. Viņš atkārtoti tika ievēlēts arī uz nākamo termiņu, tomēr Čakste aizgāja aizsaulē, pirms bija beidzies viņa pilnvaru laiks. Pēc tam par Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals, savukārt pēc Zemgala termiņa beigām par Valsts prezidentu tika ievēlēts Alberts Kviesis. Viņš augstajā amatā tika ievēlēts atkārtoti un savus pienākumus veica līdz pilnvaru termiņa beigām.

1934.gada 15.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis īstenoja valsts apvērsumu, kā rezultātā tika atlaista Saeima, bet jau vēlāk Ulmanis vienlaikus ar premjera amatu uzņēmās pildīt arī prezidenta pienākumus. To viņš darīja līdz padomju okupācijai 1940.gadā.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 5.Saeima 1993.gada 7.jūlijā par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani. 1996.gada 8.jūlijā Saeima Ulmani ievēlēja atkārtoti uz nākamo termiņu. Kopš 1999.gada Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, atkārtoti amatā viņa tika pārvēlēta 2003.gada jūnijā. Vīķe-Freiberga ir pēdējā no prezidentiem, kurai izdevies tikt pārvēlētai uz otro pilnvaru termiņu.

Savukārt 2007.gada 7.jūnijā prezidenta amatā stājās Valdis Zatlers. 2011.gada maijā viņš rosināja atlaist Saeimu, bet 2011.gada 2.jūnijā - netika atkārtoti ievēlēts par Valsts prezidentu. Par Zatlera amata pēcteci kļuva Andris Bērziņš, kurš uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā nekandidēja. Tā bija pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlējās nekandidēt otrajam amata termiņam.

2015.gada Valsts prezidenta vēlēšanas notika 3.jūnijā, kad 12.Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Raimondu Vējoni. Viņu prezidenta amatā ievēlēja pēc pieciem balsojumiem. "Par" prezidentu aizklātās vēlēšanās nobalsoja 55 Saeimas deputāti, "pret" - 42. Savukārt Vējoni amatā 20019.gada 29.maijā nomainīja toreizējais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.