Gandrīz katrs trešais skolēns pēdējā mēneša laikā ir saskāries ar vienaudžu vardarbību, liecina pētījums

Eiropā un Ziemeļamerikā visbiežāk tiek īstenots psiholoģiskais bulings, savukārt kiberbulings skar gandrīz katru desmito bērnu. Vairāk nekā trešdaļa skolēnu (36%) ir bijuši iesaistīti fiziskā kautiņā ar citu skolēnu un gandrīz trešā daļa skolēnu (32,4%) vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā ir cietuši no fiziska uzbrukuma.

Līdzīgas tendences jaušamas arī Izglītības ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta sagatavotajā ziņojumā, kurā norādīts, ka Latvijā ir vērojami izteikti augsti skolēnu savstarpējās vardarbības rādītāji. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) PISA (Programme for International Student Assessment) 2018.gada starptautiskā pētījuma dati, Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir cietuši no bulinga no savu skolas biedru puses - indekss Latvijas gadījumā nozīmē, piemēram, to, ka kopumā 35,5% (vidēji OECD valstīs - 22,6%) mūsu skolēnu izjutuši kādu no bulinga veidiem "Dažas reizes mēnesī", "Vienreiz nedēļā" vai biežāk.

"Cilvēks ir spējīgs augt un pilnvērtīgi attīstīties tikai drošā vidē. Diemžēl dati par situāciju Latvijas skolās ir skarbi. Šādā vardarbīgā vidē cieš svarīgākais - izglītības procesa kvalitāte, kura galu galā nosaka katra bērna nākotnes iespējas. Tādēļ sēdē izskatāmie jautājumi par drošību, par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādēs, kā arī par valsts un pašvaldību sadarbību ir aktuāli un būtiski," uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidente izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Līdz šim jaunākie un plašākie dati par emocionālo un fizisko vardarbību Latvijas izglītības iestādēs pieejami, analizējot Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar "Edurio LTD" filiāles Latvijā veiktās aptaujas. 2021./2022. mācību gada aptauju dati ietver informāciju no 16 pašvaldībām. 24% skolēnu atbildējuši, ka izjutuši pret sevi fizisko vardarbību, kuras biežākie izraisītāji ir bijuši vienaudži, tomēr jāatzīmē, ka 11% gadījumu fiziskie pāridarītāji ir bijuši pieaugušie - pedagogi vai citi skolas darbinieki. Kā biežākos pāridarījumu veidus skolēni min sišanu, tīšu grūstīšanu, apģērba vai citu personīgo mantu slēpšanu, plēšanu vai dedzināšanu. Kā liecina aptaujas rezultāti - emocionālā vardarbība izglītības vidē ir daudz izplatītāka nekā fiziskā. Emocionālo vardarbību pret sevi izjutuši 37% aptaujāto skolēnu un 31% skolotāju.

"Vardarbībai un bulingam skolā var būt postoša ietekme uz cietušajiem bērniem. Atstātās sekas ietver bērnu un jauniešu grūtības koncentrēties klasē, izvairīšanos no skolā notiekošajām aktivitātēm, neierašanos uz stundām, mācību kavēšanu vai pat skolas pamešanu. Tas negatīvi ietekmē akadēmiskos sasniegumus, kā arī tālākās izglītības un darba iespējas. Gaisotne, kurā valda trauksme, bailes un nedrošība, nav savienojama ar mācīšanos, tādējādi nedrošās mācību vidēs var samazināties izglītības kvalitāte visiem izglītojamajiem," UNESCO ziņojumā uzsver Stefānija Džanīni, UNESCO ģenerāldirektores vietniece izglītības jautājumos.

Konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" dalībnieki diskutēja par to, kā veicināt koordinētu rīcību un stiprināt starpinstitucionālo sadarbību vardarbības novēršanai. Tika uzsvērta prevencijas, īpaši agrīnās - jau pirmsskolas izglītības iestādēs, nozīme un efektīvu risinājumu meklēšana, lai vardarbība neturpinātos tālākajos izglītības posmos. Būtiski ir atbalstīt skolotājus, skolu personālu, kā arī vecākus, piedāvājot konkrētus rīcības algoritmus vardarbības prevencijai, atpazīšanai un risināšanai. Sanāksmē tika uzsvērts, ka vardarbība ir ne tikai skolas, bet sabiedrības problēma: ir jānovērš vardarbības normalizācija un jāveicina sadarbības kultūra.