Dace Melbārde: Kā saglabāt dziesmu un deju svētku enerģiju ikdienā?

Melbārde dziesmu un deju svētku organizēšanā piedalījusies gan kā Nacionālā kultūras centra direktore, gan kultūras ministres darbā. Tāpat viņa vadīja Baltijas valstu darba grupu, kas pieteica dziesmu svētku tradīciju UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbu sarakstam. Tāpēc viņa labi zina gan to, cik cieta mēdz būt svētku garoziņa, gan arī cik lielu gandarījumu tie spēj sagādāt. Deputāte uzsver svētku pozitīvo, saliedējošo enerģiju: “Ir svarīgi reizi piecos gados sanākt kopā un atbrīvoties no negatīvās enerģijas, uzkrāt pozitīvo, uzkrāt ticību sev, ticību Latvijai un ticību labajam. Tomēr atklāts ir jautājums - kāpēc pēc dziesmu svētkiem viss atkal atgriežas vecajās sliedēs?”

No nācijas šūpuļa, līdz protesta formai

Deputāte teic, ka ir interesanti pētīt, kādu sociāli politisko lomu svētki spēlējuši dažādos laikmetos: “150 gadi ikvienai tradīcijai ir nozīmīgs skaitlis, tāpēc šogad mēs uzsvērsim to, ka šo svētku pirmsākumi vienlaikus ir nācijas šūpulis. Tas ir vēsturisks fakts - dziesmu svētki kļuva par ietvaru nacionālās kultūras veidošanās procesam, Latvijas himnas un karoga dzimšanai.” Deputāte spriež, ka tolaik, kad Latvijai vēl nebija savas valsts, bet nācijas apziņa tikai sāka veidoties, tieši dziesmu un deju svētki kļuva par magnētu sabiedrības daļai, kas sevi identificēja ar latviešu valodu un kultūru, kļuva ne tikai par stimulu savas valodas apzināšanai, bet radīja pamatu profesionālās mākslas attīstībai. Savulaik padomju laikā tā bija simboliska pretošanās forma un šo simbolu valodu okupācijas vara ne vienmēr varēja “izķert” un atpazīt.

Apliecināt piederību Eiropai

Šie svētki būs zīmīgi ne tikai pateicoties apaļās jubilejas zīmolam. Tie norit laikā, kad tepat netālu no mūsu robežām norisinās karš, kas ir apdraudējums visai Eiropai. Dace Melbārde uzskata, ka 2023. gada dziesmu un deju svētku loma ir apliecināt mūsu piederību Eiropas civilizācijai, tās saknēm, tās vērtībām un izdziedāt savu protestu pret vardarbību: “Tas notiek tepat mums līdzās, un šis karš ir ne tikai pret Ukrainu, tas ir pret visu civilizēto Eiropu un tās vērtībām. Es domāju, ka mēs to jutīsim svētku laikā, un sajūtam jau gatavošanās procesā. Mēs esam kā Raiņa lauztās priedes, kas pretojas melnajai varai.”

Dziesmu svētku “maigā vara”

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par visu Latvijas cilvēku saliedējošo faktoru. Melbārde atzīst, ka svētku unikalitāte cita starpā ir arī tajā, ka tie spēj aizraut arī cilvēkus, kas nav etniskie latvieši: “Pirmkārt, dziesmu un deju svētku tradīcijā jau ilgstoši ir mazākumtautību programma, bet aizvien vairāk dažādu tautību cilvēki gan dzied lielajā korī, gan dejo, gan spēlē pūtēju orķestrī.” Pēdējo gadu laikā svētki ieguvuši vēl kādu nozīmi - pēdējo 10 gadu laikā svētku lielkoncertā kā dziedātāji piedalās cilvēki no visas pasaules. Melbārde zina stāstīt, ka viņi ir tik iedvesmoti un tik motivēti piedalīties latviešu svētkos, ka uzņemas daudzus gadus pirms tam mācīties dziesmas latviešu valodā un piedalīties koru mēģinājumos: “Es pati šobrīd dziedu Parīzes latviešu korī, un tur daļa puišu ir francūži, un viņi mācās dziedāt latviski.”

Melbārde uzskata, ka līdzīgi kā nodarbošanās ar Austrumu cīņām vai aizraušanās ar itāļu virtuvi cilvēkiem liek “uzsūkt” attiecīgās kultūras identitāti, arī piedalīšanās latviešu dziesmu un deju svētkos ļauj citu tautību cilvēkiem iegūt daļiņu latvietības: “Tas ir teju burtiski sajūtams, kā viņos ieplūst latviskā identitāte, un nešaubīgi, ka daudzos uz palikšanu. Tā ir viena no spēcīgākajām kultūras “maigās varas” izpausmēm.”

Raksts tapis sadarbībā ar ETP grupu Eiropas Parlamentā