Cilvēku neskartajos Teiču dabas rezervāta ezeros atrod unikālas ekoloģiskās iezīmes
Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pētnieki sadarbībā ar Kopenhāgenas Universitāti pabeiguši divus gadus ilgušu pētījumu septiņos Teiču dabas rezervāta ezeros, vēsta portāls "lsm.lv".
Rezervāta 19 tūkstošus hektāru plašā teritorija ir slēgta brīvam apmeklējumam, un pētījuma laikā iegūtie dati ļāvuši ieskatīties nomaļo ekosistēmu funkcionēšanā, informēja LHEI pētnieks Matīss Žagars.
Pētnieks Teiču purvu raksturoja kā noslēpumiem pilnu, dzīvu organismu, kas nemitīgi aug un attīstās. "Sūnas aug strauji, tām atmirstot, veidojas slānis, uz kura aug nākamā purva kārta. Jaunie sūnu slāņi spiež uz vecajiem, un purvs, laikam ejot, plaisā. Plaisās pēdējo 2000–3000 gadu laikā izveidojušies ezeri. Teičos tādu ir 18."
Pētījumā secināts, ka ezeru ūdens ir ļoti tīrs, bet tam ir augsts skābums, kas neļauj ezeros augt ūdensaugiem. Izdzīvot šeit spēj tikai izturīgākās mikroskopisko aļģu un dzīvnieku sugas.
Savukārt ezeru kūdraino grunti apdzīvo tikai odu, spāru un citu sauszemes kukaiņu kāpuri.
Ne visos purva ezeros dzīvo zivis – divos no ezeriem zivis nav atrastas. "Ezeri bez zivīm ir kā telpas bez durvīm – tajos neietek upes, un zivis šeit evolūcijas gaitā nekad nav nokļuvušas," skaidro pētnieks.
Teiču dabas rezervātu iespējams apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku pavadībā, iepriekš piesakoties, norāda "lsm.lv".
Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus. Rezervāta administrācija atrodas Ļaudonā. Rezervāta platība ir 19 074 ha.
Dibināts 1982. gadā, 1989. gadā iekļauts Eiropas putniem nozīmīgo vietu sarakstā, 1995. gadā Rāmsaras konvencijas starptautiskās nozīmes mitrāju sarakstā. Rezervātā tiek saglabāta Austrumbaltijai raksturīga purva ekosistēma, bagātā putnu valsts, fauna un flora. Teiču rezervāts ietilpst Austrumlatvijas ģeobotāniskajā rajonā.
Teiču dabas rezervātā ir Latvijas lielākais purvs (platība apmēram 19000 ha), ko praktiski nav skārusi cilvēka darbība. Aizsargājamā teritorija ir arī viens no lielākajiem mitro ekosistēmu kompleksiem Baltijā ar rezervāta aizsardzības režīmu. Lielāko daļu aizņem augstais jeb sūnu purvs. Mežs aizņem 3729 ha. Lielāki skujkoku un jaukto mežu nogabali ir tikai ziemeļu daļā. Bez akačiem un lāmām Teiču rezervātā ir 18 ezeri, kas lielāki par 2 ha; lielākie — Kurtavas, Pieslaista un Mindaugas ezers. Tie ir distrofi ezeri — ūdenī daudz organisko vielu, maz minerālvielu.
