Intas Celmiņas apbrīnojamais abstraktais “Ainavas tēls” galerijā “Jēkabs”

Māksliniecei raksturīgajos lielformāta gleznojumos ar pastozu, ekspresīvu triepienu palīdzību iedzīvinātas ainavas dažādos gadalaikos. Visas gleznas izstaro vitālu enerģiju un mīlestību pret latvisko krāsu kodu. Tajās pārsvarā valda klusināti neitrālie un zemes toņi, papildināti ar atsevišķiem spilgti dzeltenās vai zilās krāsas akcentiem.

Pati māksliniece par izstādi saka: “Latvijas ainavas ir burvīgas. Debesis, lauki, ūdens, koki, tāles, viss mainās gaismas iespaidā. Gadalaiku pārvērtības. Ja man izdodas atsevišķus dabas elementus notvert uz audekla, rodas ilūzija par ainavu. Es negleznoju ainavas, tikai rakstu esejas par ainavu ar eļļas krāsām”.

Inta Celmiņa 1964. gadā ir absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un 1969. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu Eduarda Kalniņa vadībā. Dalību izstādēs Celmiņa ir aizsākusi 1969. gadā. Viņas darbi atrodas izstāžu zāles “Arsenāls”, Latvijas Mākslinieku savienības, “Swedbank” un vietējās privātajās kolekcijās, kā arī citu valstu muzejos un privātajās kolekcijās. Māksliniece ir saņēmusi prēmijas un apbalvojumus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Mākslinieces profesionalitāti apliecina arī saņemtās prēmijas un apbalvojumi lokālajā, kā arī starptautiskajā kultūras telpā. Māksliniece ir Baltijas republiku glezniecības triennāles laureāte (1975, 1978), apbalvota ar Francijas Salona Sudraba medaļu izstādē “Tradīcijas un meklējumi” (1984), Latvijas Nopelniem bagātā mākslinieka nosaukumu (1990), “Hansabankas” prēmiju par gada labāko gleznu mākslas galerijā “Asūna” (2006) un iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (2011).

Viņa teikusi: “Mana darbošanās saistās ar glezniecību, kas ir sens un brīnišķīgs mākslas veids. Glezniecība cenšas izteikt cilvēka sarežģītākās jūtas un augstākos ideālus, tās izteiksmes līdzekļi pilnveidojas un pārveidojas, tomēr nemainās būtība. Necenšos atrast jaunu skaidrojumu, jo pilnībā paļaujos glezniecības neierobežotajām iespējām un arī 21. gadsimta cilvēka vajadzībai pēc sevis apzināšanās un garīgām vērtībām”.

Intas Celmiņas izvēlētais tēmu loks ir ļoti bagāts noskaņu interpretācijā. Izteiksmes līdzekļu izvēlē māksliniece ir mērķtiecīga un lakoniska. Ārēji fiksējamās parādības savos darbos attēlo kā zīmi vai simbolu un labprāt izvēlas lielus formātus, kolorītu pakļaujot darba iekšējai uzbūvei. Viņas daiļradē liela nozīme ir faktūrām un otas rakstam. Līdztekus stājglezniecībai māksliniece ir darbojusies arī monumentālās glezniecības jomā.

Intas Celmiņas daiļradē dominē sievišķības noslēpums, dvēseles noskaņas, mūzikas interpretācijas un simbolisku tēlu būtība. Tas viss savu izpildījumu rod dinamiskā un piesātinātā krāsu triepienā, paužot spēcīgas emocijas. Nozīmīga mākslinieces daiļradē ir gleznas faktūra, kas izceļ telpas dziļumu un gaismas radīto efektu. Pelēcīgā kolorītā gleznotie darbi bagātināti ar spēcīgu balto, sarkano, rozā, dzelteno vai zilo krāsu laukumu ekspresiju un izteiktu Intai Celmiņai raksturīgu faktūru, ko māksliniecei patīk kārtot gan lielos krāsu laukumos, gan izmantot smalkās detaļās.