Spānijas kailgliemezis iekļuvis Eiropas visizplatītāko invazīvo sugu sarakstā

Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā suga klasificējama kā invazīva, šobrīd Spānijas kailgliemezis valstī nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādē ir normatīvais regulējums, izvērtējot šīs sugas iekļaušanu vietējo invazīvo sugu sarakstā un mehānismu ieviešanai, lai būtu iespējams vērsties pret tiem īpašumu apsaimniekotājiem, kas neveic invazīvās sugas ierobežojošus pasākumus.

Sākot ar pirmā īpatņa atrašanu 2009. gadā līdz 2025. gada 15. jūlijam Latvijas iedzīvotāji jau vairāk nekā 1200 reizes ziņojuši par Spānijas kailgliemežiem, turklāt visbiežāk tie konstatēti Latvijas centrālajā daļā. 

Spānijas kailgliemezis apdraud dabu un cilvēku saimniecisko darbību

DAP pēdējos gados saņem regulārus ziņojumus un sūdzības no dažādiem Latvijas reģioniem par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži bieži tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus, jo īpaši dārzu īpašniekiem.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka suga masveidā dārzos un citās vietās var nest zaudējumus un iznīcināt pat pusi ražas, noēdot kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus u.c. augus. Šie gliemeži ļoti ātri vairojas, izkonkurē vietējās sugas un var apdraudēt bioloģisko daudzveidību. Tie apēd dārzeņus, augus un pat citu gliemežu olas.

Izplatības ceļi

Latvijā kaitēklis galvenokārt tiek izplatīts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža izdētās olas vai paši gliemji. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Katrs gliemezis gada laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām, kuras pārziemo. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā ir jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem tūdaļ. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no jūnija līdz septembrim, ir jāpanāk, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas.

Kā atpazīt Spānijas kailgliemezi un ierobežot to izplatību?

Spānijas kailgliemeži parasti ir oranžbrūni vai tumši brūni, bez čaumalas. Pieaugušie var sasniegt līdz 15 cm garumu. Viena no pazīmēm ir to biežā parādīšanās lielā skaitā – ja redzat dārzā desmitiem līdzīgu gliemežu, pastāv liela iespējamība, ka tie ir Spānijas kailgliemeži. Ja jūs savā zemē esat pamanījis invazīvos "spāņus", DAP aicina:

• Ziņot par Spānijas kailgliemeža atradnēm pārvaldes tīmekļvietnē www.invazivs.lv
• Pēc iespējas ātrāk uzsākt šīs sugas ierobežošanas pasākumus. "Atceries, ka šo sugu nav iespējams iznīcināt pilnībā plašās un dabiskās teritorijās. Tos var ierobežot, tikai samazinot kailgliemežu skaitu," norāda DAP.

Kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu, sākot no agra pavasara, sākoties gliemju aktivitātei, un jāturpina līdz pat vēlam rudenim. Efektīvākam rezultātam ieteicams kombinēt dažādas ierobežošanas metodes.

1. Mehāniskā iznīcināšana

• Savākšana ar rokām – visefektīvāk no rītiem vai vakaros, kad gliemeži ir aktīvi.
• Iznīcināšana: savāktos gliemežus nedrīkst izmest dabā vai konteinerā, bet jāievieto slēgtā traukā ar:
  • sālsūdeni,
  • 1% vara sulfāta šķīdumu,
  • vai jāaiznes utilizācijai saskaņā ar pašvaldības noteikumiem.

1. Olu iznīcināšana
   • Spānijas kailgliemeži dēj līdz 500 olu gadā, kas pārziemo augsnē.
   • Olas ir nelielas (ap 2 mm), caurspīdīgas vai bālgani dzeltenīgas.
   • Olas jāsaspiež vai jāievieto iznīcināšanai piemērotā traukā, kā minēts iepriekš.
2. Barjeras un slazdi
   • Gliemežiem var likt šķēršļus dārzos:
   • vara lentes, asas grants, kaļķis, koksnes pelni, olu čaumalas – veido sausu vai asu virsmu, ko tie cenšas izvairīties šķērsot.
   • Var izmantot alus slazdus (bļodiņas ar alu), kas pievilina gliemežus.
   • Specializētie slazdi, kas nopērkami dārzkopības veikalos.
3. Teritorijas apsaimniekošana
   • Regulāri jāpļauj zāle un jāsavāc augu atliekas, jo kailgliemežiem patīk mitras un aizaugušas vietas.
   • Zāli jākompostē slēgtās tvertnēs, nevis atklāti.
   • Nedrīkst izmest dārza atliekas mežos, grāvjos, pie ūdenstilpēm, jo tā var izplatīt gliemežus.
4. Stādu un komposta kontrole
   • Pirms iegādāties stādus vai kompostu, pārbaudi, vai tajos nav kailgliemežu vai to olu.
   • Podotus stādus īpaši rūpīgi jāpārskata, jo gliemeži bieži slēpjas pie saknēm.
5. Bioloģiskās metodes
   • Latvijā nav reģistrētu dabisko ienaidnieku, kas efektīvi kontrolētu šo sugu, taču dažkārt palīdz ezis, skrējējsienāzis, krupji, plēsīgās vaboles u.c.
   • Jāveicina bioloģiskās daudzveidības uzturēšana dārzā, lai līdzsvarotu ekosistēmu.
6. Ķīmiskie līdzekļi
   • Iespējams izmantot gliemežu granulas, taču:
   • tās jālieto atbildīgi, tikai reģistrēti līdzekļi,
   • jāizvairās no piesārņojuma un nekaitēt citiem dzīvniekiem vai videi.
   • Izvēlies ekoloģiskākas alternatīvas, piemēram, dzelzs fosfāta bāzes granulas, kas ir drošākas videi.
7. Higiēna pēc apkarošanas darbiem
   • Darba rīki, apavi, rokas – jānotīra pēc katras apkarošanas reizes, lai neizplatītu olas vai gliemežus uz citiem laukiem.

Visas izskaušanas metodes ir aprakstītas tīmekļvietnē www.invazivs.lv pie katras invazīvās sugas. Mudinām iepazīties ar šiem aprakstiem, metodes kombinēt, kā arī efektīgākai apkarošanai izvēlētās metodes īstenot kopā ar apkārtējo zemju īpašniekiem.