Mizgrauža ierobežošanai līdz septembrim visā Latvijā noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi

Lēmumu no šī gada 1.jūlija līdz 1.septembrim izsludināt mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus pieņēmis VMD ģenerāldirektors, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu, kas nosaka nepieciešamību turpināt mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, kas bija spēkā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Vienlaikus VMD uzsver, ka iepriekš ierobežojumi tika noteikti 32 novadu 230 pagastos, bet no 1.jūlija tie attiecināmi uz visu Latvijas teritoriju. Ierobežojumi pamatā noteikti līdzīgi mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgo egļu audžu aizsardzībai, kādi tie bija spēkā līdz šim.

Ekspertu darba grupas izvērtējums balstīts uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju un datiem par strauju mizgrauža savairošanās risku. Vērā ņemta arī VMD informācija par izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem, norāda dienestā.

Ekspertu darba grupā piedalās institūta "Silava", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas universitātes, Valsts augu aizsardzības dienesta, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas meža nozares eksperti.

Vienlaikus vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonas ir atspoguļotas Meža valsts reģistrā. Piekļūt reģistram var, izmantojot portāla "latvija.lv" autentifikācijas rīkus.

VMD aicina meža īpašniekus apsekot savas egļu mežaudzes, jo tikai tādējādi var konstatēt kaitēkļu savairošanos konkrētajā mežaudzē, veikt bojāto koku ciršanu, saņemot VMD apliecinājumu koku ciršanai.

Jau ziņots, ka turpmāk VMD ģenerāldirektors ar lēmumu noteiks meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, kā arī teritoriju, pasākumus un periodu apdraudējuma ierobežošanai.

Šāda prasība pieņemta, lai meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai Ministru kabinetam nebūtu jāizsludina ārkārtējā situācija, kā tas ir patlaban.

VMD dati liecina, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.

Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi 2022.gadā bija novērojami Vidzemē - Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados - un Sēlijā. Tāpat 2022.gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā, savukārt mierīgāka situācija ir bijusi Kurzemes mežos.

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.

VMD uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. VMD misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.